mincēni

Kaut kad diezgan pasen rakstīju, ka mēs ar Riču adoptēsim divus manas kaķenes radītos mazuļus. Tā nu viņi, Oļegs un Dorians (superīgi vārdi, es zinu :D), pie mums, Rīgā, dzīvo jau apmēram četrus mēnešus.

Dažreiz nav viegli, it īpaši, kad izgulēšanās vārdā abus iespundējam virtuvē uz nakti (citādi nav iespējams pagulēt, jo viņi vienmēr atrod lietas, kuras grab un čab, ar kurām paspēlēties, un to darot viņi skatās virsū - pieprasa uzmanību) un no rīta tur atklājam viesuļvētras postažas cienīgu skatu.

Dorians

Oļegs

Bet Vispār mēs viņus mīlam. Ir forši atnākt mājās un tevi kāds jau gaida pie durvīm un ņaud ne tikai tad, kad grib ēst, bet kad vienkārši grib, lai samīļo. Ir jautri skatīties, kā Dorians pa miegam kunkst, un mazgāt traukus, kamēr Oļegs sēž blakus izlietnē un, it kā asistējot, mēģina noķert ķepās ūdens strūklu.

Mūsu kaķu ikdienas gaitām var sekot līdzi arī tviterī! :D

getting ready

Vienalga - gaidāms koncerts vai balle, man ļoti patīk gatavošanās process. Iešana vannā, matu veidošana, pucēšanās, krāsošanās, tērpu meklēšana, noskaņas radīšana.. Rīt īpaši daudz laika man nebūs, lai ilgi gatavotos, tomēr savs laiciņš tam vienalga tiks atvēlēts. Šī ir vēl viena lieta, ko saprot tikai sievietes - krāsošanās pirms nozīmīgiem pasākumiem, vismaz man noteikti, ir sava veida meditācija. Kamēr esmu spoguļa priekšā varu iztēloties ikvienu kustību un rīcību, lai viss izdotos lieliski. Gluži kā izmēģinājums gaidāmajam pasākumam. Turklāt ir pat zinātniski pierādīts, ka jo ilgāku laiku sieviete no rītiem pavada spoguļa priekšā krāsojoties (vai kā es mēdzu teikt - zīmējot sev seju), jo labāks noskaņojums viņai būs visu atlikušo dienu. Neatceros cik sen un kur to izlasīju, taču es tam tiešām ticu.

Lampu drudzis

Rīt ar grupiņu pirmo reizi uzstāsimies plašākai publikai. Pirmo reizi, tā teikt, izlīdīsim no savas mēģinājumu alas un centīsimies nevis mēģināt, bet parādīt.

Vienīgais, kas mani uztrauc, ir satraukums pirms šādiem pasākumiem. Tfū, tfū, tfū, bet vienmēr pāris stundas pirms paredzētā notikuma pazūd balss, aizsmok kakls; pāris minūtes pirms kāpšanas uz skatuves ir tik slikti, ka šķiet, ka varētu izvemties. Sāp vēders, trīcu un jūtos kā ar gripu slima. Kad esmu uz skatuves un paņemu rokās mikrofonu, aizmirstu pirmajai dziesmai pašas sacerētos vārdus... Pirmajā pantiņā vienmēr domāju "noturēties, noturēties, netrīcēt, kustēties ar mēru, tālākie vārdi bija...", bet kad sākas piedziedājums, uztraukums pazūd. Vienkārši plūstu ritmā, ienirstu mūzikā un to jūtu. Klausos savā balsī, ko dara apkārtējie, aizveru acis un viss vienkārši kaut kā saplūst, veidojas tā īstā sajūta. Tā, kuru piedzīvojot mēdzam teikt "IR!"

Varbūt tas tāpēc, ka, citējot atkal Jāni, mūsu ģitāristu, vokāls vienmēr ir visvairāk atkailinātais. Visas savas emocijas, izjūtas un slēptākās domas var tulkot caur sejas izteiksmēm, acīm un balss intonācijām, kad skan konkrētā dziesma. Viss ir kā uz delnas un noslēpt tā īsti, ja vien tā nav muļķīga karaoke dzērumā, to nevar. Vēl jo īpaši tad, ja dziesmas melodija un vārdi (kā gandrīz visās mūsu dziesmās) ir paša vokālista sacerēti. Ir tāda vienkārša aizplūšana domās un izjūtās, tēlos, ko projicē emocijas.

Cerēsim, ka ies labi un piepildīsies visas labākās gaidas. Turiet īkšķus! :)

ilgas

Šobrīd es ļoti, ļoti gribu pavasari. Lily Allen mūziku, izbraucienus ar savu riteni, sauli logā agri no rītiem, zilas debesis, smieklus, pirmās zaļās lapas, saulrietus ap 21.00, sauļošanos pie mājas, grāmatu lasīšanu dārzā, bučošanos, atmodu un pamošanos gaismas dēļ. Pārmaiņas uz gaišo pusi gadalaikos un ne tikai...

Dienas noskaņojums un vēlme:

nopirkt krāsas ritenim

gaismiņas

Manas utopiskās domas par bezcerīgo remontu nerimstas, un tāpēc gribu izmēģināt izgatavot kaut ko šādu. Jā, jā, visi jau zina, ka gaismai ir liela nozīme (it īpaši brīžos kad tās nav vai apgaismojums ir ļoti slikts - kā mūsu šī brīža mājvietā) un tā spēj daudzko mainīt. Īpaši jau atmosfēru, kas arī mani interesē visvairāk.

Iedvesmo arī klips šis.

Kleita

Vispār jau par kāzām negribu domāt un man tas saistās ar kaut ko neatgriezenisku (it kā jau nekas slikts tur nav, bet nu, c'mon, man ir tikai 19 :D). Manuprāt, ja pāris ir ļoti ilgu laiku kopā, kopīgi veido savas dzīves, dzīvo kopā, varbūt pat apsver domu par mazuli, tad pilnīgi loģisks attiecību turpinājums ir precības. Tāda kā apliecināšana visiem pazīstamajiem, ka, "hei, mēs tagad būsim kopā uz mūžu!"

Pagaidām mani šī domiņa nesaista, bet tas jau nenozīmē, ka nevaru domāt par savu sapņu kāzu kleitu.

Man nepatīk "tortes", vienmēr ir šķitis, ka ja jau līgavai jāizskatās jauneklīgai, tad arī kleitai jābūt gaisīgai, vieglai. Te nu pāris manas favorītes, kurām uzdūros plašajos interneta klajumos.

Rītu rituāls

Vairāk jau tas piestāv maniem darba dienu rītiem, jo dažreiz brīvdienās man nav laika, bet vispār man ļoti garšo kafija. Vienkārši, ja jāizvēlas, dzert kafiju vai tēju, parasti saku, ka kafiju. Un vakaros ļoti bieži ir žēl, ka nevarēšu iedzert savu tumšo dzeramo, jo nevarēšu tak iemigt. Darbā parasti iedzeru kafiju, ēdu kruasānu un sapņoju par pavasari/vasaru...

Birthday Surprise!

Mēneša sākumā biju apņēmusies reizi mēnesī izcept gardas kūciņas. Un tā kā Ričam šo pirmdien palika 25, gribēju noorganizēt kaut ko īpašu - Dzimšanas dienas brokastis. Parasti viss notiek tā - tu pamosties, sagatavojies, priecājies un vakarā nāk viesi. Bet es gribēju lai ir tā, ka Ričs pamostas no tā, ka viesi jau sanākuši.

Nebijām mēs daudzi, tikai Jānis, kurš bildēja, un es, bet darīju tā - sacepu 25 keksiņus, pagatavoju kafiju, tostermaizes un voila! Dzimšanas dienas rīta pārsteiguma brokastis gatavas! Un arī pirmā šī gada apņemšanās iesākta veiksmīgi :)

Dienas noskaņojums un vēlme:

atrast dažādus haltūr-darbiņus, lai piepelnītos savai skoliņai

Mati

Tā kā man ir gari mati, varētu kādreiz beidzot to izmantot. Proti, saveidot kaut ko frizūrveidīgu. Parasti staigāju izlaistiem matiem, tā ir ērtāk. Bet šad tad sagribas vienkārši iemācīties kaut kā skaisti sasiet matus. Izmantojot bantes, sprādzes, lentītes...

Velo

Kaut kā ļoti agri šogad esmu sākusi gaidīt pavasari. Lily Allen - LDN, saule, plānākas drēbes, bez zābakiem un ar riteni. Ahh, savu skaisto, mīļo riteni.


Lavandas krāsa man tomēr nepatīk, tāpēc prātoju to pārkrāsot kaut kā sev atbilstošāk + salabot, kas labojams un vispār ļoti smuki šamo sadakterēt.

Iedvesmai par riteņošanu var ielūrēt šeit :)

A new day - a new start

Katram nākamajam gadam būtu jābūt aizvien foršākam. Tāpēc, ka paliekam vecāki un gudrāki, pieredzes bagātāki.
Un kur gan jauns gads bez jaunas apņemšanās! Bet šoreiz darīšu gudrāk - nevis saraksts ar lietām, bet impulsīvās idejas, kamēr vēl ir iedvesma. Cerams, ka tas strādās.
Tā kā Ziemassvētkos uzcepu kārtējo retum-reto kūku, par kuru visi bija sajūsmā (salīdzinājumam - manu kūku apēda ātrāk, nekā torti "Kristīne"), te mans sen lolotais sapnis - izcept visādas skaistas kūciņas reizi mēnesī. Janvāra apņemšanās nr.1! Vispār varētu arī kādreiz kopā ar Alisi mēģināt uztaisīt kādu tiramisu...

Dienas noskaņojums un vēlme:
neīgņoties