Dažkārt man vienkārši gribas sev aizbāzt muti un nerunāt. Vai nu, vismaz, kaut man uzrastos spējas un es savāktu atpakaļ tos vārdus vai veselus stāstus, ko esmu izpļāpājusies. Zinu, ka neesmu tāda vienīgā, bet nu...
Lasu grāmatu P.S. Es tevi mīlu (jā, man arī šķiet, ka latviski nosaukums izklausās muļķīgi, turklāt arī tulkots daudzviet ir tā, ka nevar uztvert kontekstu - drukas kļūdas, anglicismi, jo cilvēki nav spējuši vienkārši iztulkot vārdus) un bieži raudu. Nav jau tā, ka raudātu visu laiku, bet šī ir tāda grāmata, kuru lasot tiešām asaras pašas birst pār vaigiem.
Atceros, ka pirmā grāmata, kuru lasot raudāju, bija Karalis Lauva. Man bija kādi 7 vai 8 gadi un es to grāmatu no galvas zināju. Vēlāk īpaši neviena neaizkustināja, bet tad pirms diviem gadiem izlasīju Viktora Igo "Cilvēks, kas smejas" un pēdējās 100 lapaspusēs arī bija grūti savaldīties. Jā, un tad es sapratu, ka man patīk tādas - dvēseli-no-krūtīm-ārā-raujošas grāmatas, jo tās sniedz emocionālu dažādību un pacēlumu. Arī vēlmi novērtēt to, kas mums dots.
Vispār dzīvojot Rīgā esmu nedaudz par grāmatu tārpu pārvērtusies, bet tas tikai priecē, jo uz laiku biju atstājusi šo nodarbi novārtā.
Tagad atkal esmu tā meitene, kas iesāk lasīt un nenoliek grāmatu plauktā tik ilgi, kamēr tā nav izlasīta.
Dienas noskaņojums un vēlme:
Izdomāt motīvus fotosesijai
__________________________
bilde sava un no imgfave.com
Lasu grāmatu P.S. Es tevi mīlu (jā, man arī šķiet, ka latviski nosaukums izklausās muļķīgi, turklāt arī tulkots daudzviet ir tā, ka nevar uztvert kontekstu - drukas kļūdas, anglicismi, jo cilvēki nav spējuši vienkārši iztulkot vārdus) un bieži raudu. Nav jau tā, ka raudātu visu laiku, bet šī ir tāda grāmata, kuru lasot tiešām asaras pašas birst pār vaigiem.
Atceros, ka pirmā grāmata, kuru lasot raudāju, bija Karalis Lauva. Man bija kādi 7 vai 8 gadi un es to grāmatu no galvas zināju. Vēlāk īpaši neviena neaizkustināja, bet tad pirms diviem gadiem izlasīju Viktora Igo "Cilvēks, kas smejas" un pēdējās 100 lapaspusēs arī bija grūti savaldīties. Jā, un tad es sapratu, ka man patīk tādas - dvēseli-no-krūtīm-ārā-raujošas grāmatas, jo tās sniedz emocionālu dažādību un pacēlumu. Arī vēlmi novērtēt to, kas mums dots.
Vispār dzīvojot Rīgā esmu nedaudz par grāmatu tārpu pārvērtusies, bet tas tikai priecē, jo uz laiku biju atstājusi šo nodarbi novārtā.
Tagad atkal esmu tā meitene, kas iesāk lasīt un nenoliek grāmatu plauktā tik ilgi, kamēr tā nav izlasīta.
Dienas noskaņojums un vēlme:
Izdomāt motīvus fotosesijai
__________________________
bilde sava un no imgfave.com
Man kaut kur maajaas jaabuut graamatai PS. I love you angliskajaa variantaa, bet to kur taa graamata ir, vislabaak zinaas Asja.
AtbildētDzēstKaadu gadu izlasiiju paaris graamatas angliski... un sapratu, ka vairs nevelk lasiit latviski tulkotaas graamatas, jo lai cik labs buutu tulkojums... orginaals buus labaaks + oi, oi kaa valodu var samaaciities lasot angliski :)