Ballītēēē

Rīt uz ZVĒRĀ.
Ar to laikam viss ir izteikts :D

Nu labi, labi.
Gribēju pastāstīt pāris vārdos par savu festa stratēģiju, jo, diemžēl vai varbūt par laimi, šis būs vienīgais fests šovasar, kuru apmeklēšu, tāpēc gribas labas atmiņas.
Mani trīs zelta likumi (kurus izstrādāju šodien):

1) ņemt līdzi daudz ūdens, zobu birsti un zobu pastu. pagājušajā gadā šis komplekts uzlaboja visu otrās dienas rītu.
2)telefonu, maku, bankas kartes, fotoaparātus (labi, tā pēdējā man nemaz nav) atstāt mājās, lai paglābtu sevi jau laicīgi no iestāšanās apzagto/pazaudētāju listē. Vācijas brauciens man tomēr deva mācību :)
3) sausās zupiņas un spirāle. Tas tā kā galvenais, lai paēstu.

Ceru, ka tiksimies tur, ja arī nē, tad... nu, es es vienalga ceru :D

schizooo

Esmu pārliecināta, ka katram cilvēkam iekšienē slēpjas mazā šizofrēnija. Nu ok, šis teikums jau vien ir tāds nedaudz jokains, bet nu padomājiet - tā taču ir!
Piemēram, šodien braucu uz darbu un klausījos grupas dziesmu sagataves (ar datorprogrammu uztaisītas dziesmas, man jāizdomā vokāla partijas un, ja esmu spējīga, tad arī lirikas) un izdzirdot kardānu (ehh, nu nezinu, kā lai paskaidro... tās ir tās ātrās basa bungas skaņas, ko parasti dzirdat smagākos gabalos) man gribas teikt vai to skaņu nosaukt par "mazulis spārdās".
Vēl dažkārt man uznāk brīži, kad runāju pilnīgu sviestu - neviens nesaprot, bet man pašai sķiet smieklīgi un tad smejos kā kutināta. Vienreiz tā bija manā dzimšanas dienā, precīzāk, otrajā rītā, kad, nedaudz iepriekšējās dienas lietoto līdzekļu iespaidā pētīju, kas man sadāvināts un smējos, rādot vēl pāris dzīvajiem viesiem krēma bundžiņu, ko viens puisis man uzdāvinājis. "Reinis man uzdāvināja KRĒMU!!! hahaha" visi tā: "nu, un kas tad ir?" -"nu tas ir REINIS un viņš man uzdāvināja KRĒMU! hahaha". Mjā... pēc brīža sajutos neērti un pārstāju ķiķināt.

Nu un vispār par savām dīvainībām stāstu tāpēc, ka draugiem.lv uzgāju kādu domubiedru grupu, kurā, izlasot aprakstu, nekavējoties iestājos un rīt viņi būs Takā. Tas ir tāds kā mazās šizofrēnijas domubiedru stūrītis, kur izpaust visas savas nenormālības. Lai nav jākautrējas. Ikdienā jau mēs tādi nevaram būt - nu nevar īsti birojā smieties par kaut kādām mazām muļķībām un kolēģiem stāstīt par savām eksistenciālajām problēmām.

Katrā ziņā, ceru, ka neesmu vienīgā, kas skatās sen neredzētu draugu bildes, lai pavērotu viņu ķermeņa aprišu pieaugumu/kritumu, ģimenes pieeauguma īpatnības, attiecību peripetijas utt. utjpr.

Dienas noskaņojums un vēlme:
krieviski runāt perfecto

______________________
bilde sava un no imgfave.com

Patīk

Riktīgi foršs blogs - visādi padomi, ko un kā pašdarināt, interesantas pieejas un tamlīdzīgi.
Šodien nonācu pie secinājuma, ka blogs man palīdz pārvarēt iepirkšanās drudžus - kad kaut kādas bildītes šeit salieku ar visādiem favorītiem, pēc laika pārskatot, tie favorīti vairs nešķiet tik iekārojami. Un labi vien, ka tā.
Jāpievēršas atkal lietām, ko pati varu uztaisīt, piemēram, nosolījos sev, ka šogad uzšūšu kleitu. Nu, kleitai gan vēl nobriedusi nesmu, bet svārkiem gan, turklāt audums man jau ir nopirkts, atliek vien ķerties klāt.

Dienas vēlme (piedodiet, noskaņojumam baigi grūti izvēlēties dziesmu, pēdējā laikā neesmu atklājusi neko jaunu):
rudenī ailaist uz Londonu.

Čau!

Man šodien bija darba intervija un tas liek domāt par algas saņemšanu un jauniem favorītiem...
Jā, jūs sapratāt pareizi, šoreiz lidoņu tēma:

_________________
bildes no forever21.com

Tārps. Grāmatu tārps.

Dažkārt man vienkārši gribas sev aizbāzt muti un nerunāt. Vai nu, vismaz, kaut man uzrastos spējas un es savāktu atpakaļ tos vārdus vai veselus stāstus, ko esmu izpļāpājusies. Zinu, ka neesmu tāda vienīgā, bet nu...
Lasu grāmatu P.S. Es tevi mīlu (jā, man arī šķiet, ka latviski nosaukums izklausās muļķīgi, turklāt arī tulkots daudzviet ir tā, ka nevar uztvert kontekstu - drukas kļūdas, anglicismi, jo cilvēki nav spējuši vienkārši iztulkot vārdus) un bieži raudu. Nav jau tā, ka raudātu visu laiku, bet šī ir tāda grāmata, kuru lasot tiešām asaras pašas birst pār vaigiem.

Atceros, ka pirmā grāmata, kuru lasot raudāju, bija Karalis Lauva. Man bija kādi 7 vai 8 gadi un es to grāmatu no galvas zināju. Vēlāk īpaši neviena neaizkustināja, bet tad pirms diviem gadiem izlasīju Viktora Igo "Cilvēks, kas smejas" un pēdējās 100 lapaspusēs arī bija grūti savaldīties. Jā, un tad es sapratu, ka man patīk tādas - dvēseli-no-krūtīm-ārā-raujošas grāmatas, jo tās sniedz emocionālu dažādību un pacēlumu. Arī vēlmi novērtēt to, kas mums dots.
Vispār dzīvojot Rīgā esmu nedaudz par grāmatu tārpu pārvērtusies, bet tas tikai priecē, jo uz laiku biju atstājusi šo nodarbi novārtā.
Tagad atkal esmu tā meitene, kas iesāk lasīt un nenoliek grāmatu plauktā tik ilgi, kamēr tā nav izlasīta.

Dienas noskaņojums un vēlme:
Izdomāt motīvus fotosesijai


__________________________
bilde sava un no imgfave.com

Sarkans

Es tiešām mīlu vasaru.

Nebiju tā laikam īsti nekad izjutusi to trako vasaras svelmi, vai vismaz biju aizmirsusi, kāda tā ir. Un tomēr - pagājušajā sestdienā kopā ar Baibu un Māri ar riteņiem braucām uz jūru (Turaida - Saulkrasti un atpakaļ, kopumā apmēram 80km) un tas bija tiešām skaisti. Galvā tās tipiskās aforistiskās domas - ceļš, saule, ritenis un es, neko vairāk nemaz nevajag un ir jau laimes izjūta. Pie jūras aizmigu no noguruma un pēc tam sildoties pēc peldes. Apdegu tiešām traki, bet man tas patīk.
Man tiešām patīk tā nejaukā sajūta, kad sāp āda, man patīk, ka nevaru no svelmes paelpot, man patīk vējš jūrā, putni, lietus vasarā, saulē izbalējuši mati, prieks un smaids.
Tas viss var notikt tikai vasarā, un nekas, ka 8 stundas dienā pavadu ofisā, man ir pietiekami krāsainas nedēļas nogales, lai izbaudītu vasaru pilnu krūti.
Galvenais ir neierūsēt un darīt to, ko sirds kāro.

Dienas noskaņojums (ne gluži noskaņojums šodien, bet man vienkārši ļoti patīk šī dziesma) un vēlme:
Kaut ZVĒRĀ'10 būtu svelme un karstums ar sauli.


_______________________________
bildes, kā vienmēr, no imgfave.com un savas