trešdiena, 2010. gada 24. novembris

magic bean


Kaut kad sen, sen, šī gada 20. martā (mans maģiskais par vienu gadu vecākai palikšanas datums) Andrievs un Dace man uzdāvināja maģisko pupu.
Tā kā ar augiem esmu uz jūs, un mani vienīgie mēģinājumi sadraudzēties ar tiem beigušies ar auga pašnāvību nopūdējoties, tad visu laiku atliku pupas iestādīšanu un izaudzēšanu.
Bet, tā kā tagad regulāri esmu klāt savam augam un varu to regulāri apkopt, nolēmu beidzot ķerties pie lietas.

otrdiena, 2010. gada 23. novembris

***

Es arī gribēšu šādas fotosesijas, kad būšu jau cienījamos gados. Un vēl es gribēšu tādu foršu mazdēlu.

Runājot par bildēm, esmu piepildījusi vēl vienu vēlmi no mana to-do-saraksta-līdz-jaunajam gadam, un tas būtu nr.13 - izdomāt motīvus fotosesijām. Sīkāka info sekos katru pirmdienu, kad arī tiks publicēta pirmā. Tough words, huh? Jā, tieši tāpēc, ka ierakstu to šeit, apņemšanās ir lielāka, jo zinu, ka kāds gaidīs solītā piepildījumu. Vai vismaz es pati.
Anyway - ar vēlmju piepildīšanu iet kā nākas, 18. novembrī, nebūdama izteikta patriote, gribēju izdarīt ko labu un iedevu bezpajumtniekam ar diviem suņiem ēdamo. Vispār iesaku to jebkuram, arī skeptiķiem. Pēc tam ir baigais enerģijas pacēlums, labās lietas dod spēku.

Un vēl - brīnumi notiek! Ja ne uzreiz, tad pavisam noteikti, ja tos piespiež pie sienas.

Dienas noskaņojums un vēlme:
krāsaini papīra putni pie sienām.

otrdiena, 2010. gada 16. novembris

charity

Kaut kad nesen topošais dzīvokļa un grupas biedrs Jānis mani apgaismoja ar šo te adresīti. Ideja autoram vienkārša - katru dienu pierakstīt foršu ideju, kuru būtu interesanti realizēt. Dažas ir just for fun, dažas, lai pasauli padarītu vienkārši labāku.
Šodien burtiski iegrimu šīs lapas izpētē un pārdomās, cik daudzi cilvēki patiešām, piemēram, nopērk draugam vilciena biļeti uz.. nu, vienalga uz kurieni. Uz Daugavpili kaut vai (starp citu, vienmēr esmu gribējusi aizbraukt uz Cenu. vienkārši tāpat, nosaukums intriģē). Cik daudzi cilvēki, izlasot šīs idejas, piezvana cilvēkam, kura kontakts telefona saglabāts ar domu "kādreiz noderēs". Un cik daudzi cilvēki aiziet un noziedo kaut ko bezpajumtniekiem.

Par to arī šīs dienas stāsts - tā kā pagaidām strādāju vietā, kur diezgan daudz ēdiena paliek pāri katru dienu (kā nu kuru reizi tas tiek vēlāk realizēts, ir kolēģe, kas visu met ārā, ir dāmas (es, es!!), kas savāc kaut ko sev un ēd mājās vai atstāj bomzīšiem mājas pagalmā), tad, domājot par kolektīvo atbildību, esmu apņēmusies līdz darba līguma beigām vismaz piecas reizes aiznest ēdienu ubagiem. Jā, es zinu - daudzi ēdienu neņem pretī, jo grib izdiedelēt šmigai. Bet kā ar tiem, kam ir suņi? Un tās dažas dāmas, kas lūdz pabarot savus bērnus? Think about it.
Kaut kad nesen lasīju, ka brīžos, kad šķiet, ka esi bez naudas, noziedo. Jo apziņa, ka spēj palīdzēt kādam citam, tevi dara tūkstošreiz bagātāku. Vismaz pēc sirds spējām.

Dienas noskaņojums un vēlme:
nopirkt kasti mantu glabāšanai

piektdiena, 2010. gada 12. novembris

Ir dienas, kad..

Kad gribas visu dienu klausīties to vienu dziesmu, kas skan galvā.
Kad gribas izkliedēt mākoņus un beidzot redzēt sauli.
Kad gribas gremdēties atmiņās.
Kad gribas vienkārši baudīt mirkli un priecāties par to, ka ir labi. Kā Gustavo dziesmā - "zināt, ka viss ir kārtībā - tas ir tik skaisti."

***

Katram jau patīk gremdēties pārdomās un analizēt sevi. Jāā, šis vakars ir tieši tāds. Bet man patīk. Jo šādas strukturizētas analizēšanas sesijas man parasti palīdz kaut ko saprast, šajā gadījumā - ko mācīties. Un ziniet, laikam tā bilde kļūst aizvien skaidrāka... :)


Dienas noskaņojums (vispār jau vienkārši dienas mīļākā dziesma, kuras links ir pirmajā rindiņā) un vēlme:
priecāties no sirds

otrdiena, 2010. gada 9. novembris

be careful what you wish for...



Tā nu sanāk, ka pēdējā laikā domāju par to, kā piepildīt savas vēlmes. Daudzas ir piepildījušās, daudzas vēl palikušas, bet galvenais, ko kāds jau varbūt pamanījis - katram vienas dienas ierakstam mēģinu pierakstīt vienu vēlmi. Ir pagājis jau krietns laiciņš kopš maija, kad sāku šeit izpausties un līdz Ziemassvētkiem/jaunajam gadam vairs nav atlicis daudz - divi mēneši. Un tomēr - man ir izaicinājums - piepildīt 80% no nepiepildītajām vēlmēm, kuras varu ietekmēt es pati un atsaukties uz šo ierakstu katru reizi, kad kaut kas izdarīts. Man palīdz tas, ka kaut ko daru soli pa solim. Tad patiešām ir sajūta, ka kontrolēju situāciju un viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no manis pašas. Vēl jau veiksme, protams, bet to var pievilināt ar pozitīvu attieksmi un labu humora izjūtu, kā rezultātā varbūt pat kāda neveiksme var izrādīties gluži pretēja sākotnējam iespaidam. Turam īkšķus un..

tad nu sākam! :)

maijs:
1. Vēlos jaunu gultu! - darīts! veco atstājām iepriekšējā dzīvoklī un šeit mūs jau sagaidīja veselas divas gultas :)
2. Vēlos gulēt zem zvaigznēm un dzert vīnu - darīts. Zvaigznes redzēju, vīna pudeles arī tukšotas uz nebēdu :D
3. Gribu Izlasīt kādu vērtīgu grāmatu. Piemēram, Meistaru un Margaritu vai kaut ko no Hemingveja. - nezinu, cik tas vērtīgi, bet izlasīju "Bada spēles" un tagad uz naktsgaldiņa stāv "Sātana Bībele" un "Klejotāja"
4. Kaut cilvēki būtu iecietīgāki un ne tik negatīvi. Un vēl (par vakardienu) - vēlos atsākt iet uz vokālo studiju.
5. Gribu labu fočiku, lai fotokursos iegūtās zināšanas varu pielietot arī praksē.
6. Kaut šodienas angļu valodas eksāmens rezultētos ar B līmeni! - Jā, un tas patiešām arī notika :) Lai paceltu savu asti vēl augstāk - Latviešu valodā man bija A, Vēsturē B un matemātikā C
7. Sākt remontēt jauno mājvietu. - sākts ir
8. saldējums ar šokolādi. - pieēdos toreiz traki, pēc tam mēnesi šokolādi redzēt negribējās :D

jūnijs:
9. fotosesiju gribu, daudz visādas fotosesijas - ar kleitām, ar bf, ar draudzenēm...
10. Vēlos pārvākties uz Rīgu. - darīts. neesmu vīlusies, viss kā nākas.
11. meiteņu tējas vakars.
12. noskaņoties tam, ka rīt izlaidums. - tur jau vairs neko darīt nevar. noskaņa parādījās tikai pēc izlaiduma, kad skatījos bildes. bet vismaz bija.

jūlijs:
13. Izdomāt motīvus fotosesijai - monday's event
14. rudenī aizlaist uz Londonu. - šo varētu pārcelt vienu gadu vēlāk, respektīvi 2o11.
15. krieviski runāt perfecto - šis ir procesā nemitīgi...

augusts:
16. Satikt savus cilvēkus un runāties. - tas vispār notiek regulāri un ceru, notiks arī turpmāk
17. atgriezties brīnumainajā rokdarbu un citu diy lietu pasaulē.
18. nu tad jau par to pašu - jāiegādājas ūdenspīpes tabaka :)
19. ak iedvesma, atgriezies, jel!!! - pie šī strādāju katru dienu, un rezultāti laikam jau pārsvarā redzami šeit un būs dzirdami grupas tekstos
20. šokolādes kūka - pirmā septembra prieks :)
21. Iesākt un pabeigt remontēt to dzīvokli. - no need to - pārvācāmies jau izremontētā. vispār jau - cik gan daudz problēmas atrisina jau pabeigts dzīvoklis..!

septembris:
22. saglabāt labo noskaņojumu un tikt vaļā no iesnām.

oktobris:
23.pierakstīt visas idejas un izpildīt tuvākā gada laikā.
novembris:
24. nopirkt cepešpannu un izcept kaut ko super garšīgu. - vēja kūkas ar siera pildījumu
25. izdomāt, ko mācīties tālāk - ir izdomāts, bet neteikšu, kamēr neiestāšos (tipiskās seklās zinātnes, akadēmiķi būs vīlušies).
26. nopirkt kasti mantu glabāšanai - arī šo nevajag, jo mums ir plaukti.
27. krāsaini papīra putni pie sienas (upgrade ideja - nevis putni, bet vnk glezna vai kāds smuks zīmējums)

17 piepildītas, 10 palikušas un ir lietas, ko varu sākt darīt jau rīt. Can't wait!

pirmdiena, 2010. gada 8. novembris

Vēlmes


Galvenais ir nepazaudēt vēlēšanos. Kaut arī aktualitāte kaut kādām lietām zaudēta, ja ir vēlme, tad vajag par to domāt, ideju apaudzēt un viss ar laiku notiks. Var uzrakstīt plānu - gribu to un to. Un tad katrai lietai atsevišķi - kas jādara, lai sasniegtu šos mērķus? Un kas, lai sasniegtu pārējos? Kad viss ir tik vienkārši uzskatāms, ir tikai jāķeras pie darba. Viss ritēs ātrāk vai lēnāk - tas jau ir procesa jautājums. Galvenais, ka iekšējais vēlmju kauss tiek pamazām aizpildīts, vai vismaz tā caurumi aizlīmēti ar pagaidu līmi.

***
Bet ja beidzam filozofēt, tad šeit ir lietas, ko pēdējā laikā esmu ļoti, ļoti vēlējusies. Kāds zina, kur var dabūt smuku tualetes galdiņu? Tādu sievišķīgo, kam ir spogulis, kur var salikt visu kosmētiku, smaržas, rotas...

Dienas noskaņojums un vēlme:
izdomāt, ko mācīties tālāk




otrdiena, 2010. gada 2. novembris

scandinavian design

Nesen bija 2. reize mūžā, kad kāds puisis man atzīstas, ka esmu ārkārtīgi līdzīga meitenei, ko tas gandrīz apprecējis. Bija tāda creepy sajūta, jo pēc apraksta spriežot, biju līdzīga itin visā - samaitātajā humorā, ģērbšanās stilā, pat pēc gaitas un ilūzijām.
Lai nu kā, viņš man uzdeva jautājumu vai man patīk Londona. Hmm. Nekad tur neesmu bijusi, bet gribētu aizbraukt. -nu, bet vai tev šķiet, ka tev tur patiktu (un tad es saņemu visus spēkus, lai izdomātu ko citu...) -ahh, nē, man Barselona patīk, Spānija, o, jā.
Nu, bet patiesībā jau man tiešām šķiet, ka Londona man patiktu. Ne jau tāpēc, ka tā ir Londona, bet tāpēc, ka tur ir visādi mazi sīkumiņi, piemēram, tirdziņi un veikaliņi, kādu nav Latvijā. Tas, kā nav dzimtajās ārēs jau ir patiesībā vienīgais, kas pievelk ārvalstīs, ne tā? Neviens taču neceļo, lai atrastu to, ko jau redzējis.
Anyway, pēdējā laikā klejojot blogos aizvien biežāk uzduros visādiem skaistiem un stilīgiem cilvēkiem no skandināvijas. Stokholma, Umea, Oslo, Kopenhāgena. Ok, ieskaitīsim arī Amsterdamu. Laikam tas ziemeļnieciskais pievelk, sajūtu kā savējos. Bet varbūt arī tas, ka domāšana līdzīga. Kā Ozols teiktu - viens rajons.


Skaistās skandināvu dāmas no lookbook.nu

Ideja dāvanai

Ja draugu lokā ir ģitāras mīļi (jēziņ, ja es tagad sāktu skaitīt... labāk nemaz nesākšu), tad var dāvināt kaut ko šādu! Mediatoru spiežamais (kā lai citādāk nosauc? :D), kur pats var izvēlēties, kādus mediatorus sev saražot, turklāt neuztraukties pirms kārtējā mēģa/koncerta, ka tas pazudis. Vispār noder arī grupai kā tādai, lai pašrocīgi meistarotu "suvenīrus", ko sviest pūlī koncertu laikā.


Sīkāk un par pasūtīšanas iespējām šeit.

favorīti

Gribu kādu skaistu un nepraktisku lietu. Kaut ko tādu, kas piedienas tikai meitenēm. Un laikam rudens tumšās stundas mani ietekmējušas vai kā, bet mani velk pie melnas krāsas un mežģīnēm. Mans emo bērns manī atdzīvojies ūūū....

rokstārssss


Domājot par grupas tēlu, gribot negribot tomēr visu laiku domāju vairāk par to, kāds būs mans izskats. Hmm, nu, tā ir, ja visi puiši un es vienīgā meitene, kā Ričs saka - frontgirl.
Šodien izčekojot visādus blogus atradu klišejiskākās idejas, kas rakstītas zem nosaukuma "female rockstar". Nav jau slikti, man patiesībā ļoti patīk, it īpaši tā ādas kleita. Man vienīgi retāk vajadzētu iegriezties donatos, lai labi tādā izskatītos :D


The return


"Es rīt uzrakstīšu kādus 50 ierakstus blogā. Nē, varbūt pat vairāk. Esmu noilgojusies!!"

Jā, dārgie draugi, tik ļoti man pietrūka iedvesmošanās un iedvesmas sniegšanas vai piefiksēšanas šeit. Bet nu beidzot viss ir nostājies kaut cik savās vietās - dzīvoklis tiek remontēts un man ir internets un dators savā istabā. Uzreiz kā pie cilvēkiem :)

Šī man ir priecīgā vieta. Pamanīju, ka rudens pelēcību vieglāk tomēr pārvarēt, ja ir, kur pierakstīt krāsainības idejas un šis blogs man ir mazais ikdienas prieciņš, kas ar pavisam vienkāršiem paņēmieniem liek atcerēties pasaules burvību un to, ka laime slēpjas procesā. Ja nav, kur to visu objektīvi uzskatīt, tad gribas rezultātu. Un nevis caur procesu bet tā - tadā!- un gatavs.
Man patīk process un visi tā līmeņi. Esmu sajūsmā, ka atkal varu būt šeit katru dienu.

Cheers!

Dienas noskaņojums un vēlme:
nopirkt cepešpannu un izcept kaut ko super garšīgu.