31. augusts

Viss, šodien ir ballīte!!
jā, es šodien atkal par to pašu - vasara ir aizskrējusi nežēlīgi ātri - šodien ir mana pēdējā darba diena (vai nedarbu diena, jo es tik daudz laika pavadu šeit, hihi) un arī vasaras pēdējā dieniņa. Sajūtas divējādas, jo, lai arī cik ļoti man negribētos domāt, ka vairs nav darba, tātad, arī naudas drīz vairs nebūs, esmu pozitīvi noskaņota, jo pāris dienas varēšu vienkārši paslinkot un no rītiem izgulēties. arī ar darba atrašanu problēmām nevajadzētu būt, bet laiks rādīs :)
ar vasaras pēdējo dienu, nu... nav tā, ka skumtu, jo vasara bija patiešām krāšņa, te nu nebūtu par ko sūdzēties. vasara tomēr ir tāds baigais bezrūpības simbols, kad nav jādomā dziļi, bet vienkārši jābauda mirklis, jo vasara ir īsa.
es arī nepriecājos es laikam vienkārši sadzīvoju un priecājos par katru pārmaiņu, jo tad nav stagnācija. Upe tek, lai tai nebūtu garlaicīgi un lai tā vienmēr un mūžīgi mūžos būtu interesanta arī citiem.
Man patīk arī rudens noskaņa un atvasara, kad cilvēki sāk ģērbties biezākās un siltākās drēbēs, atdzīvojas pasākumu sezona, pilns ar visādiem interesantiem tematiskajiem baļļukiem un tik' jādomā, kā uz visu paspēt.


Novēlu visiem priecāties par katru mirkli. Tā būs mana šodienas mantra.

Dienas noskaņojums un vēlme:
šokolādes kūka

filmas

tā kā vientuļie vakari mani pārņēmuši, kad vien iespējams, cenšos noskatīties kādu filmu. noteikti iesaku fantastic mr fox, riktīgi forša multene. nav kaut kāda datorgrafika, tur ir pa pusei lelles, pa pusei zīmēts. mūzika arī jauka, tāds mīļš indie. katrs varonis spilgts un vispār bija tāda silta sajūta pēc tam, kad noskatījos.


bet, ja gribas kaut ko nopietnāku, tad jāskatās my sisters keeper. ārkārtīgi emocionāla filma un liek domāt, jo nav viegli saprast, kā rīkoties tādā situācijā. nu jā, katrā ziņā, raudāju daudz un kamols kaklā bija labu brīdi arī pēc filmas. visspilgtākā frāze no visas filmas gan bija pašā sākumā, ko saka 11-gadīgā meitene: "tā ilūzija par plānotajām perfektajām ģimenēm ir maldinoša. nav tā, ka bērni ierodas pasaulē, jo viņus ļoti gaidīja mamma un tētis. vairums bērnu tomēr ir radušies tāpēc, ka viņu vecāki neplānoti alkohola reibumā nodarbojās ar seksu, neievērojot, ka vajadzētu izmantot kontracepcijas līdzekļus. pa īstam plāno bērnus vien tad, ja ir problēmas pie viņiem tikt"

augusta vidus

pavisam aizmirsu, ka abi ar Riču bijām mana darba korporatīvajās sporta spēlēs. bija varen' jautri, tas nu gan. tā bija pēdējā karstā nedēļas nogale šovasar, saule cepināja, bija visādi grūti uzdevumi, bet tikām galā godam. Kaut arī mūsu departamentu apvienotā (u-u-united) komanda neuzvarēja, pirmo vietu ieguvām tautas bumbas (komandā biju arī es!), volejbola un dažu individuālo uzdevumu spēlēs.
Te neliels ieskatiņš...spēļu tēma bija regejs. tad nu varēja izpausties ar visu, kas saistās ar regeju. māsas dēlam Andrieva cepure :)
nu labi, vienubrīd arī Ričam.
Mūsu komandai izlozētais nosaukums bija "oranžās pūces". tad nu ļāvām fantāzijai vaļu.
...un lūk, rezultāts.
šis bija jautri :D ar porolona bumbām vai maisiem, kas ar porolonu pildīti, jānogāž koka bluķi. nav viegli.
komanda pirms spēļu sākuma. spēks ir vienotībā!

koka mājas-mājas kokos-koku mājas...

kad būšu bagāta un nebūs, kur naudu likt, tad pilnai bērnības sapņu piepildīšanai par štābiņu, es sev uzcelšu ko tamlīdzīgu:
man tur būs sveces, mūzika un daudz visādu gardumu. vieta, kur aizmukt no ikdienas un lasīt pasakas.

.

es izcepu garšīgu kūku, biju mežā sēņot, izvārīju baraviku zupu, uztaisīju mazo tāfeli, ko iepriekšējā ziņojumā noskatīju, biju darba intervijā, izslimoju pirmo rudens temperatūru un tagad meklēju, ko tādu jaunu varētu šodien sastrādāt. basta.

ir tādas dienas, kad baigi grūti atrast ko tādu, ko gribētos darīt. bet, tā kā man nekas cits neatliek, citādi vienatnē var palikt pavisam šķērmi, tad tomēr domāju...
šodien vakariņās būs tomātu mērce un jaunie kartupeļi, tiks graizīti žurnāli un veidoti putni, ko līmēt uz sienām.

dienas vēlme:
ak iedvesma, atgriezies, jel!!!

DIY

Ceļošana caur blogiem var kļūt par ļoti radošu nodarbi, jo cilvēka fantāzijai nav robežu. Un vislabāk tad, ja fantāzija vēl rod arī risinājumus, kā to īstenot.
Sasmēlos idejas un gribu ķerties pie darba jau tūliņ pat...




__________________________________________________
padomā, varbūt tev arī vērts ieskatīties šajā diy (do it yourdelf) paradīzē!

sensenie rituāli

Jā - rīt beidzot sāksim to bieži pieminēto remontu. Tas nozīmē, ka dzīvoklis būs pilns skaidu, putekļu un visa tā draza kaut kā būs jādabū prom no 5. stāva. Būs jautri! :)
Katrā ziņā, domas par remontu mani biežāk mudina domāt arī par saviem rituāliem, kas man vienmēr patikuši, bet kurus varu rīkot tikai savā "labajā" vidē - vietā, kuru pati esmu pielāgojusi savām vajadzībām un vietā, kur jūtos vislabāk un drošāk. Iepriekšējais remonts, ko piedzīvoju, bija pirms diviem gadiem, kad tētis remontēja manu istabu ģimenes mājā. Toreiz biju ārkārtīgi laimīga, kad plēsu nost vecās tapetes, braucu uz veikalu izvēlēties jaunas un kā izskatījās mana istaba pēc diviem mēnešiem, kad draugi to apbrīnoja pirmajā sālsmaizes ballītē. Tā pa īstam istabu pabeidzām tikai šopavasar, kad visbeidzot tika pielīmētas pēdējās divas tapešu loksnes. Un tomēr zinu, ka tā istaba vienmēr būs mana caurcaurēm, jo tur ieliku daudz emociju un labu domu.
Tagad man atkal ir tā lielā izdevība sākt ko tādu, vienīgi šoreiz - par saviem līdzekļiem un tie ir ļoti ierobežoti (jā, es nenāku no snobiskas bagātnieku ģimenes, kur visu nokārto māmiņa un papiņš ;)).

Jā, tātad sāku runāt par rituāliem. Man gribas apsēsties uz grīdas jaunizremontētā dzīvoklī un iekurināt ūdenspīpi, un tad, pūšot ārā dūmus, skatīties, kā tie ceļas līdz griestiem un vēlāk veido plānu migliņu visā istabā. Man gribas saaicināt savus draugus un, guļot uz grīdas, uzrīkot filmu vakaru. Man gribas uzcept ko garšīgu, nopirkt jaunākos žurnālus un baudīt laisku atpūtu. Man gribas traku ballīti, kad augšā esam visu nakti un no rīta ar galvassāpēm, bet ķiķinot, vācam iepriekšējās dienas tukšo taru.

Man atkal gribas to senaizmirsto kopā būšanu ar vecajiem cīņubiedriem un tajā pašā pozīcijā, kādā bijām tad, vidusskolu uzsākot.
Nē, man nepietrūkst skolas. Man pietrūkst to sajūtu, kādas ir, kad pēc ikdienas piedzīvojumiem sanākam kopā un vienkārši esam. Vienīgi ar svinīguma sajūtu, kad es biju tā namamāte, pie kuras visi ciemojas.

Dienas noskaņojums (sorīī, šodien man nav austiņu līdzi un nezinu, ko lai uzliek, tāpēc - gaidu ierosinājumos, ko man vajadzētu noklausīties, kad domāju par sienas krāsu :)) un vēlme:
nu tad jau par to pašu - jāiegādājas ūdenspīpes tabaka :)

Visskaistākais zieds

Šodien smaidu vairāk nekā visās iepriekšējās dienās kopā ņemot. Nu, vismaz man tā šķiet. Un vienu brīdi šorīt man šķita, ka tas tāpēc, ka kārtējā darba nedēļa ļoti raiti pagājusi un ir jau piektdiena - tātad, saīsinātā darba diena, turklāt priekšā divas skaistas brīvdienas un šorīt spīdēja saule, kaut arī gaiss ir patīkami dzestrs (nebiju domājusi, ka tas kādreiz varētu mani iepriecināt).
Apcerēju vakardienas tikšanos ar PZ jauniešiem un diskusiju un atkal sāku smaidīt. Kā mēs smējāmies par visādām dzīves situācijām, piemēram, kad vienu puisi bērnībā noturēja par meiteni autobusā un uzdāvināja viņam maisu ar konfektēm un lelli, kādas ir manas slepenās tieksmes darbā, kad skatos uz cilvēkiem, kas man nesimpatizē un kādi ir jaunākie joki par seksualitāti.
Un jā, tad es sapratu - esmu ļoti laimīga, ka esmu šajā organizācijā. Sapratu, ka tā man ir baigā pozitīvisma deva - satikt visus šos cilvēkus, ar kuriem bez aizspriedumiem var pārrunāt visu. Un ar to es tiešām domāju VISAS tēmas. Vakar bija diskusija par šādu te projektiņu un runājām par to vai ir/nav forši būt meitenei. Protams, ka diskusija aizklīda uz daudzām citām tēmām, smējāmies, ka 10 minūšu laikā sarunā ietvērām mīlestību, nekrofiliju, reliģiju, puišus, minoritātes un aizspriedumus.


Papardes Zieds patiešām ir tā vieta, kur es esmu es pati. Vieta, kur visvairāk atveros, kur visvairāk smejos, kur jūtos vispatiesākā. Citreiz domāju - nu bet kāpēc es ikdienā neesmu tik runīga, kāpēc es neesmu arī tik atklāta? Laikam jau tāpēc, ka ne vienmēr mani saprot. Zieds ir tā vieta, kur tu vari izrunāt dvēseli un tevi neapsmies. Vienu dienu, kad pēc iknedēļas tikšanās turpinājām vakaru pie manis, nākamajā rītā radās atziņa, ka mēs vienmēr runājam par tēmām, kuras tā īsti izprot tikai zieda cilvēki. Nu, šaubos, vai kādas politiskas organizācijas jaunieši asi diskutētu par prezervatīva par un pret vai izsūtītu kopīgajā e-pastu listē kaut ko par brīnumainajiem atklājumiem par spermu. Un nesmīkņātu par to. Jā, viņi jau noteikti asi diskutē par viena vai otra politiķa kompetenci jomā, kurā viņš strādā. Katram jau savs. Bet zieds ir īpašs ar to, ka mēs tomēr rūpējamies par to pirmsākumu. Par to brīnumu, ko sauc cilvēks. Mēs katrs pats saprotam tikai ar laiku, cik ārkārtīgi daudz ir atkarīgs no mums pašiem - sākot ar dzīves kvalitāti un beidzot ar savu mazbērnu nākotnes iespējām. Papardes Zieds ir tā organizācija, kas palīdz izprast šo pirmsākumu, kas palīdz ievirzīt pareizajās sliedēs. Mēs neko neuzspiežam, katram ir brīva izvēle, bet mēs esam tie, kas parāda, ka izvēle ir.


P.S. Līdz nākamajai nedēļai man ir iedota kamera un uzdevums nofilmēties, kur runāju par to, cik ļoti man patīk būt meitenei. Sekojiet līdzi, gan jau varēsiet arī jūs redzēt, kas man tik ļoti tajā padarīšanā patīk, un varbūt pat uzzināsiet daudz ko jaunu :)

šodien nav miera

Vasara pamazām, negribīgi, bet tomēr iet uz beigām un kā parasti, jauns, superīgs un "man-šito-vajag-vai-vismaz-kaut-ko-līdzīgu" laiks, skatoties uz jaunajām kolekcijām skatlogos, ir sācies.

Uzraku šīs bildes vienā blogā un ziniet, tiešām sagribas uzvilkt skapja dziļumos noslēpto silto džemperi, paņemt kādu grāmatu un iet uz parku, dzerot turpat, āra mobilajā kafejnīcā, nopirktu kakao.



_____________
bildes atradu šeit

I'm singing in the rain...

Vai nav jauki iet caur vērmanīti un sasmaidīties ar pretimnākošo meiteni, ar kuru, kā izrādās, sinhroni novilkām kurpes, jo ar tām iet mežonīgu lietusgāžu laikā ir apgrūtīnoši? Vai nav skaisti, ejot caur lietu, skatīties uz cilvēkiem, kas slēpjas zem jumtiem un smaidīt? Vai nav burvīga tā sajūta lietū, kad aizver acis un priecājies, kā lietus krīt uz sejas, kā kutina kaklu un kā pamazām izmirkst visas drēbes, jā, arī tās, kas visrūpīgāk noslēptas zem virskārtām? Vai nav nomierinoša tā lietus skaņa nakts melnumā, lietus lāsēm izgaismojoties dzeltenās laternu gaismās, tās sitas pret bruģi?

Jā, vakar, ejot mājās, trāpīju tieši stiprākajā lietū. Un ziniet, man bija vienalga! Jā, man nerūpēja tas, ka drēbes neizžūs tik ātri un, ka pēdējais plāksteris no kājas nokritīs tāpat vien, jo kurpju kājās vairs nav. Nerūpēja arī ap svešinieku deniņiem riņķojošie pirksti, kad no ietves apmalītes katru reizi priecīgi ielēcu peļķē.
Es vienkārši priecājos par to, ka spēju priecāties par tādu situāciju. Jo ir taču tik forši pēc trakas svelmes, kas spiež pie zemes vai vismaz aukstās vannas grīdas, sajust īstu lietu, kas atvēsina, sajust to veldzi...

Un es te nerunāju tikai par lietu un laikapstākļiem kā tādiem ;)

Kā saka - ja dzīve piespēlē citronu, meklē sāli un tekilu ;)

Dienas noskaņojums un vēlme:
aptgriezties brīnumainajā rokdarbu un citu diy lietu pasaulē.

fantasy vs. reality

Nez kapēc man ir tā, ka diena var iesākties burvīgi, bet turpināties citā gultnē.
Šorīt pamodos pirms modinātāja (tur gan vairāk vainīgas nenormāli skaļās atkritumu izgāšanas skaņas aiz loga) un visu paspēju izdarīt laikā, nekur nebija jāsteidzas, pat matus ieveidoju. Dienas pirmā puse burvīga! Ir idejas, iedvesmas, izdomāju, ko gatavošu vakariņām, kā sakārtošu dzīvokli, ko gudru ierakstīšu blogā... Ir tā foršā lidojuma sajūta, ziniet.

Bet tad sākas skarbā realitāte (when the fantasy crashes into reality /love and other disasters/), kad palasu jaunākās ziņas tvnetā, apskatu savu bankas kontu, sāku domāt par jaunā dzīvokļa remonta izmaksām un darba iespējām rudenī...


Jāmācās sabalansēt fantāziju un realitātes apmērus, tad arī nebūs laikam tā muļķīgā vilšanās sajūta. Man vajadzētu sākt ar plānošanu.

Ehh, ceru, ka nestrādās šonedēļ tas teiciens - kā nedēļu iesāksi, tā turpināsi, ceru, ka viss būs labi un pat vēl labāk :)

Dienas noskaņojums un vēlme:
Satikt savus cilvēkus un runāties.

Piektdiena 13.

Skatoties šo lapu, jāatzīst, ka sagribas precēties. Uzreiz rozā brilles par šo notikumu, plānošanas idejas un vispār, cik tas skaisti... Laikam jau katrā no mums sēž tomēr tā vecā labā patiesība "visas mazās meitenes reiz grib skaisti apprecēties", tikai vajag īstajā veidā to atmodināt.

Katrā ziņā, tur arī interesantas un skaistas idejas gan dāvanām, gan vispār dizainam kā tādam, ne tikai saistībā ar kāzām. Ir arī tematiskās ballītes utt.
Katru dienu jauna iedvesma!

Šodien jau piektdiena un, tā kā ir augusta vidus (pilnīgi neticami, cik ātri vasara būs pagājusi), jāskatās zvaigžņu lietus. Man ir doma par pikniku kaut kur ārā, lai paskatītos, varbūt tiešām kāda vēlēšanās arī piepildās. :)

Dienas noskaņojums un vēlme:
lai naktī nesavelkas mākoņi un redzu zvaigznes.

amamamam

Tā kā šodien galīgi vairs nespēju koncentrēties darbam, man gribas ēst (atkal) un pastāvīgi klejoju caur daždažādiem blogiem, sāku ģenerēt idejas ēdieniem, precīzāk - šodienas un rītdienas vakariņām.
Vienreiz māsa bija sameistarojusi kaut ko mega garšīgu, bet pats galvenais - no ļoti vienkāršām sastāvdaļām. Es to nedaudz pārveidoju pa savam un tagad nevaru vien sagaidīt, kad tikšu virtuvē pie ēst gatavošanas.
Te nu mana recepte!

Nepieciešams:

• makaroni (vēlams ne-spagetti)
• kausētais siers (1 paciņa)
• saldais krējums (1 mazā paciņa)
• sīpols
• ķiploks
• tomāts
• 5 plānas kabača šķēlītes
• 100g lazdu riekstu
• dažādi zaļumi (selerija, loki, dilles - ko nu sirds kāro)
• pipari un sāls

Pagatavošana:

1. makaronus uzvāra, nokāš, atstāj katlā uzbriedināties.
2. sīpolu, ķiploku, tomātu, kabaci sagriež gabaliņos (vai sasmalcina, kā nu labāk patīk, bet gabaliņos būs skaistāk), liek uz pannas, pievieno sāli un piparus un atstāj sutināties kādas 10 minūtes.
3. makaronus pievieno dārzeņiem, riekstus sasmalcina, arī pievieno masai, tāpat rīkojas ar kausēto sieru (vēlams sieru likt uz visa pa maziem gabaliem) un beigās pārlej ar saldo krējumu un samaisa; visu atstāj sutināties uz lēnas uguns apmēram 10 minūtes (vai kad siers izkusis), ik pa brīdim apmaisot.
4. Uzkaisa svaigus zaļumus, liek šķīvī un gandrīz norij mēli :)

Pagatavošanas laiks apmēram 20 - 30 - 40 minūtes, atkarīgs no tā, vai makaronus vāra paralēli dārzeņu sutināšanai utt., arī izmaksas ir nelielas, jo īaši tad, ja lielākā daļa produktu jau ir mājās un nav jāpērk.

Šeit arī visādas labas idejas var sasmelties, iesaku!






Nu lūk, darba dienai arī pienācis gals (beidzot!) :)

Labu apetīti!

ideja

Vai nav Apbrīnojami? Kaut kad nesen man Alise sūtīja linku ar ko līdzīgu, bet šī sieviete dara kaut ko tādu, kas ir tiešām oriģināls un interesants. Gribētos sev ko tādu.
Viņas blogu vari aplūkot šeit, bet ja vēlies kaut ko savā īpašumā, tad aplūko autores mājaslapu.