Ideja dāvanai

Ja draugu lokā ir ģitāras mīļi (jēziņ, ja es tagad sāktu skaitīt... labāk nemaz nesākšu), tad var dāvināt kaut ko šādu! Mediatoru spiežamais (kā lai citādāk nosauc? :D), kur pats var izvēlēties, kādus mediatorus sev saražot, turklāt neuztraukties pirms kārtējā mēģa/koncerta, ka tas pazudis. Vispār noder arī grupai kā tādai, lai pašrocīgi meistarotu "suvenīrus", ko sviest pūlī koncertu laikā.

Sīkāk un par pasūtīšanas iespējām šeit.

favorīti

Gribu kādu skaistu un nepraktisku lietu. Kaut ko tādu, kas piedienas tikai meitenēm. Un laikam rudens tumšās stundas mani ietekmējušas vai kā, bet mani velk pie melnas krāsas un mežģīnēm. Mans emo bērns manī atdzīvojies ūūū....

rokstārssss

Domājot par grupas tēlu, gribot negribot tomēr visu laiku domāju vairāk par to, kāds būs mans izskats. Hmm, nu, tā ir, ja visi puiši un es vienīgā meitene, kā Ričs saka - frontgirl.
Šodien izčekojot visādus blogus atradu klišejiskākās idejas, kas rakstītas zem nosaukuma "female rockstar". Nav jau slikti, man patiesībā ļoti patīk, it īpaši tā ādas kleita. Man vienīgi retāk vajadzētu iegriezties donatos, lai labi tādā izskatītos :D

The return

"Es rīt uzrakstīšu kādus 50 ierakstus blogā. Nē, varbūt pat vairāk. Esmu noilgojusies!!"

Jā, dārgie draugi, tik ļoti man pietrūka iedvesmošanās un iedvesmas sniegšanas vai piefiksēšanas šeit. Bet nu beidzot viss ir nostājies kaut cik savās vietās - dzīvoklis tiek remontēts un man ir internets un dators savā istabā. Uzreiz kā pie cilvēkiem :)

Šī man ir priecīgā vieta. Pamanīju, ka rudens pelēcību vieglāk tomēr pārvarēt, ja ir, kur pierakstīt krāsainības idejas un šis blogs man ir mazais ikdienas prieciņš, kas ar pavisam vienkāršiem paņēmieniem liek atcerēties pasaules burvību un to, ka laime slēpjas procesā. Ja nav, kur to visu objektīvi uzskatīt, tad gribas rezultātu. Un nevis caur procesu bet tā - tadā!- un gatavs.
Man patīk process un visi tā līmeņi. Esmu sajūsmā, ka atkal varu būt šeit katru dienu.

Cheers!

Dienas noskaņojums un vēlme:
nopirkt cepešpannu un izcept kaut ko super garšīgu.

atvasara

Man patīk, kā apstājas satiksme, kad brauc ātrās palīdzības mašīna. Tas man rada sajūtu, ka uz pasaules vēl ir taisnība.
Vai esi bijis uz savas mājas/dzīvokļu mājas jumta? Cik bieži, ejot pa ielu, paskaties debesīs? Cik bieži pretimnācējam acīs? Kad bija pēdējā reize, kad kaut ko izdarīji pirmo reizi? Kad pēdējo reizi sajuti patīkami kņudinoši sajūtu pakrūtē? Vai mēdz pacelt garāmgājēja nokritušās mantas un pieskriet viņam klāt, lai tās atdotu?

***
Biju uz jumta savam jaunajam dzīvklim. Tur uzkāpt nebija viegli, bet bija tā vērts. Ēdu desmaizītes un skatījos uz cilvēkiem.
Es bieži skatos uz māju jumtiem/debesīm, kad eju pa ielu. Esot uz jumta nevienu tādu, man līdzīgu, neredzēju.
Bet varbūt tas tāpēc, ka viņi skatās pretimnācējiem acīs.
Tagad man gandrīz katru dienu sanāk kaut ko darīt pirmo reizi, jo darba mācības to pieprasa, un ziniet, sajūta ir burvīga.
Vakar, pērkot jaunas bikses un saprotot, ka vajadzīgas izmēru mazākas, nekā parasti, bija tā patīkamā sajūta. Vēl, pērkot dzimšanas dienas dāvanu Riča mammai, apzinoties, ka tas ir tieši tas, ko viņa vēlas.
Un gandrīz vienmēr (ja to neizdara 50 citi garāmgājēji) paceļu nozaudētās lietas un pieskrienu klāt, lai atdotu.

***
Ahh, šīs mazās lietas, kas iedvesmo. Ideju ir pārpārēm un tik ļoti maz laika, lai visu īstenotu... Negribas domāt, ka darīšu visu tad, kad beigsies trakais darba mācību posms (kaut tā arī patiešām būs, jo arī šobrīd, paralēli šim ierakstam, mācos), tāpēc cenšos domāt par mazajiem ikdienas prieciņiem. Par saņemtajiem komplimentiem, par jauniem domubiedriem, par jaunajām idejām, par apziņu, ka neesmu vienīgā, kas tā domā.

Un tagad, lai būtu pavisam salkani, varat iemest aci manos pēdējā laika favorītos. Viss no šejienes ;)

Dienas noskaņojums un vēlme:
pierakstīt visas idejas un izpildīt tuvākā gada laikā.