Kaut kad nesen topošais dzīvokļa un grupas biedrs Jānis mani apgaismoja ar šo te adresīti. Ideja autoram vienkārša - katru dienu pierakstīt foršu ideju, kuru būtu interesanti realizēt. Dažas ir just for fun, dažas, lai pasauli padarītu vienkārši labāku.
Šodien burtiski iegrimu šīs lapas izpētē un pārdomās, cik daudzi cilvēki patiešām, piemēram, nopērk draugam vilciena biļeti uz.. nu, vienalga uz kurieni. Uz Daugavpili kaut vai (starp citu, vienmēr esmu gribējusi aizbraukt uz Cenu. vienkārši tāpat, nosaukums intriģē). Cik daudzi cilvēki, izlasot šīs idejas, piezvana cilvēkam, kura kontakts telefona saglabāts ar domu "kādreiz noderēs". Un cik daudzi cilvēki aiziet un noziedo kaut ko bezpajumtniekiem.
Par to arī šīs dienas stāsts - tā kā pagaidām strādāju vietā, kur diezgan daudz ēdiena paliek pāri katru dienu (kā nu kuru reizi tas tiek vēlāk realizēts, ir kolēģe, kas visu met ārā, ir dāmas (es, es!!), kas savāc kaut ko sev un ēd mājās vai atstāj bomzīšiem mājas pagalmā), tad, domājot par kolektīvo atbildību, esmu apņēmusies līdz darba līguma beigām vismaz piecas reizes aiznest ēdienu ubagiem. Jā, es zinu - daudzi ēdienu neņem pretī, jo grib izdiedelēt šmigai. Bet kā ar tiem, kam ir suņi? Un tās dažas dāmas, kas lūdz pabarot savus bērnus? Think about it.
Kaut kad nesen lasīju, ka brīžos, kad šķiet, ka esi bez naudas, noziedo. Jo apziņa, ka spēj palīdzēt kādam citam, tevi dara tūkstošreiz bagātāku. Vismaz pēc sirds spējām.
Dienas noskaņojums un vēlme:
nopirkt kasti mantu glabāšanai
Šodien burtiski iegrimu šīs lapas izpētē un pārdomās, cik daudzi cilvēki patiešām, piemēram, nopērk draugam vilciena biļeti uz.. nu, vienalga uz kurieni. Uz Daugavpili kaut vai (starp citu, vienmēr esmu gribējusi aizbraukt uz Cenu. vienkārši tāpat, nosaukums intriģē). Cik daudzi cilvēki, izlasot šīs idejas, piezvana cilvēkam, kura kontakts telefona saglabāts ar domu "kādreiz noderēs". Un cik daudzi cilvēki aiziet un noziedo kaut ko bezpajumtniekiem.
Par to arī šīs dienas stāsts - tā kā pagaidām strādāju vietā, kur diezgan daudz ēdiena paliek pāri katru dienu (kā nu kuru reizi tas tiek vēlāk realizēts, ir kolēģe, kas visu met ārā, ir dāmas (es, es!!), kas savāc kaut ko sev un ēd mājās vai atstāj bomzīšiem mājas pagalmā), tad, domājot par kolektīvo atbildību, esmu apņēmusies līdz darba līguma beigām vismaz piecas reizes aiznest ēdienu ubagiem. Jā, es zinu - daudzi ēdienu neņem pretī, jo grib izdiedelēt šmigai. Bet kā ar tiem, kam ir suņi? Un tās dažas dāmas, kas lūdz pabarot savus bērnus? Think about it.
Kaut kad nesen lasīju, ka brīžos, kad šķiet, ka esi bez naudas, noziedo. Jo apziņa, ka spēj palīdzēt kādam citam, tevi dara tūkstošreiz bagātāku. Vismaz pēc sirds spējām.
Dienas noskaņojums un vēlme:
nopirkt kasti mantu glabāšanai
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru