Brīdī, kad visas emocijas plūst pāri malām, kad viss ir tā, ka gribas ieraudzīt krītošu zvaigzni un ievēlēties "kaut šis mirklis ilgtu mūžīgi", kad vienīgā vēlme ir apstāties un baudīt:
- Tu taču saproti, ka tā nebūs mūžīgi?
- Jā. Tieši tāpēc šo mirkli izbaudu.
- Un tieši tas man Tevī patīk visvairāk...
Baudiet! Jo vasarā nav jāraud par to, ka nāks ziema, saulē par to, ka būs lietus un priekā par to, ka tas reiz izbeigsies. Ir vienkārši jādzīvo tam, kas notiek, un jāplūst. Tikai tā var sajust dzīves pulsu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru