Neesmu ziemas cilvēks. Nekad īpaši neesmu bijusi un arī tagad nesliecos tāda palikt. Aukstums, nosaluši kāju pirksti, slapjš deguns, sniega vētras, sastrēgumi, sniega tīrīšana, satuntulēšanās 10 kārtās un aizsvīdušas brilles. Nē, tas galīgi nav man.
Man tas viss patīk pa gabalu un īslaicīgi. Vienreiz pa visu ziemu aiziet uz kalnu, pāris reizes omulīgi pasēdēt kādā kafejnīcā ar skatu uz ielu un padzert tēju, pavērot, kā snieg un kā izskatās dienās, kad laiks ir skaidrs, bet auksts, kad koki ir apsarmojuši.
Bet, tā kā laikapstākļus un gadalaikus neietekmēšu, tad varu papriecāties par bildēm un par domu, ka drīz jau tas viss pāries.
Man tas viss patīk pa gabalu un īslaicīgi. Vienreiz pa visu ziemu aiziet uz kalnu, pāris reizes omulīgi pasēdēt kādā kafejnīcā ar skatu uz ielu un padzert tēju, pavērot, kā snieg un kā izskatās dienās, kad laiks ir skaidrs, bet auksts, kad koki ir apsarmojuši.
Bet, tā kā laikapstākļus un gadalaikus neietekmēšu, tad varu papriecāties par bildēm un par domu, ka drīz jau tas viss pāries.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru