Iedvesma

Vasara beidzot ir sākusies!

Daudzi notikumi bijuši, tostarp arī Jāņi, bet man tuvākais ir Vācijas brauciens pagājušajā nedēļa, tajā pašā galvu-sāpošajā-Jāņu rītā :D
Katrā ziņā, bija burvīgi un lieliski, neskaitot kādu starpgadījumu. Bija pēdējais vakars, mēs bijām 3 piedzīvojumu kāras meitenes un vispār jau tas bija sestdienas vakars, kad nakstdzīve sit augstu vilni.. Nu, un varat jau iedomāties, ko mēs izdarījām - vienkārši ņēmām un devāmies piedzīvojumos Brēmenes klubā (kaut kādā tuc-tuc tipa, kādi man parasti nepatīk, bet nu šoreiz zobus sakodu un dancāju no sirds vienkārši tāpēc, ka biju Brēmenē, tas bija pēdējais vakars un sen nebiju iztrakojusies). Viss bija burvīgi līdz brīdim, kad vienā saspiestā telpā sajutu, ka kāds gramstās gar manu somu... Linda vēl tikai paspēja man piebakstīt, lai piesargos, bet tur nu aizceļoja mans telefons - kāda tukla turka roķelēs, un tagad tas droši vien priecē kāda lombarda skatloga skatītājus. Sajūta jau briesmīga, nu, gan jau tie, kam kādreiz bijis līdzīgi, to zina. Stulbi, ka vecāki par šo telefonu maksās vēl gadu, man bija daudzi ļoti nozīmīgi numuru un, nolāpīts, man tur bija mūzika un bildes, kuras vairs neatgūšu.
Kad pirmās dusmas un izmisums bija pārgājis, sāku samierināties un iedomājos, ka labi, ka mana pase nekur neaizceļoja, jo citādāk nekādi netiktu mājās. Nakti negulējām, jo jau 5 no rīta laidām uz lidostu.
Atbraucu uz LV un turpināju domāt par to zaglēnu. Cik gan daudz ir tādu un kā viņi vispār to noorganizē. Arī visi tie nenormālie riteņu zagļi, ar kuriem pilna Rīga - nu kas gan strādā viņu galvās, ka ir tāda pārdrošība. Adrenalīns? Mantkāre?
Un tad es sāku domāt, kā tie cilvēki sāk okšķerēt - vai lasa īsziņas, vai skatās bildes, vai izčeko kontaktu sarakstu...

Un tad man radās ģeniāla ideja īsfilmai. Realizēšu ideju līdzo tikšu pie kameras un cilvēkiem, kas atsauksies. Varbūt pat projektu uzrakstīšu un kādā konkursā piedalīšos.
Nesen tviterī rakstīju, ka reizēm apbrīnoju pati sevi. Šoreiz tiktiešām tā ir, jo no šādas stulbas situācijas esmu radījusi iedvesmu gūzmu un jūtos vēl labāk nekā tad, kad man šī mantiņa vēl bija.

Negribas teikt paldies (vispār gribētos, lai tam čalim utis iemetās!), bet savā ziņā atkal viss, kas notiek, notiek uz labu.

Dienas noskaņojums un vēlme:
Lai tikpat skaists laiks ir nedēļas nogalē un jūra mani uzņemtu tikpat viesmīlīgi, cik aizvakar.

Ideja

Iedomājies - Tu nopērc skaistas kurpes par ļoti zemu cenu (5 eiro) īpaši izlaidumam. Vienīgā problēma - pīkstuļa neērtās pozīcijas dēļ nevar īsti saprast, kā der (kurpei izmērs 40, bet man ir 39). Nu labi, nopirku arī, jo parasti jau augstpapēdenēm der izmēru lielāks modelis, citādi var gadīties, ka berž.
Bet, kā pēc trim mēnešiem izrādās - kāja ir vai nu sarāvusies vai kā, bet kurpes tik tiešām ir izmēru par lielu.
Ko darīt?
Te talkā nāk Noras Padoms! (izklausās kā Cilit Bang reklāma :D)
1) Ņem līmlenti, vati un šķēres;



2) Nedaudz vates sabāz purngalos, vienu vates plāksnīti pārloki uz pusēm un ar līmlenti pielīmē pie papēža;



3) Uzvelc kurpes un dodies uz izlaidumu!




Redz, kāda man radoša pieeja savam izlaiduma tērpam :D

P.S. Neberž arī, ja izmanto šādu metodi ;)

sfēra, kā, kas atmosfēra

Tātad, bija izlaidums un bija izlaiduma ballīte. Bija teātris, rock'n'riga un zoodārzs. Viena traka nedēļas nogale.
Nevarēju saprast, vai esmu palikusi garlaicīga vai veca, jo nevarēju tā no sirds izpriecāties un prāts galīgi nenesās uz ballēšanos un nebija īstā noskaņojuma. Rezultātā man nāca miegs, viena no pirmajām aizgāju mājās (3 no rīta gan)un jokaini jutos.
Tikai pēc izlaiduma ballītes, skatoties bildes, secināju, ka man ļoti svarīga ir atmosfēra, tā atmosfēras radīšana, par kuru atbildīga esmu vien pati. Vajag jau vairākas dienas iepriekš noskaņoties, kā parasti to daru. Šoreiz jau laikam viss bija tik ļoti apnicis saistībā ar skolu, ka pat ballēties negribējās, bet parasti jau tā ir tā plānošana, domāšana, ko vilkt, pucēšanās, draugu apzvanīšana... Ahh, kā tagad gribas uzrīkot kaut ko pa īstam. Nu, tā, lai ir, ko atcerēties, lai varu pati radīt to atmosfēru un ilgi vēl priecāties.


P.S. Pārāk traki jau arī nebija, ir arī bildes no griešanās ap stieni un bildēs vispār izskatās, ka traki forši bija :D Bet vispār jau bija arī un man prieks, ka vismaz uz vienu, pēdējo vakaru, varēju no sirds priecāties kopā ar klasi, kaut arī klusu un pie sevis, bet tomēr. :)

Dienas noskaņojums un vēlme:
kaut nauda birtu no gaisa!

gribuļi (grabuļi)

Šodien esmu zvērs, rarr

Tuvojoties algas dienai un pieaugot vēlmei restaurēt to burvīgo sajūtu, kādu rada adrenalīns, atverot pasta sūtījumu (kādreiz man bija vēstuļu draudzene un vēl mamma kādreiz visu ko pasūtīja no katalogiem, varat iedomāties, cik ļoti gaidīju sev pienākošās paciņas), gribu pasūtīt šo to arī no interneta. Tā kā esmu diezgan aizspriedumaina šajā jomā un man patīk drēbes/apavus uzvilkt un aptaustīt pirms pirkšanas, tad pagaidām uzdrošinos kandidēt tikai uz aksesuāru pasūtīšanu.

Te nu mani grabuļi, kurus dikti, dikti vēlos.

Bildes no accesorize.com un forever21.com

unique=the same

Kā jau visiem, man vienmēr aktuāls jautājums par to, kas šodien ir svarīgs, kas ir populāri un tā teikt, modīgi.
Nesen viens paziņa pateica: "beidzot ir pienācis laiks, kad stilīgs ir tas, ko katrs pats uzskatām par stilīgu"
Taisnība jau ir, bet nesen kārtējās pārdomās secināju, ka mēs katrs cenšamies savā stilā veidot ko oriģinālu. Vai tas būtu omītes velosipēds vai pašdarināti auskari. Un šādā veidā, kļūstot unikāli, mēs pamazām visi ejam uz to, ka izskatāmies.. vienādi.

Vēl tas pats paziņa pateica citu frāzi - "tagad visi krutie braukā ar omīšu riteņiem, tusē andrejsalā, fano par vintage un Tomu Grēviņu"

Tagad varu taisnoties pati - vecmammas 55 gadu vecais ritens "Rīga" man ir sava skopuma dēļ, jo negribēju izšķiest naudu dārgā velosipēdā. Pati darinu rotas arī daļēji sava skopuma dēļ un tāpēc, ka man tāda veida rokdarbi vienkārši "paķer" un ir sava veida mākslinieciskā izpausme, jo zīmēt tā īsti neprotu. Vintage un viss neordinārais interesē jau kopš kādas 7. klases, jo vienkārši gan atšķīros, gan gribēju atšķirties no pūļa un arī tagad man draugu kompānijās ir tādi neordināri cilvēki.
Ā un Toms Grēviņš man patīk (nu, ne jau viņš pats, bet tā mūzika, tā mūzika!! :D) arī jau krietnu laiku, kad swh vēl bija klausāms un bija tādi Lielie Vakari ar TG, tad visas savas vasaras pavadīju ar saulrieta dziesmām. Ehh, romaņķika...

Negribu nevienu aizvainot, vneikārši pateikt, ka es jūs, ceļabiedri, saprotu un, ak, cik ļoti mums piestāv būt tādiem, kādi gribam būt nevis tādiem, kādus mūs grib redzēt! :)

Dienas noskaņojums un vēlme:
noskaņoties tam, ka rīt izlaidums.


_________________________
bildes imgfave.com un google.com

Tea Party

No vakardienas vēlmes iedvesmojoties atlasīju idejas no imgfave.com, kā varētu izskatīties mans tea party. Tagad tik jāgaida jūlijs, kad būs brīvas nedēļas nogales un zemenes dārzā! :)

Changes

Iedomājies kaut kādu augu. Nu, pieņemsim pieneni. Dziļa, ļoti spēcīga sakne, gan jau vari atcerēties, kā bērnībā laukos, kad ravēji, tieši pienenes bija lielākais bieds, jo gribējās to sakni izraut, bet vienmēr tur kaut kas palika pāri. Mamma mācīja, ka, ja kaut kas paliek, tad vienmēr tur augs jauna un tu centies to izraut, bet beigās atmeti ar roku. Pienenes jau arī ātri aug - nemaz nepamani, ka mazie pumpuri, kas vēl tikai vakar nedroši spraucās ārā, jau liek manīt par to, ka tūliņ, tūliņ ziedēs.

Pienenes un arī jebkura cita puķe zied skaisti. Tur ir tāds baigais spēks. Var salīdzināt ar sievietes mūžu (var arī ar vīrieša) - tas ziedu laiks jau tas skaistākais. Pienenei daudz piedod kaut vai tāpēc, ka tā smuki zied un daudziem jau negribas iznīdēt to smuko dzeltenumu no pagalma, ja acis tas priecē.

Bet, kā Nellija Furtado reiz dziedāja - all good things come to an end - un pienene nozied. Paliek balta piemiņa, kas patiesībā ir ļoti skaista, reizēm atstāj rūgtumu par zudušo skaistumu, bet tomēr arī tā ar laiku izkūp vējā. Mazi parašūtiņi aizlido viens pēc otra kaut kur - nezin' kur. Atliek cerēt, ka nākamgad atkal būs tikpat skaisti.



Un tagad iedomājies šo salīdzinājumu no cilvēku attiecību prizmas. Draudzība, kad viss sākas burvīgi, bet ar laiku saproti, ka kaut kas ir mainījies un kaut ka vairs īsti nekliķē tās intereses un katrs iet savu ceļu. Kā vecie labie angļi saka - we have grown apart - katrs esam izauguši, kaut ko sasnieguši, bet tomēr esam atšķirīgi. Pēc laika vari aplūkot atmiņas, bet tās, tieši tāpat kā pieneņu parašūtiņi, ar laiku aizlido vēja, pa vienai vien. Nepamani pat, pa kuru laiku.



Ahh, šodien uz sentimentālas nots esmu. Gribu domāt, ka mani pienenes parašūtiņi nekur neaizlidos un man no trakulīgas meiteņu draudzības paliks sirmās atmiņas skaistajā veidolā.
Tikai, galvenais, atcerieties, ka jebkura pienene aug atkal. Ja ne tā pati, tad vismaz cita.

Cheers!


Dienas noskaņojums un vēlme:

meiteņu tējas vakars.

wishlist

Tieši tā, pēc nosaukuma vien jau var pateikt, ka šis interesēs daiļā dzimuma pārstāves. Bet pēc tam, kad biju sestdien Vintage Open Air festā un man gandrīz acis iztecēja pie matu rotu stendiem, nolēmu beidzot sagatavot pārskatāmu vēlmju sarakstu tieši tam, ko pati varu izgatavot.
By the way - kur var nopirkt melnas putnu spalvas? Tiimari nepiedāvāt, tur ir tikai Lieldienu karnevāla cienīgas pasteļtoņos. :)

Big city life

Dzīve iet uz augšu!
Nu, vismaz man.
Pārvācos uz Rīgu (pagaidām gan tikai daļēji, bet tagad biežāk gan mani varēs satikt Rīgas bodītēs, nevis Siguldas humpalās ;)) un man šeit tiešām patīk. Agrāk šķita, ka Rīgā būs grūti, nu, zin' kā, es jau tāda, lauku meitene vien esmu, vajag mežu un klusumu, bet man te tiešām ir ļoti kluss un vientulības devu varu iegūt pastaigājoties, turklāt kā te viss notiek..! Tiešām nekas nestāv uz vietas un ir forši, ka katru vakaru varu iziet no mājas pēc darba un izdomāt kaut ko darāmu. Pirmajā vakarā aizgājām uz bāru Taka, spēlējām domino, vakar bijām uz kino, skatījāmies kaut kādu korejiešu filmu, šodien atkal jau meklējam plānus. It kā varētu šķist nogurdinoši, bet ne man. Man laikam ir kaut kāds pilsētnieciskais gēns, kas urda un liek būt kustībā, ar nelielām atpūtas pauzēm. Haha, saslavēju mūsu galvaspilsētu kā tādu Ņujorku.
Katrā ziņā, pārmaiņas ir tikai uz labu, tagad skriešu nočekot, kas notiek retrospectro un gan jau vēl ziņošu par saviem piedzīvojumiem tviterī. :)


p.s. ja centrā vai kaut kur tuvumā ir kāda interesanta izstāde, koncerts, galerija (ieteicams ar pēc iespējas zemāku ieejas maksu - alga būs tikai mēneša beigās ;)) - padod ziņu, nekautrējies, aiziesim kopā!

Dienas noskaņojums un vēlme:
karsts laiks un jūra.

_______________
bilde no šejienes

Vējš galvā

Jā!!!! Tas ir noticis - VISI eksāmeni nokārtoti un par to vairs nav jāuztraucas.
Ir tāds ticējums - ja nogriež matus pirms svarīga pasākuma, nedaudz nogriež prātu (nezinu, cik tur daudz patiesības, bet ja jau matemātikas eksāmens likās samērā viegls man (!), tad matu negriešana ir atmaksājusies). Un tā nu šodien - pēc pēdējā eksāmena un pēdējās matemātikas manā mūžā, es nogriezu matus. Nevaru saprast, bet laikam jau man tomēr patīk un ir vienkārši nepierasti.
Kas vēl - izdomāju, ka, lai pārāk neieslīgtu nevajadzībgu apģērbu pirkšanā tikai tāpēc, ka tie lēti, man šeit vajadzētu izveidot kartotēku ar visādiem outfitiem no tā, kas skapī ir jau tagad. Kad tikai ķeršos pie lietas - nezinu.
Katrā ziņā - priecīgu vīkendu un nosviniet par manu pēdējo eksāmenu ;)

Dienas noskaņojums un vēlme:
Vēlos pārvākties uz Rīgu.

Čik-tū

(tāda ir skaņa, kad uzņem bildi ar fotoaparātu)
Nekad man tā īsti nav paticis dizains. Vienmēr kaut kas cits šķita interesantāks un kaut kādi dizaina žurnāli, piemēram, deko, mani galīgi neinteresēja. Hmm, bet vajadzēja tikai man atrast jaunu mājvietu un tagad tā ir interese nr 2! (pirmā vēl aizvien ir šmotkas un žurnāli, kā dažs labs teiktu)
Te nu manas jauniegūtās idejas no šejienes jaunajam mājoklim.

Dienas noskaņojums un vēlme:
fotosesiju gribu, daudz visādas fotosesijas - ar kleitām, ar bf, ar draudzenēm...