Kad pirms apmēram mēneša braucām uz Liepāju, mēs ar Daci izdomājām, ka varētu uzrīkot Maziņo ballīti. Nu, tādu, kur viss notiek nevis lielā party busā, bet parastā mašīnā, iekšā ir mazs stienis, ap kuru dejo mazi midžetiņi, visi ballētāji ir mazliet iedzēruši, mazliet skan mūzika un visi mazliet ballējas.
Tad tas bija vakara lielākais humors, bet tagad tas man sasaucas ar nākotnes nodarbes meklējumiem. Pateicoties laimīgām sakritībām un manu spēju atstāt labu iespaidu un centīgu strādāšanu pirms gada, esmu dabūjusi darbu, taču tas atkal liek pārdomāt, ko īsti mācīties tālāk. Nu nav man tādas vienas konkrētas lietas, ko daru - es mazdrusciņ zīmēju, mazdrusciņ dziedu, mazdrusciņ lasu un rakstu, mazdrusciņ interesējos par modi un vintage, mazdrusciņ sportoju, mazdrusciņ māku dažādās valodās runāt, mani mazdrusciņ interesē sabiedriskās attiecības... Tā varētu ilgi turpināt. Nu, brīvprātīgo darbu gan daru daudz. Bet, līdzko par to maksā tas jau vairs nav brīvprātīgais darbs, vai ne? It kā varētu šķist, ka tā īsti nedaru neko, ja no visa daru nedaudz.
Bet ja tā padomā, tās visas ir manas intereses un no visa arī kaut ko varu paņemt nākotnes nodarbēm - viss taču noder. Katrā ziņā, Ir labi kā ir, jo tas, ka man ir daudz intereses mani vismaz padara par interesantu personību. :)
Kaut šodienas angļu valodas eksāmens rezultētos ar B līmeni!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru