Piemēram, šodien braucu uz darbu un klausījos grupas dziesmu sagataves (ar datorprogrammu uztaisītas dziesmas, man jāizdomā vokāla partijas un, ja esmu spējīga, tad arī lirikas) un izdzirdot kardānu (ehh, nu nezinu, kā lai paskaidro... tās ir tās ātrās basa bungas skaņas, ko parasti dzirdat smagākos gabalos) man gribas teikt vai to skaņu nosaukt par "mazulis spārdās".
Vēl dažkārt man uznāk brīži, kad runāju pilnīgu sviestu - neviens nesaprot, bet man pašai sķiet smieklīgi un tad smejos kā kutināta. Vienreiz tā bija manā dzimšanas dienā, precīzāk, otrajā rītā, kad, nedaudz iepriekšējās dienas lietoto līdzekļu iespaidā pētīju, kas man sadāvināts un smējos, rādot vēl pāris dzīvajiem viesiem krēma bundžiņu, ko viens puisis man uzdāvinājis. "Reinis man uzdāvināja KRĒMU!!! hahaha" visi tā: "nu, un kas tad ir?" -"nu tas ir REINIS un viņš man uzdāvināja KRĒMU! hahaha". Mjā... pēc brīža sajutos neērti un pārstāju ķiķināt.
Nu un vispār par savām dīvainībām stāstu tāpēc, ka draugiem.lv uzgāju kādu domubiedru grupu, kurā, izlasot aprakstu, nekavējoties iestājos un rīt viņi būs Takā. Tas ir tāds kā mazās šizofrēnijas domubiedru stūrītis, kur izpaust visas savas nenormālības. Lai nav jākautrējas. Ikdienā jau mēs tādi nevaram būt - nu nevar īsti birojā smieties par kaut kādām mazām muļķībām un kolēģiem stāstīt par savām eksistenciālajām problēmām.
Katrā ziņā, ceru, ka neesmu vienīgā, kas skatās sen neredzētu draugu bildes, lai pavērotu viņu ķermeņa aprišu pieaugumu/kritumu, ģimenes pieeauguma īpatnības, attiecību peripetijas utt. utjpr.
Dienas noskaņojums un vēlme:
krieviski runāt perfecto
______________________
bilde sava un no imgfave.com
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru