algas diena

Rīt! jāā, beidzot rīt būs algas diena. Šis laikam ir mēnesis, kad visvairāk esmu to gaidījusi. Šomēnes, kā nekā ir Ziemassvētku gaidas un šis tas jāsagādā tuvajiem. Jau kaut kad iepriekš teicu, ka vēl nekad man nav bijis tāds prieks visu meklēt un gādāt. Šogad tā nu ir sanācis, ka šo to jau ļoti laicīgi paspēju ielikt dāvanu maisā, un līdz ar to visa tā padarīšana ir krietni vieglāka.

Tomēr gribu atgādināt vēl par ko. Ir tāds 69 gadus vecs kungs Kalle Lasns, dzimis Tallinā, taču emigrējis Otrā Pasaules kara laikā un šobrīd dzīvo Kanādā. Tie, kas seko līdzi pasaules notikumiem vai lasa finanšu ziņas, jau zina, par ko ir runa. Kalles viens nevērīgi izmests teikums radīja kustību, ko nu mēs pazīstam kā "Occupy Wall Street". Neizplūstot sīkumos un zinot, ka lasītāji ir gana attapīgas būtnes, lai paši uzmeklētu informāciju par detaļām, ja tās nepieciešamas, pateikšu tikai, ka doma, kas adresēta tieši patērētājiem, ir iepirkties mazāk. Vienkārši sāc ar to, ka vienu dienu vispār neiepērcies. Un, ja esi gana spēcīgs (es gan teiktu radošs), boikotē Ziemassvētku iepirkšanās drudzi. Ar to gan Kalle, gan viņa aizsāktā kustība, gan arī es gribu teikt, ka ir jāatgūst Ziemassvētki. Kādreiz tie bija dvēseles svētki, mīļums un tuvība, taču tagad tie pārvērtušies par patērētāju lielāko slazdu. Gan jau katrs ir dzirdējis reklāmas ar šim līdzīgiem saukļiem "neatstāj mīļos bez dāvanām - paņem kredītu!". Arī es jau vairākus gadus esmu tā kā nedaudz sapīkusi uz svētkiem, jo lai arī cik ļoti negribētos atzīt, tā briesmīgā dāvanu meklēšana ārkārtīgi nogurdina un atņem spēku, kas bija domāts, lai priecātos. Par visu. Par to, ka man ir tik brīnišķīga ģimene, ar ko pavadīt svētkus, ka ir burvīgi draugi, ko apciemot šajā laikā jau ir tradīcija, un ka tās davanas ir tik ļoti nenozīmīgas. Tas aizmirstas šajā iepirkšanās jūklī. Tāpēc vienkārši padomā, kāpēc tu pērc tās lietas, kas ir tavā dāvanu grozā. Atceries, ka vislabākās dāvanas ir tās, kas saistītas ar skaistām atmiņām un sirds siltumu.

Dienas noskaņojums un vēlme:

ierakstīt dziesmas ar Lenoru

tālrunis

Pirms pusotra gada man nozaga telefonu un es nopirku jaunu. pārgāju uz pieslēgumu no priekšapmaksas kartēm un kādu laiku viss bija kārtībā, līdz sapratu, ka man kaut kā tas pieslēgums un rēķinu apmaksa īsti nepatīk. Kad bija karte, tad rēķinājos ar kautkādām naudas summām, bet tagad vienmēr jāmin - nu, cik tad būs šomēnes..? Katrā ziņā arī mans mobilo sakaru operators mani ir pievīlis un tā nu es apsveru domu nākamvasar, kad beigsies līgums ar šo kompāniju, pāriet uz citu tīklu un nopirkt sev jaunu, skaistu telefonu. Domāju par iPhone, bet nezinu vai tā ir īstā izvēle. Patiesībā es vispār nezinu, kādu telefonu grbu, man galvenais, lai ir pieejams internets vienalga, kur atrodos un ir app'u iespēja. Ehh, iesakiet kaut ko! Katrā ziņā, šobrīd iPhone uzvar ar šiem te vāciņiem :)

_________

bildes te

svētki nāk!

Ir novembra beigas un kas ir dīvaini - es ļoti gaidu svētkus. Sen tā nav gadījies, jo pēdējos pāris gadus bijušas citas rūpes prātā, taču šogad manī patiešām ir tāds kaut kāds prieks par to, ka tuvojas svētki un varēšu priecāties no sirds. Gribu brīnumsvecītes, smuku kleitu mugurā, dāvanu maisu pār plecu un - aidā! iepriecināt savus mīļos. Zinu, ka daži no viņiem šeit iegriežas, tāpēc nedrīkstu atklāt to, kas man padomā, bet šodien uzdūros fantastiskām idejām kādā blogā. Vispār svētku laikā internets ir īsta zelta bedre, kur smelties idejas. Ceru, ka Tev arī ir svētku noskaņa. Bet, ja nav, tad apēd kādu mandarīnu, iedzer karstu kanēļtēju un uzspēlē šo spēli - gan jau noskaņa uzradīsies :)

_____________________

bildes no imgfave un šejienes

mana mūzika

Kad domāju par savu grupu, tad nespēju nomierināt fantāzijas uzplūdus. Fotosesija ziemā, fotosesija vasarā, video tāds un video šitāds, bekvokāla partija ar augstām notīm, melodija jaunai dziesmai, lirikas jāpalabo tur un jāpieliek klāt šeit... Un tā visu laiku. Protams, grupa man nav 100% atdeves lieta, bet viena no tām, kuras sauc par sirdslietām.

22. novembrī (jā, bija ļoti auksts) mums bija fotosesija. No 1. novembra esam iekšā studijā un pavisam drīz mums būs gatavas Ziemassvētku dāvanas klausītājiem un citiem atbalstītājiem. Jāā - divu gadu pastāvēšanai beidzot būs augļi un pirmie kvalitatīvie ieraksti! Esmu priecīga, ka ir man tāds viens lauciņš, kur izpausties. Neesmu dzejniece, bet reizēm sakrājas kaut kādi runas plūdi, kurus ietērpt mūzikas drānās un izrādīt pārējiem.

Tagad tikai jāgaida rezultāts... :)

time flies

Izrādās, ka man iekrājušās 56 atvaļinājuma dienas. Tas nozīmē, ka gandrīz divus gadus strādāju bez apstājas un man nav bijusi neviena oficiāla brīvlaika/atvaļinājuma. Darba rūķis ne pa jokam, kas arī izskaidro manu ilgo prombūtni no šejienes.

Katrā ziņā, plānojot atpūtas laikus nākamajam gadam, ieplānoju arī ceļot. Jā!! Visu šo laiku man tāda iespēja ir bijusi, un tagad beidzot to arī sākšu izmantot. Martā, kad ir mana dzimšanas diena, dāvināšu sev braucienu uz Dženovu ciemos pie skolas laiku matemātikas (pēdējais sols, jo neko nesapratām) un latviešu valodas sola biedrenes Zanes, bet nedaudz ātrāk, Janvārī, ļoti gribētu aizlidot uz Amsterdamu.

Zinu, ka nebūs tur vēl nekāds draudzīgais laiks, bet ļoti velk uz turieni. Tās smukās mājiņas, kanāli un riteņi. Pēdējais iemesls, kāpēc gribu braukt ir arī šeit.

Varbūt arī tev ir kādi ieteikumi, uz kuru Eiropas/Tuvo austrumu pilsētu man aizbraukt?

dienas noskaņojums un vēlme:

atsākt mācības

_____________________

bildes - imgfave

t-krekls - krēsls

Kad ievācāmies pašreizējā mājvietā, man bija ideju pārpilna galva. Viena no realizētajām bija skaisti krēslu noformējumi. Sākumā tie bija veci, noplukuši un garlaicīgi, bet es ņēmu talkā savus un Riča t-kreklus, kas nonēsāti vai kaķu sabojāti (nekad nežāvējiet kaķiem pieejamā vietā fliteriem rotātas drēbes, tās tiek iznīcinātas), skavas, šķēres un ķēros pie lietas.

Un - Voila! Lūk arī rezultāts! Praktiski bez izmaksām, ātri, vienkārši, lietderīgi un nedaudz arī no zaļās domāšanas. :)

pārmaiņu laiks

Skaistā, bezrūpīgā vasara aizgājusi savu ceļu un pie mums ir ieradies rudens. Kā jau parasti - lielais pārmaiņu laiks. Varbūt tas ir tāpēc, ka visu mūžu līdz ar 1. septembri nosolījos sev "šogad labāk mācīties, vairāk sportot, neslinkot un sasniegt x, y un vēl z mērķi", bet katrs rudens arī pēc skolas manī nes vēlmi kaut ko mainīt. Sevī, vidē, kurā atrodos, apstākļos, kas visu ietekmē. Sāku uzreiz ar šī bloga noformējumu, lai ir kaut kas svaigāks un aci piesaistošāks, lai ir vēlme šeit biežāk iegriezties. Bet vispār tiecos uz kaut kā sasniegšanu. Uz reālu mērķu izpildīšanu un tiekšanos pēc kaut kā konkrēta. Jūtu, ka beidzot pienācis tāds laiks, kad jāsāk uzņemties 100% atbildību par savu dzīvi, ka nu beidzot esmu pieaugusi un jāsāk attiecīgi uzvesties. Tas attiecas gan uz lēmumu pieņemšanu, pieturēšanos pie tiem un galu galā - izpildi. Daudzi lēmumi nav viegli, taču ir tāds ļoti patiess teiciens - viss, kas notiek, notiek uz labu. Tam arī ir jātic un tad veiksme vienmēr iegriezīsies tavā (un manā) sētiņā.

Novēlu visiem, kas šeit šad tad ielūkojas, ražīgu šo rudeni. Pārdomu un secinājumu jomā gan.

dienas noskaņojums un vēlme:

ieviest kārtību dzīvoklī un domās

gandrīz ideālas vakariņas

Pirmdien biju pie Baibas, kura visu vasaru pavadīja Francijā, lai, kā pati to nodēvēja "baudītu dzīvi". Vakara gaitā bija paredzētas vakariņas franču gaumē, pļāpāšana un fotogrāfiju skatīšanās, kuras laikā tiešām pārliecinājāmies, ka Francijā dzīvi baudīt ir pat ļoti forši.

Kamēr ēdām supergaršīgos keksiņus (kurus es vakar mēģināju uzcept, bet, tā kā man nav pannas formiņu, bet ir tikai papīrīši, sanāca kaut kādas papīrā ietītas pankūkas), radās ideja, ka mums jātaisa kaut kas līdzīgs TV3 radījumam Gandrīz ideālas vakariņas. Neesmu gan nevienu sēriju redzējusi, jo man nav televizora un internetā nespēju saņemties skatīties raidījumus, taču atsauksmes dzirdējusi gan esmu un domu arī saprotu.

Tā nu tagad sanāk, ka Baiba vakariņas rīkoja pirmā, tagad būtu mana un Riča kārta. Jāizdomā kaut kas foršs, lai apvienojas gan manas tējas ballīšu vēlmes, gan Riča suši party ideja. Centīšos noorganizēt arī foto iemūžināšanu, lai varētu parādīt, kā tad mums gāja :)

šodienas noskaņojums un vēlme:

ballīte "smalkajā stilā"

gads!

Ha, izrādās, ka maijā šim blogam palika viens gads! :D Nu tad apsveicu sevi, apsveicu uzticīgākos lasītājus un šo blogu kā tādu. Blogam gan ir tikai viens gadiņš, kas nozīmē, ka tas vēl ir galīgs zīdainis. Taču jāņem vērā, ka tieši zīdaiņa vecumā notiek visstraujākā informācijas aprite un attīstība. Savas paralēles tiešām jau var vilkt, jo no vienas mazas idejas ir radušās citas. Gan iesāku, gan turpinu šeit rakstīt, lai atrastu jaunas lietas, no kurām iedvesmoties. Principā visa ideja ir tāda, ka radošums un spēja kaut ko radīt ir visu spēku dzinulis. Jebkuram cilvēkam! Gan gleznotājam un mūziķim, gan matemātiķim un ķīmiķim. Svarīgākais ir ideja, jo viss jau mūsu dzīvē rodas no idejas. Un iedvesma ir tas spēks, kas palīdz idejai piedzimt. Iedvesmas avoti sniedz prieku un krāsas dzīvē. Tas tad arī ir mans mērķis, jo ļoti daudzas krāsas jau esmu iezīmējusi savā dzīves ceļā, kamēr šeit uzturos. Ceru, ka arī kādam lasītājam šis tas ir aizķēries un sniedzis iedvesmu, lai kaut ko mainītu. Priekā un uz salasīšanos! :)

otrās rokas

Gan jau kaut kad esmu stāstījusi, cik ļoti man patīk second hand veikali, jeb vienkāršoti - humpalas. Ir, protams, forša tā sajūta, kad ieej glaunā veikalā, piemēri kādu apģērba gabalu un, ja ir par lielu/mazu/īsu/šauru vienkārši palūdz pārdevējai tādu pašu modeli ar citu izmēru. Tad to visu skaisti iepako, ieliek maisiņā un mājās nogriež visas birkas un cenu zīmes un tādu jaunu, skaistu un svaigu tad iekar skapī un priecājies.

Tas viss, protams, ir ļoti jauki un skaisti, bet ne vienmēr un ne visiem pa kabatai, tieši tāpēc ir forši būt atvērtam cilvēkam un doties meklējumos pa second hand veikaliem. Tur vienmēr viss būs vienā eksemplārā, parasti ne no Latvijas, līdz ar to iespējamība, ka kādam būs tāds pats apģērba gabals kā tev, līdzinās nullei. Turklāt tas atrašanas prieks! Ne jau vienmēr izdodas atrast ko patiešām labu un vērtīgu par zemu cenu, jo, diemžēl, dažām šāda veida bodītēm laikam zudusi apjausma par to, ka drēbes/apavi jau vienreiz ir valkāti, taču cenas ir līdzvērtīgas jaunam gabalam. Galu galā ir vērts meklēt un iedziļināties. Jābūt gan zināmai kritikai pret apģērbu, lai spētu to objektīvi novērtēt attiecībā pret cenu, bet to visu var diezgan ātri apgūt, ja vien jau neproti to tagad.

P.S. Attēlā redzamo satīna kleitu pirms nedēļas par 4LVL iegādājos Siguldas humpalās. Pasaki vēl, ka nav tā vērts :)

long time no see

Pienācis kārtējais brīdis, kad pēc ilgiem (ļoti ilgiem) laikiem beidzot pievēršos šim blogam.

Noticis, jau, protams, daudz, ir taču vasara un pie datora negribas sēdēt. Bet tā kā šī diena ir apmākusies, nolēmu te iegriezties.

Ideju, kā vienmēr, man ir daudz, bet tagad beidzot esmu vairāk sākusi domāt par realizāciju. Pienācis arī tāds brīdis, kad, nerakstot blogu, sāk aizvien vairāk kristies iedvesmas līmenis un es meklēju jaunus veidus/vietas, kur/kā to smelties.

Viena mazā apņemšanās ir ANOTHER TRAVEL GUIDE RIGA - burvīga rokasgrāmata netipiskajiem tūristiem, kam nav svarīgas "must see" lietas, bet gribas sajust apmeklējamās pilsētas patieso elpu, ar kuru tās iedzīvotāji saskaras diendienā. Pagājušās vasaras beigās iepriekšējais priekšnieks man šo grāmatu uzdāvināja un tagad esmu ļoti pateicīga par šādu atvadu dāvanu, jo iepriekšminētā apņemšanās ir nevis vienkārši grāmatu izlasīt, bet katru nedēļu aiziet uz vismaz piecām tur minētajām vietām. Ceru, ka sanāks un vēl ceru, ka varēšu vairāk laika veltīt tam, lai šeit iegrieztos :)

Šodienas noskaņojums un vēlme:

sakārtot savas finanses

ņam

Viens no iemesliem kāpēc tik ārprātīgi fanoju par jauno dzīvokli - man beidzot ir plīts ar cepeškrāsni! Tas nozīmē, ka tagad varēšu cept/vārīt/sautēt/gatavot jebko kad vien vēlos, jo savu ēdiena gatavošanas radošo čakru aizvērt vairs nesanāks. Man ir sakrājušās nenormāli daudzas idejas kūkām, sacepumiem un citiem brīnumiem. Tagad tikai jāsagaida alga un tad jāuzrīko burvīga tējas ballīte ar kūkām vai ko citu. Draudzējieties ar mani un tapsiet aicināti! :D

Dienas noskaņojums (uzliekam un ejam gatavot ēst) un vēlme:

nopirkt cepešpannu

_______________

bilde imgfave.com

yo!

Pēdējā laikā nav sanācis piesēsties un kaut ko uzskribelēt, taču tagad man visam ir pilnīgi cits skatījums. Jūtos pacilāta, harmoniska un visādā ziņā ar dzīvi apmierināta. Kāpēc? Jo piepildījām iepriekšējā ieraksta vēlmi - atrast jauku dzīvoklīti Pārdaugavā. Tā nu mēs beidzot esam sākuši dzīvot kā kārtīgam pārim pieklājas - divatā ar saviem kaķiem. Nav jau bijis slikti arī iepriekš, bet domāju, ka jebkurš pāris man piekritīs, ka dzīvot divatā ir pavisam citādi. Iestājas kaut kāda neizskaidrojama harmonija un negribas meklēt un saskatīt problēmas.

Šīs vēlmes piepildīšana man lika atcerēties par savu to-do listi, ko papildinu ar katru šī bloga ierakstu. Pagājušajā novembrī jau ziņoju par progresu/regresu, tagad arī varu papildināt šo to un pastāstīt kā man veicas.

maijs 2010:
1. Vēlos jaunu gultu! - darīts! veco atstājām iepriekšējā dzīvoklī un šeit mūs jau sagaidīja veselas divas gultas :)
2. Vēlos gulēt zem zvaigznēm un dzert vīnu - darīts. Zvaigznes redzēju, vīna pudeles arī tukšotas uz nebēdu :D
3. Gribu Izlasīt kādu vērtīgu grāmatu. Piemēram, Meistaru un Margaritu vai kaut ko no Hemingveja. - nezinu, cik tas vērtīgi, bet izlasīju "Bada spēles" un tagad uz naktsgaldiņa stāv "Sātana Bībele" un "Klejotāja"
4. Kaut cilvēki būtu iecietīgāki un ne tik negatīvi. Un vēl (par vakardienu) - vēlos atsākt iet uz vokālo studiju.
5. Gribu labu fočiku, lai fotokursos iegūtās zināšanas varu pielietot arī praksē.
6. Kaut šodienas angļu valodas eksāmens rezultētos ar B līmeni! - Jā, un tas patiešām arī notika :) Lai paceltu savu asti vēl augstāk - Latviešu valodā man bija A, Vēsturē B un matemātikā C
7. Sākt remontēt jauno mājvietu. - sākts ir
8. saldējums ar šokolādi. - pieēdos toreiz traki, pēc tam mēnesi šokolādi redzēt negribējās :D

jūnijs 2010:
9. fotosesiju gribu, daudz visādas fotosesijas - ar kleitām, ar bf, ar draudzenēm...
10. Vēlos pārvākties uz Rīgu. - darīts. neesmu vīlusies, viss kā nākas.
11. meiteņu tējas vakars.
12. noskaņoties tam, ka rīt izlaidums. - tur jau vairs neko darīt nevar. noskaņa parādījās tikai pēc izlaiduma, kad skatījos bildes. bet vismaz bija.

jūlijs 2010:
13. Izdomāt motīvus fotosesijai - monday's event
14. rudenī aizlaist uz Londonu. - šo varētu pārcelt vienu gadu vēlāk, respektīvi 2o11.
15. krieviski runāt perfecto - šis ir procesā nemitīgi...

augusts 2010:
16. Satikt savus cilvēkus un runāties. - tas vispār notiek regulāri un ceru, notiks arī turpmāk
17. atgriezties brīnumainajā rokdarbu un citu diy lietu pasaulē.
18. nu tad jau par to pašu - jāiegādājas ūdenspīpes tabaka :)
19. ak iedvesma, atgriezies, jel!!! - pie šī strādāju katru dienu, un rezultāti laikam jau pārsvarā redzami šeit un būs dzirdami grupas tekstos
20. šokolādes kūka - pirmā septembra prieks :)
21. Iesākt un pabeigt remontēt to dzīvokli. - no need to - pārvācāmies jau izremontētā. vispār jau - cik gan daudz problēmas atrisina jau pabeigts dzīvoklis..!

septembris 2010:
22. saglabāt labo noskaņojumu un tikt vaļā no iesnām.

oktobris 2010:
23.pierakstīt visas idejas un izpildīt tuvākā gada laikā.

novembris 2010:
24. nopirkt cepešpannu un izcept kaut ko super garšīgu. - vēja kūkas ar siera pildījumu
25. izdomāt, ko mācīties tālāk - ir izdomāts, bet neteikšu, kamēr neiestāšos (tipiskās seklās zinātnes, akadēmiķi būs vīlušies).
26. nopirkt kasti mantu glabāšanai - arī šo nevajag, jo mums ir plaukti.
27. krāsaini papīra putni pie sienas (upgrade ideja - nevis putni, bet vnk glezna vai kāds smuks zīmējums)

decembris 2010:

28.iegādāties sporta kluba abonementu un APMEKLĒT nodarbības

29.Izcept pīrāgus Ziemassvētkos

30.Uzveikt slimību līdz jaungada ballītei Nabaklabā - vesela biju, bet ballīte notika mūsu vecumvecajā dzīvoklī.

janvāris 2011:

31.neīgņoties - vispār pati brīnos, bet tā kā man darbā jābūt laipnai un vienmēr pozitīvi noskaņotai, tas sācis ietekmēt arī manu ikdienas dzīves uztveri. esmu sākusi nepatīkamas ziņas uztvert vieglāk un uzreiz saskatīt kaut ko labu tajās.

32.atrast dažādus haltūr-darbiņus, lai piepelnītos savai skoliņai - kad ir brīvāks, braucu pie māsas tīrīt dzīvokli. labums viņai, labums man :)

33.nopirkt krāsas ritenim - ir jau arī nokrāsots, bildes gan jau sekos ;)

februāris 2011:

34.pamācīties - skoliņai, sev (padziedāt) un darbam - dziedāt esmu atsākusi diezgan regulāri, jo ar grupu notiek nemanāms, bet progress, darbam viss kārtībā un skoliņai gatavojos uz rudens pusi.

marts 2011:

35.izkastrēt tos ārprātīgos kaķus!! - darīts, THANK GOD

36.nolikt visus eksāmenus darba mācībās - caur stresiem, asarām un dusmām tomēr viss tagad ir kārtībā un vēl labāk, nekā šķita, ka būs

37.iebūvēta skapja skices (jap, mums būs remonts. atkal.) - skices neuzzīmēju, bet tas vairs nav nepieciešams, jo šeit skapi nevajadzēs

aprīlis 2011:

38.nolikt! - done!

39.iemācīties plānot savu budžetu

40.plānot savu laiku

41.atrast skaistu, labiekārtotu dzīvoklīti Pārdaugavā - arī tas ir izdarīts un jūtos ūber labi :)

_______________

imgfave.com

ideja un ceļš līdz realizācijai

Kā jau tviterī pirms laiciņa rakstīju - be careful what you wish for, cause you just might get it. Nu tā, pavisam vienkārši. Un tā ir. Atliek vien kaut ko izdomāt, pateikt skaļi, domāt un iztēloties un voilà - tas notiek.

Tā šobrīd gadījās ar mūsu dzīvesvietu. Ir skaists pavasaris, kaķi iedzīvojušies un sadraudzējušies ar kaimiņieni, mums ir forša vieta, klusums un vispār viss ļoti labi. Ienāca prātā, ka man diezgan tālu gan no darba, jo ar diviem transportiem jābrauc, tāpēc varētu pārcelties kaut kur, krasi citā virzienā - uz Pārdaugavu. Man viens transports līdz darbam, Ričam vēl tuvāk darbam nekā šobrīd, pārmaiņas un dzīve divatā, sava personiskā telpa. Nospriedām gan, ka pārvāksimies, kad varēsim to atļauties, tātad, uz rudens pusi. Tā nu īpaši šo domu vairs nekultivēju, bet tikai vienas dienas laikā esam gan spiesti meklēt jaunu dzīvesvietu. Neizplūstot sīkumos - pasaki kosmosam savu ideju, un viņš atradīs veidu kā citam cilvēkam sarīkot problēmas/apstākļus, kas tevi piespiedīs realizēt to, ko iecerēji. Tā ka esat uzmanīgi ar lietām, ko vēlaties. Arī tad, ja tikai tālas nākotnes vai ideju līmenī ;)

dienas noskaņojums un vēlme:

atrast skaistu, labiekārtotu dzīvoklīti Pārdaugavā (ja esi informēts par iespējam, dod ziņu!)

___________________

bilde no šejienes

ballīte

Pagājušajā nogalē svinējām Lauras vārda dienu. Dresscode viņa izdomāja visai interesantu -

hipsteri. Sākumā visi smējāmies, bet kad 5 minūšu laikā atradām skapī, ko uzģērbt un saprotot, ka googlē rakstītās lietas visai daudz attiecas uz pašiem un nekas nav jāpiemeklē... hmm, izrādās, ka varam tikt iekļauti vēl vienā sociālajā grupā.

Vispār jau tas vienkārši lika aizdomāties par to, ka tad, ja dažādiem cilvēkiem sāk parādīties līdzīgas intereses, ģērbšanās stils vai kas tāds, kas iepriekš vēl nav bijis, ātri vajag izdomāt, kā šādu cilvēku kopu nosaukt. Nepatīk man kaut kādos rāmjos iekļauties, bet, ja nezinot par to, kādiem īsti jābūt hipsteriem, tāda, izrādās, esmu, man nav sevišķu iebildumu.

dienas noskaņojums un vēlme:

plānot savu laiku

_____________________

bildes no JVeartDesigns

favorīti

no topshop.com un monsoon.co.uk

viss, kas notiek, notiek...

Noliku eksāmenus!

Viss kārtībā un beidzot varu pievērsties citām brīvā laika pavadīšanas nodarbēm, nevis tikai mācīties, mācīties, mācīties...

Tātad, pamazām man sāk atgriezties iedvesma pagatavot kaut ko pašas rokām. Nu jau labu laiku nespēju pieķerties rotu gatavošanai, bet radošas un interesantas dāvanas gan mēdzu uzmeistarot. Pēdējā laika mīļākais portāls ir etsy.com - pašgatavotu un cita veida lietu e-bay's. Tur nu patiešām var sasmelties idejas gan rotām, gan 101 citai lietai. Un vēl - var novērtēt cik daudz talantīgu cilvēku ir pasaulē, ka viss vēl nav pilnībā digitalizēts. Un kaut ko pasūtot, ir iespēja novērtēt sajūtas, kuras kāds cilvēks pievienojis, šo lietu meistarojot.

Vēl - atgriezusies iedvesma arī grupas jautājumu sakarā. Ir gan melodijas, gan jaunas lirikas. Stay tuned, ceru, ka drīzumā kaut ko varēs dzirdēt arī citas ausis :)

dienas noskaņojums un vēlme:

iemācīties plānot savu budžetu

______________

bilde no šejienes

galva kūp

Vienmēr, kad tuvojas kāds svarīgs eksāmens, nemitīgi sev pārmetu, ka nemācos pietiekami daudz un cītīgi. Tā tas patiešām ir, jo nespēju saņemties. Parasti šķiet, ka tā ir lieka laika tērēšana, gan jau viss būs labi arī tāpat.

Tagad beidzot esmu saņēmusies, jo ārējie apstākļi mani pamatīgi sapurināja pēc tam, kad ar šādu attieksmi nenoliku pašu svarīgāko eksāmenu darbā. Tagad man ir dota otrā iespēja un to arī izmantoju, no visas sirds mācoties. Pamatīgi zubrīju grāmatu šodien, rīt būs tikpat daudz laika, ceru, ka viss būs kārtībā parīt. Nāksies vien visai pasaulei sadoties rokās, citādi man būs jāmeklē cits darbs :D

Jā, ir diezgan grūti sastapties personīgi ar atziņu, ka panākumi nāk ar smagu darbu. Vienmēr gribas apgāzt šādas dogmatiskas lietas, bet redz kā - kaut kas tomēr paliek nemainīgs un ir tikai jāmācās pieņemt. Jo vairāk patiesi centīsies, jo labāks būs rezultāts.

Dienas noskaņojums un vēlme:

nolikt!

_____________

bilde no Lissy Elle

home - sweet - home

Nesenie notikumi sakarā ar elektroenerģijas patēriņa tarifu palielināšanu man lika sākt domāt par savām nākotnes mājām. Man ļoti patīk, ja vakaros visur ir gaišs, bet tas neizbēgami nozīmē arī lielāku elektrības patēriņu. Jā, protams, sveces - tas ir skaisti un romantiski, bet ne tik ugunsdroši un arī gaiši, cik gribētos.

Kaut kā nonācu pie domas par māju ar savu elektroģeneratoru. Kaut kad ļot sen biju vienā bērnu nometnē Somijā. Atceros, ka mums gulēt jāiet bija 23.00, bet 24.00 beidzās pilnīgi visa nometnes darbība, jo tika izslēgts elektroģenerators. Tas nozīmēja, ka viņi ir neatkarīgi no kopējā elektrības nodrošinātāja, līdz ar to paši kontrolē patēriņu.

Neatkarība no elektropadeves nodrošinātāja ir gandrīz kā sava veida dumpinieciskums. Vienīgie jautājumi, kas mani nomāc - cik tas izmaksā, vai ir jābūt juridiskiem saskaņojumiem un vai galu beigās neiznāk tā, ka maksāt rēķinus ir izdevīgāk, nekā ieguldīt savā elektroģeneratorā?

__________________

bilde no nytimes.com

Fotoalbums

Kad tu pēdējo reizi turēji rokās maisiņu ar bildēm, kas tikko izņemta no attīstīšanas? Kad pēdējo reizi tev bija tā patīkamā satraukuma sajūta, skatīties fotogrāfijas, kuras vari aptaustīt?

Man ir ļoti daudz fotogrāfiju, bet tās visas ir datorā, kas, kā jau mēs zinām, nav nekāda mūžīgā vērtība. Tā nu šodien beidzot saņēmos, un attīstāmās bildes salādēju picturehappy.lv un attīstīšu, kad pārādīsies naudiņas. Fotoalbums man jau ir, tikai stāv tāds pustukšs. Ir daudz visādas smieklīgas bildes no tīņu laikiem, kad fotoaparāts bija gandrīz kā obligāts atribūts jebkurā ballītē. Tagad tas vairs nav tik svarīgi. Tagad gribas vienkārši skaistas un kvalitatīvas fotogrāfijas. Un ir, patiešām ir starpība - uzlūko bildi caur ekrānu, vai paņem rokās.

__________________

bilde no imgfave.com

nav seklu bibliotekāru

Pēdējo nedēļu esmu pilnībā nodevusies kaut kādai dīvainai iedomu pasaulei. Filmām, kas notiek manā prātā. Nē, es neesmu jukusi, vienkārši brīvajos brīžos nododos sen aizmirstajai radošās fantāzijas pasaulei.

Pirmkārt jau grāmatas. Ar ārprātīgu nepacietību un aizrāvību izlasīju pēdējās divas no Bada Spēļu triloģijas grāmatām. Vienmēr savā ziņā esmu bijusi pret komerciālismu, bestselleriem, meinstrīmu un visu pārējo, bet šajā gadījumā varu tikai noliekt galvu un pateikt "vainīga", jo tas efekts, ko rada šīs grāmatas ir.. maģisks. Pēdējā grāmatas nodaļa mani saraudināja un vispār jau no paša sākuma ievēroju, ka manāmi paātrinājies pulss, kad iegrimstu savā tēlu pasaulē. Jutu līdzi, analizēju, aizsapņojos un atkal iegrimu tēlu un iedomu stāstos. Filmā, kuras varoņiem nav skaidri saskatāmu seju, tikai raksturi un aptuvenais ārējais izskats. Apsveru pat domu neiet uz filmu, kad tā iznāks (ja vispār kāds uzdrošināsies atspoguļot kaut ko tik smagu un atklāti sāpīgu), jo manis pašas radītie tēli noteikti daudz labāk atspoguļoja visas tās emocijas.

Otrkārt, regulāri sanāk blandīties izdomas laukos, kad domāju lirikas dziesmām vai pat iztēlojos kaut kādus raksturus un man ir gatavas videoklipu, īsfilmu ainas. Vakar aizdomājos, ka vairs nevaru kā agrāk, piesēsties pie dienasgrāmatas un izrakstīt savas emocijas. Tagad tā jūtos muļķīgi un mulsinoši. Varbūt vienkārši vairs nav tās drosmes un pieaugot esmu iemācījusies kaut kādas lietas paturēt zināmas vienīgi sev, taču sapratu, ka emocijas visspilgtāk tomēr parādu dziedot. Laikam jau nav dauz cilvēku, kuri zina, ko man īsti nozīmē tie brīži, kad no sirds kaut ko izdziedu un varbūt pat tas ir labi, citādi pārāk daudz atklātos. Katrā ziņā, ir stimuls pacensties, jo ir parādījusies vēlme ar to visu lepoties. Ar savu trako fantāziju, kuru šad tad derētu tomēr ierobežot.

Dienas noskaņojums un vēlme:

iebūvēta skapja skices (jap, mums būs remonts. atkal.)

______________________

bildes no laceandtea.com

ģenerāltīrīšana

Pēdējā laikā reti iedvesmojos no žurnāliem, kā tas bija kādreiz. Tagad man tie šķiet muļķīga laika kavēšana un tikai retu reizi nopērku, lai varētu papriecāties par skaistām bildītēm. Laikam jau man nepatīk pārāk brīvā valodas izmantošana, tukši raksti, tukšas intervijas. Gribu kaut ko arī iegūt pārdomām. Tomēr kāds marta numurs mani pārsteidza ar patiešām patiesu ieteikumu: "Pavasara lielā tīrīšana klāt - iztīri skapi un savas domas."

Domāju, ka neesmu vienīgā, kurai kaut kāda liela ģenerāltīŗīšana šķiet kā ārprāta murgs. Ir jāpārcilā visas mantas, kas stāv skapī, kas mētājas pa visu dzīvokli/māju, kam nav bijusi atrasta vieta vairākus mēnešus un nu ir jāizdomā, ko ar tām darīt. Viss ir jāiztīra, jāsakārto, jāizveido kaut kāda sistēma, lai neapmaldītos un nebūtu problēmu kaut ko atrast. Nu, vismaz kā

du laiku.

Tā kā tīrīšanas laikā ir kaut kā jānodarbina ne tikai rokas, bet arī prāts, tad kaut kā pilnīgi analoģiski darbam ar skapi/nekārtību mantās/lielo tīrīšanu mēs analizējam un kārtojam arī savas domas. Ir tiešām grūti saņemties, lai to darītu, nav viegli atvērt tās domu atvilktnītes, kur ir vislielākā nekārtība un mēģināt tās izmēzt no liekā un sakārtot vajadzīgo. Bieži atliekam kaut kādu lēmumu pieņemšanu un sava viedokļa, izjūtu sakārtošanu. Jo, lai arī cik grūti mums būtu saprast citus cilvēkus, visgrūtāk ir saprast, tātad sakārtot, pašiem sevi.

Novēlu katram šopavasar ieviest kaut kādu kārtību skapjos un domās un visur citur, kur radies haoss.

Veiksmes!

_______________

bilde no imgfave.com

8. marts

Šorīt pamodos, piecēlos ar trešo piegājienu un nejutos īpaši laimīga. Nomainīju darbu, bet pirmā diena neatnesa nekādas patīkamās emocijas. Rīta darbības pilnīgi automātiskas, kaut arī bija ap nulli, saule spīdēja un pēc visiem šiem priekšnosacījumiem parasti īpaši iemeslu priekam nevajadzētu meklēt.

Bet vienalga jutos samocīti, līdz brīdim, kad pagāju garām puķu tirdziņam un mani patīkami pārsteidza skats - kāds ūsains kungs cienījamos gados nesa avīzē ievīstītu tulpju bunti, skolēni, studenti, pusmūža kungi un arī jaunieši veido rindas pie ziedu pārdevējiem, lai iepriecinātu... sievietes! Visas sievietes, kas viņiem blakus. Mātes, māsas, draudzenes, sievas, kolēģes, mīļotās. Šāds notikums ļauj papriecāties par to, ka ir tādi jaui starptautiski atzīti svētki, kad puse pasaules pasaka paldies sievietei. Par visu.

Kaut kāda jauka sajūta arī atceroties, ka tieši pirms gada biju Briselē, nezināju, kas ar mani notiks, jo man nebija naudas, nezināju, kurp jāiet, nevarēju nevienu sazvanīt un apraudājos uz stacijas grīdas. Prieks, ka šogad esmu siltās mājās un uz galda stāv tulpes. Un varu domāt vienīgi par pavasari, kas praktiski jau atnācis.

Dienas noskaņojums un vēlme:

nolikt visus eksāmenus darba mācībās

_________________

bilde no imgfave.com

long time no see

Jau gandrīz mēnesis pagājis, kopš ievācāmies jaunajās mājās un tik daudz kas notiek apkārt, ka neesmu īsti nevienu reizi piesēdusies pie datora, lai šeit kaut ko ieklabinātu. Man bija daudz un dažādas idejas, ko gribēju rakstīt, be,t tā kā, diemžēl, esmu pazaudējusi savu flešiņu, kur viss bija iekrāts, tad jāsāk laikam vienkārši tāpat.Pirmdien bija mana pēdējā darba diena vietā, kur nācās sabūt, kamēr atbrīvosies vietas iepriekšējā darba vietā. Ehh, nu, sarežģīti izklāstīju, bet anyway - viss notiek uz labu! Man bija burvīgi kolēģi, bet atgriezīšos pie ierastās kārtības, kad, lai kaut ko sasniegtu, ir daudz jāmācās.

Četru mēnešu laikā ir noticis daudz un tagad varu atklāt, ka tad, kad izdomāju, kādā virzienā sevi pilnveidot, nolēmu mācīties kaut ko saistība ar make-up. Tā nu varat mani apsveikt, jo pagājušajā nedēļā saņēmu sertifikātu par ievada mācību apguvi :)

Lietas virzās uz priekšu un gribas tikai radīt aizvien jaunas lietas un pilnveidot esošās.

Priekā!

Dienas noskaņojums un vēlme:

izkastrēt tos ārprātīgos kaķus!!

_____________________________

bilde no shannoneileenblog.typepad.com

Noskaņa

Mēs pārvācāmies! Urrrāāā! Šis mēnesis iesācies labi, jo mājvieta ir patiešām saucama par vietu, kur ir mājas. Mums ir ar malku kurināmas krāsnis, burvīga dzīvokļa biedrene un viņas kaķene Spārīte, par kuru, saprotams, priecājas arī mūsu siržu lauzēji.

Blogā uzgāju šīs pasakainās bildes. Tā kā vēl aizvien sapņoju par pavasari gan nomodā, gan miegā, tad šeit var sajust pirmo silto pavasara saulrietu smaržu...

Dienas noskaņojums un vēlme:

pamācīties - skoliņai, sev (padziedāt) un darbam

mincēni

Kaut kad diezgan pasen rakstīju, ka mēs ar Riču adoptēsim divus manas kaķenes radītos mazuļus. Tā nu viņi, Oļegs un Dorians (superīgi vārdi, es zinu :D), pie mums, Rīgā, dzīvo jau apmēram četrus mēnešus.

Dažreiz nav viegli, it īpaši, kad izgulēšanās vārdā abus iespundējam virtuvē uz nakti (citādi nav iespējams pagulēt, jo viņi vienmēr atrod lietas, kuras grab un čab, ar kurām paspēlēties, un to darot viņi skatās virsū - pieprasa uzmanību) un no rīta tur atklājam viesuļvētras postažas cienīgu skatu.

Dorians

Oļegs

Bet Vispār mēs viņus mīlam. Ir forši atnākt mājās un tevi kāds jau gaida pie durvīm un ņaud ne tikai tad, kad grib ēst, bet kad vienkārši grib, lai samīļo. Ir jautri skatīties, kā Dorians pa miegam kunkst, un mazgāt traukus, kamēr Oļegs sēž blakus izlietnē un, it kā asistējot, mēģina noķert ķepās ūdens strūklu.

Mūsu kaķu ikdienas gaitām var sekot līdzi arī tviterī! :D

getting ready

Vienalga - gaidāms koncerts vai balle, man ļoti patīk gatavošanās process. Iešana vannā, matu veidošana, pucēšanās, krāsošanās, tērpu meklēšana, noskaņas radīšana.. Rīt īpaši daudz laika man nebūs, lai ilgi gatavotos, tomēr savs laiciņš tam vienalga tiks atvēlēts. Šī ir vēl viena lieta, ko saprot tikai sievietes - krāsošanās pirms nozīmīgiem pasākumiem, vismaz man noteikti, ir sava veida meditācija. Kamēr esmu spoguļa priekšā varu iztēloties ikvienu kustību un rīcību, lai viss izdotos lieliski. Gluži kā izmēģinājums gaidāmajam pasākumam. Turklāt ir pat zinātniski pierādīts, ka jo ilgāku laiku sieviete no rītiem pavada spoguļa priekšā krāsojoties (vai kā es mēdzu teikt - zīmējot sev seju), jo labāks noskaņojums viņai būs visu atlikušo dienu. Neatceros cik sen un kur to izlasīju, taču es tam tiešām ticu.