pirmdiena, 2010. gada 5. jūlijs

Sarkans

Es tiešām mīlu vasaru.
Nebiju tā laikam īsti nekad izjutusi to trako vasaras svelmi, vai vismaz biju aizmirsusi, kāda tā ir. Un tomēr - pagājušajā sestdienā kopā ar Baibu un Māri ar riteņiem braucām uz jūru (Turaida - Saulkrasti un atpakaļ, kopumā apmēram 80km) un tas bija tiešām skaisti. Galvā tās tipiskās aforistiskās domas - ceļš, saule, ritenis un es, neko vairāk nemaz nevajag un ir jau laimes izjūta. Pie jūras aizmigu no noguruma un pēc tam sildoties pēc peldes. Apdegu tiešām traki, bet man tas patīk.
Man tiešām patīk tā nejaukā sajūta, kad sāp āda, man patīk, ka nevaru no svelmes paelpot, man patīk vējš jūrā, putni, lietus vasarā, saulē izbalējuši mati, prieks un smaids.
Tas viss var notikt tikai vasarā, un nekas, ka 8 stundas dienā pavadu ofisā, man ir pietiekami krāsainas nedēļas nogales, lai izbaudītu vasaru pilnu krūti.
Galvenais ir neierūsēt un darīt to, ko sirds kāro.

Dienas noskaņojums (ne gluži noskaņojums šodien, bet man vienkārši ļoti patīk šī dziesma) un vēlme:
Kaut ZVĒRĀ'10 būtu svelme un karstums ar sauli.


_______________________________
bildes, kā vienmēr, no imgfave.com un savas

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru