Iepriekšējā ieraksta vēlme bija atsākt zīmēt. Jā, kādreiz zīmēju, vienu brīdi mācījos arī mākslas skolā un neteiktu, ka biju pārākā māksliniece, bet sanāca diezgan labi. Kad no mākslas skolas izstājos, skolotājs, kurš manā skolā pasniedza zīmēšanu un vispār kā tāds bija (un ir) ļoti kolorīta personība, ārkŗatīgi uzstāja, lai iestājos vismaz zīmēšanas pulciņā. Piekritu tikai ar noteikumu, ka zīmēšu vienīgi ar zīmuli, melnbaltos zīmējums, jo man ārkārtīgi nepatika izmantos ūdenskrāsas - rezultāts vienmēr bija neparedzams, man nepatika, ka ir grūti iegūt tieši tādu toni, kādu vēlos un vispār visa tā žāvēšana. 
Tagad, kad pagājis krietns laiks kopš pamatskolas zīmēšanas pulciņa, ir radusies vēlme izmantot tieši šo neparedzamību un redzēt, kurp iedvesma mani aizvedīs. Arī Jekaterinas Koroļevas zīmējumi kalpo par ārkārtīgu iedvesmas avotu, jo plūstošās līnijas aizved neparedzamā sapņu pasaulē. Skaisti!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru