izlasīju grāmatu "things a woman should know about style" un daudzas lietas nostājās savās vietās. Nekad tā īsti neesmu sapratusi zīmolu fetišu, nu neliekas man tas tik ārprātīgi svarīgi. Daudzi jau teiks "nu bet tā kvalitāte, taču". Jā, varbūt, bet man ir daudzi apģērba gabali, kuri pirkti ne-zīmolu iestādēs un kalpo man jau vairākus gadus. Konkrēti viena jaciņa jau 4. vasaru un viens krekliņš 5to.
Pēc grāmatas sapratu, ka man vienmēr ir bijusi taisnība - labāk pirkt ne-zīmolu drēbes par zemu cenu, kas der un labi izskatās, nevis zīmolu, atvainojos, sūdus, kas neizskatās ne pēc kā. Tagad arī sapratu, ka man patīk, kā citiem izskatās tā saucamais vintage, bet man īsti nepatīk pašai viņu valkāt un nejūtos tajā ērti. Savs stils man pamazām kļūst aizvien skaidrāks un tiktiešām iesaku ikvienai meitenei/sievietei iečekot klasiskā stila paraugus. To var kombinēt ar visādiem interesantiem aksesuāriem un izskatīties labi un pats galvenais - tas nekad neiziet no modes.
Katrā ziņā, neesmu jau es tas labākais paraugs, pēc kā ģērbties, bet vienkārši man tagad nejauks paradums - iet pa ielu un skatīties, ka ir gaumīgi un kas nav. It kā jau par gaumi nestrīdas, bet var tomēr pateikt, kas ir ok un kas nav. Kādreiz jau arī man šķita, ka labi ģērbties nozīmē dārgi ģērbties. Laika gaitā esmu sapratusi, ka tā gan gluži nav. Ir vienkārši jāsaprot, ko vēlies un jāiet tur, kur nav astronomisku summu.
Eh, katras meitenes vājība laikam ir un paliek šmotkas, es nemaz neatšķiros :D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru