pārmaiņu laiks

Skaistā, bezrūpīgā vasara aizgājusi savu ceļu un pie mums ir ieradies rudens. Kā jau parasti - lielais pārmaiņu laiks. Varbūt tas ir tāpēc, ka visu mūžu līdz ar 1. septembri nosolījos sev "šogad labāk mācīties, vairāk sportot, neslinkot un sasniegt x, y un vēl z mērķi", bet katrs rudens arī pēc skolas manī nes vēlmi kaut ko mainīt. Sevī, vidē, kurā atrodos, apstākļos, kas visu ietekmē. Sāku uzreiz ar šī bloga noformējumu, lai ir kaut kas svaigāks un aci piesaistošāks, lai ir vēlme šeit biežāk iegriezties. Bet vispār tiecos uz kaut kā sasniegšanu. Uz reālu mērķu izpildīšanu un tiekšanos pēc kaut kā konkrēta. Jūtu, ka beidzot pienācis tāds laiks, kad jāsāk uzņemties 100% atbildību par savu dzīvi, ka nu beidzot esmu pieaugusi un jāsāk attiecīgi uzvesties. Tas attiecas gan uz lēmumu pieņemšanu, pieturēšanos pie tiem un galu galā - izpildi. Daudzi lēmumi nav viegli, taču ir tāds ļoti patiess teiciens - viss, kas notiek, notiek uz labu. Tam arī ir jātic un tad veiksme vienmēr iegriezīsies tavā (un manā) sētiņā.

Novēlu visiem, kas šeit šad tad ielūkojas, ražīgu šo rudeni. Pārdomu un secinājumu jomā gan.

dienas noskaņojums un vēlme:

ieviest kārtību dzīvoklī un domās

gandrīz ideālas vakariņas

Pirmdien biju pie Baibas, kura visu vasaru pavadīja Francijā, lai, kā pati to nodēvēja "baudītu dzīvi". Vakara gaitā bija paredzētas vakariņas franču gaumē, pļāpāšana un fotogrāfiju skatīšanās, kuras laikā tiešām pārliecinājāmies, ka Francijā dzīvi baudīt ir pat ļoti forši.

Kamēr ēdām supergaršīgos keksiņus (kurus es vakar mēģināju uzcept, bet, tā kā man nav pannas formiņu, bet ir tikai papīrīši, sanāca kaut kādas papīrā ietītas pankūkas), radās ideja, ka mums jātaisa kaut kas līdzīgs TV3 radījumam Gandrīz ideālas vakariņas. Neesmu gan nevienu sēriju redzējusi, jo man nav televizora un internetā nespēju saņemties skatīties raidījumus, taču atsauksmes dzirdējusi gan esmu un domu arī saprotu.

Tā nu tagad sanāk, ka Baiba vakariņas rīkoja pirmā, tagad būtu mana un Riča kārta. Jāizdomā kaut kas foršs, lai apvienojas gan manas tējas ballīšu vēlmes, gan Riča suši party ideja. Centīšos noorganizēt arī foto iemūžināšanu, lai varētu parādīt, kā tad mums gāja :)

šodienas noskaņojums un vēlme:

ballīte "smalkajā stilā"

gads!

Ha, izrādās, ka maijā šim blogam palika viens gads! :D Nu tad apsveicu sevi, apsveicu uzticīgākos lasītājus un šo blogu kā tādu. Blogam gan ir tikai viens gadiņš, kas nozīmē, ka tas vēl ir galīgs zīdainis. Taču jāņem vērā, ka tieši zīdaiņa vecumā notiek visstraujākā informācijas aprite un attīstība. Savas paralēles tiešām jau var vilkt, jo no vienas mazas idejas ir radušās citas. Gan iesāku, gan turpinu šeit rakstīt, lai atrastu jaunas lietas, no kurām iedvesmoties. Principā visa ideja ir tāda, ka radošums un spēja kaut ko radīt ir visu spēku dzinulis. Jebkuram cilvēkam! Gan gleznotājam un mūziķim, gan matemātiķim un ķīmiķim. Svarīgākais ir ideja, jo viss jau mūsu dzīvē rodas no idejas. Un iedvesma ir tas spēks, kas palīdz idejai piedzimt. Iedvesmas avoti sniedz prieku un krāsas dzīvē. Tas tad arī ir mans mērķis, jo ļoti daudzas krāsas jau esmu iezīmējusi savā dzīves ceļā, kamēr šeit uzturos. Ceru, ka arī kādam lasītājam šis tas ir aizķēries un sniedzis iedvesmu, lai kaut ko mainītu. Priekā un uz salasīšanos! :)

otrās rokas

Gan jau kaut kad esmu stāstījusi, cik ļoti man patīk second hand veikali, jeb vienkāršoti - humpalas. Ir, protams, forša tā sajūta, kad ieej glaunā veikalā, piemēri kādu apģērba gabalu un, ja ir par lielu/mazu/īsu/šauru vienkārši palūdz pārdevējai tādu pašu modeli ar citu izmēru. Tad to visu skaisti iepako, ieliek maisiņā un mājās nogriež visas birkas un cenu zīmes un tādu jaunu, skaistu un svaigu tad iekar skapī un priecājies.

Tas viss, protams, ir ļoti jauki un skaisti, bet ne vienmēr un ne visiem pa kabatai, tieši tāpēc ir forši būt atvērtam cilvēkam un doties meklējumos pa second hand veikaliem. Tur vienmēr viss būs vienā eksemplārā, parasti ne no Latvijas, līdz ar to iespējamība, ka kādam būs tāds pats apģērba gabals kā tev, līdzinās nullei. Turklāt tas atrašanas prieks! Ne jau vienmēr izdodas atrast ko patiešām labu un vērtīgu par zemu cenu, jo, diemžēl, dažām šāda veida bodītēm laikam zudusi apjausma par to, ka drēbes/apavi jau vienreiz ir valkāti, taču cenas ir līdzvērtīgas jaunam gabalam. Galu galā ir vērts meklēt un iedziļināties. Jābūt gan zināmai kritikai pret apģērbu, lai spētu to objektīvi novērtēt attiecībā pret cenu, bet to visu var diezgan ātri apgūt, ja vien jau neproti to tagad.

P.S. Attēlā redzamo satīna kleitu pirms nedēļas par 4LVL iegādājos Siguldas humpalās. Pasaki vēl, ka nav tā vērts :)

long time no see

Pienācis kārtējais brīdis, kad pēc ilgiem (ļoti ilgiem) laikiem beidzot pievēršos šim blogam.

Noticis, jau, protams, daudz, ir taču vasara un pie datora negribas sēdēt. Bet tā kā šī diena ir apmākusies, nolēmu te iegriezties.

Ideju, kā vienmēr, man ir daudz, bet tagad beidzot esmu vairāk sākusi domāt par realizāciju. Pienācis arī tāds brīdis, kad, nerakstot blogu, sāk aizvien vairāk kristies iedvesmas līmenis un es meklēju jaunus veidus/vietas, kur/kā to smelties.

Viena mazā apņemšanās ir ANOTHER TRAVEL GUIDE RIGA - burvīga rokasgrāmata netipiskajiem tūristiem, kam nav svarīgas "must see" lietas, bet gribas sajust apmeklējamās pilsētas patieso elpu, ar kuru tās iedzīvotāji saskaras diendienā. Pagājušās vasaras beigās iepriekšējais priekšnieks man šo grāmatu uzdāvināja un tagad esmu ļoti pateicīga par šādu atvadu dāvanu, jo iepriekšminētā apņemšanās ir nevis vienkārši grāmatu izlasīt, bet katru nedēļu aiziet uz vismaz piecām tur minētajām vietām. Ceru, ka sanāks un vēl ceru, ka varēšu vairāk laika veltīt tam, lai šeit iegrieztos :)

Šodienas noskaņojums un vēlme:

sakārtot savas finanses