Kaut kad diezgan pasen rakstīju, ka mēs ar Riču adoptēsim divus manas kaķenes radītos mazuļus. Tā nu viņi, Oļegs un Dorians (superīgi vārdi, es zinu :D), pie mums, Rīgā, dzīvo jau apmēram četrus mēnešus.
Dažreiz nav viegli, it īpaši, kad izgulēšanās vārdā abus iespundējam virtuvē uz nakti (citādi nav iespējams pagulēt, jo viņi vienmēr atrod lietas, kuras grab un čab, ar kurām paspēlēties, un to darot viņi skatās virsū - pieprasa uzmanību) un no rīta tur atklājam viesuļvētras postažas cienīgu skatu.
Dorians
Oļegs
Bet Vispār mēs viņus mīlam. Ir forši atnākt mājās un tevi kāds jau gaida pie durvīm un ņaud ne tikai tad, kad grib ēst, bet kad vienkārši grib, lai samīļo. Ir jautri skatīties, kā Dorians pa miegam kunkst, un mazgāt traukus, kamēr Oļegs sēž blakus izlietnē un, it kā asistējot, mēģina noķert ķepās ūdens strūklu.
Mūsu kaķu ikdienas gaitām var sekot līdzi arī tviterī! :D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru