trešdiena, 2010. gada 1. decembris

laimīgā...

-Man visu mūžu ir bijuši taisni mati. Jā, tā ir mana dabīgā matu krāsa, neko neesmu ieveidojusi. Dabīgi blondi, taisni un biezi mati. Citreiz šķiet garlaicīgi, ļoti neinteresanti un gribētos būt riktīgs skrullis labāk.
-Laimīgā, man gan baigi pūkojas un ir plāni...

***

-Jā, man ir vecāka māsa. It kā esam atšķirīgas un ļoti bieži mums ir nesaskaņas, bet viņa mani ir ļoti ietekmējusi un pēdējā laikā atzīstu, ka viņa man ir sava veida ikona vienmēr bijusi. Skaista, veiksmīga un gudra.
-Laimīgā, es gan esmu vienīgais bērns...

***

-Kopš 8. klases katru vasaru esmu strādājusi. Vienā uzņēmumā un ņēmos pa birojiem, bet kamēr mani draugi un klasesbiedri lielākoties atpūtās un laida muļķi es jau strādāju. Tagad dažreiz iedomājos, ka būtu vajadzējis vairāk atpūsties, pabaudīt bezrūpīgo bērnību.
-Laimīgā, man vispār nav nekādas darba pieredzes un bez ieraksta CV darbu šobrīd atrast neiespējami...

***

Kaut kas baigi dzirdēts no ikdienas, vai ne?
Mjā, šodien aizdomājos, cik bieži mums kāds cits priekšā pasaka "tev jābūt laimīgam vai arī tu noteikti jau tāds esi ar to situāciju/pieredzi, kāda tev ir". Šie augstāk minētie ir mani gadījumi, piefiksēju, ka vienmēr mēģinu attaisnoties, meklēt iemeslus, kāpēc tas viss nav tik forši, kā patiesībā vajadzētu būt un kā vajadzētu parādīt, bet atcerējos, ka neesmu vienīgā tāda. Ka gandrīz visi pēc tam, kad pasaka kaut ko pozitīvu no savas pieredzes, uzreiz liek vārdiņu "bet", lai parādītu, ka ir tāds pats šķietamais neveiksminieks kā visi pārējie un nav izpelnījies nekādu apbrīnu.

Tad nu šodienas tosts - lai katru reizi, izdzirdot neviltotu prieku vai apbrīnu no apkārtējiem, sakām "paldies", nevis "nu jā, bet tas jau nav tik forši kā tu domā". Ir ļoti daudz iemeslu, lai justos laimīgs un citiem nav jāzina blakusefekti ;)

Dienas noskaņojums un vēlme:
iegādāties sporta kluba abonementu un APMEKLĒT nodarbības

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru