meow

Tā kā pēc divām nedēļām mums pievienosies vēl divi īrnieki,
akīvi sāku domāt par viņu izmitināšanas, barošanas, apkopšanas iespējām. Mana mamma jau saka, ka mēs galā netiksim, bet man tieši gribas kādu jauku kompanjonu un galu galā - esmu pieradusi pie kaķu bara, man mājās ir veseli 5, turklāt šie ir manas mīļās kaķenes dēli, kurus izglābu no jūras skolas ar teikumu, ka atradīšu šiem saimniekus. Te nu es esmu! :)
Parakājos internetā un atradu interesantas kaķu mājas, kuras pavisam mierīgi varēsim savā jaunajā dzīvoklī īstenot. Te būs dažas:




Esmu sagrābusies idejas, cik vien var, tagad nākamajā nedēļas nogalē, kad būšu laukos, jāsāk tik lipināt kopā visu.

Starp citu, varbūt kādam ir ideja, kādā vārdā nosaukt šos mincēnus? Abi ir runči. Mums ar Riču bija ideja Kains un Ābels, bet būs grūti izrunāt, tas tik pagaidām.
Any suggestions? (viņi diezgan nikni visu laiku, acis vēl bija ciet, bet jau šņāca un spļaudījās, tagad met kūkumus mani ieraugot :D)

personality

(brīžos, kad nevaru izdomāt ieraksta nosaukumu, vienkārši kaut ko uzrakstu angliski un uzreiz labi izskatās :D)

Tikko aizdomājos baigi tālu. Sāku ar to, ka man patīk kopā lipināt kolāžas. Kādreiz, kad pirku žurnālus, krāju tos vienā kaudzē un tagad nesen tos pa vienam vilku ārā un pārlasīju. Tagad, kad nopērku žurnālus un tos izlasu, es sameklēju bildītes, kas man patīk, ko es sev gribētu, kā gribētu izskatīties vai justies, griežu ārā un līmēju savā kladītē. Arī tās apģērbu un modes lapas, kas ir žurnālos, kur ir nevis modeles, bet katra lieta salikta atsevišķi un dažādās variācijās - tas tāāā rosina fantāziju!

Vienreiz Papardes Ziedā uztaisīju tādu iknedēļas tikšanās aktivitāti - katrs paņem kaut kādus žurnālus un tik griež ārā visu, ko vēlas, salīmē uz vienas lapas, klāt pieraksta, ka šīs mantas/sajūtas grib, un tad tās kolāžas līmē pie sienas. Tādā veidā citi var aplūkot, ko tu vēlies, to iztēloties, vizualizēt, un, kā jau mēs visi zinām, domas materializējas, jo īpaši, ja tām pieslēdzas vairāki spēki.
Tā nu laika gaitā tiku pie visa, ko biju sarakstījusi uz tās lapas. Ij jaunas kurpes, ij mīlestību...

Bet tagad manās ausīs pēdējā laikā aizķeras vārds mandala. Tikko iegūglēju, bet tāpat nevarēju saprast, kas tas ir. Zīmējums, kam saikne ar personību? Ja man kāds varētu izskaidrot, būtu ļoti pateicīga.

Sīkumi

Vakar sapratu, ka man patīk piedomāt pie detaļām. Vienalga, kāds darbs, uzdevums jāveic, man lielāks gandarījums ir tad, ja esmu ne tikai paveikusi prasīto, bet padomājusi arī par mazajiem, ar uzdevumu saistītajiem, sīkumiem, kas rada iespaidu, ka darbs padarīts perfekti.
Man patiešām patīk, ja mani vēlāk par to arī uzslavē, lai gan ne vienmēr esmu tik centīga. To laikam sauc arī par "izdari vairāk, nekā prasīts, bet vajadzētu".

Kad uzvāri zupu, neaizmirsti par krējuma karotīti šķīvja viducī, to pasniedzot! :)

Dienas vēlme:
Iesākt un pabeigt remontēt to dzīvokli.

aidiaass

Paklejoju pa lookbook.nu un atradu dažas sev tuvas bildītes.
Parasti, kad meklēju iedvesmas izskatam, cenšos piemeklēt kādu cilvēku, kas ir maksimāli līdzīgs man. Nu, vai ir čolka, vai ir gaiši mati - tas vienkārši diezgan ietekmē koptēlu. Svarīgi arī, kas no visa, kas patīk, man jau ir. Pārsvarā der sapirkt klasiskās lietas (balta blūze, balts t-krekls vai "sievu sitēju" krekls (nu, nepārprotiet, vienkārši iedomājieties tipisku ar-gludi-skūtu-galvu-vīrieti baltā bezpiedurkņu kreklā :D), melns džemperis vai bītlene, melnas bikses, melni garie zābaki bez papēža, melnas laiviņas, maksimāli vienkrāsaini apģērbi), jo tad to visu var izraibināt ar orģinālām detaļām un neizskatās pārspīlēti. Vēl arī jāskatās vai ir tuvs tas stils, jo es, personīgi, neizprotu saplēstās zeķbikses un zeķes kurpēs līdz ceļgaliem. Man patīk upgreidota klasika :)

Melns un balts, bet protams. Skatoties tādas bildītes, gribas nopirkt brūnu ādas jostiņu, bet veikalos vienmēr atturos. Nav laikam vēl laiks mans pienācis.


It kā šādi ģerbtas meitenes var redzēt ik uz stūra, bet kaut kas man ļoti iepatikās. varbūt tā frizūra un saulesbrilles. Ja to nebūtu, tad izskats būtu cits. Nu jā, vēl man patīk jakas akurātā piegrieztne.

Ok, fermeru krekli man nepiestāv, bet kopā ar maziem džinsa šortiņiem jau laikam viss labi izskatās. Frizūra patīk. Tāda forša festivāla noskaņa, kā bija manā vārda dienā un Zvērā.



Es neliktu sarkanu, bet gan melnu jostu un nevilktu tās zeķes iekš kurpēm. Un muguru iztaisnotu. Bet blūzīte mīlīga un man patīk tie aksesuāri. a la alice in wonderland :)

pļāpas, klačas, baumu tarbas...

Pēdējās nedēļas nogalēs esmu daudz uzzinājusi. Nu, jūs gan jau zināt, kā tas notiek - atvērta vīna/alus/šampanieša pudele, un tad nu runas raisās pašas no sevis... jā. Bijuši daži pārsteigumi, šis tas nepatīkams un arī patīkams, pat glaimojošs.

Bet tas man lika padomāt par to, cik daudz es stāstu citiem par sevi un cik daudz citi stāsta man. Ko vajag stāstīt, ko var un ko labāk nevajadzētu.
Šī mēneša SANTā arī bija labs raksts par pļāpīgumu. Ir reizēm man tiešām tā, ka gribas aizvērties, jo nožēloju to pašu brīdi, kad runāju. Tieši, lejot ārā to ūdeni, kuru nevarēs vairs sasmelt, domāju, ka nevajadzētu tā darīt. Cik liela ir nozīme tam, ka kaut kas paliek nepateikts, cik ļot daži vārdi būtu varējuši kaut ko izmainīt. Vai tieši otrādi - labi, ka palikuši nepateikti. Kaut ko uzzināt pēc laika ir interesanti, ja tas ir bijis kas kārots.

Vēl man patika kā Alise nesen ierakstīja tviterī:
"Nākamgad katram būs citi skolasbiedri un tas man liek domāt, ka nākamgad kopējie sarunu temati būs vairāk par pašiem nevis citiem."

..un tas bija ļoti trāpīgi. Jo jāatzīst, ka vairāk mēs runājam par citu dzīvēm par to, ko citi izdarījuši vai, gluži otrādi, neizdarījuši, par citu attiecību peripetijām, par veiksmēm un neveiksmēm un par jaunāko apģērbu vai notikumu ģimenes dzīvē. Pārmaiņu laikā gribēsies vairāk runāt par to, kas notiek ar pašiem. Nav jau tas viegli, bet labāk par sevi un justies kā pļāpai, nevis izstāstīt par citiem to, ko labāk nevajadzētu, un justies nožēlojami citu acīs. Jo, lai arī cik ļoti negribētos to atzīt, kad uzzinām kaut ko par citiem, uz brīdi jūtamies pacilāti, ka mums uzticēta tāda informācija, bet pēc brīža tomēr ar aizdomām skatāmies uz stāstītāju - nez vai viņš par mani arī baumo tāpat?

Dienas noskaņojums (jāā, man beidzot ir atgriezies noskaņojumu periods!) un vēlme:
kaut rudens būtu skaists un vairāk dominētu sajūsma, nevis vilšanās, saistībā ar jauniem atklājumiem Lielajā Dzīvē.


P.S. sestdien bijām Tartu un tur bija +39 grādi. ziniet esmu bijusi jūlija vidū Barselonā, pie vidusjūras un tur bija +36... Secinājums: ja gribat tropu sajūtu, apmeklējiet savus kaimiņus, nevis izsviediet naudu dārgos ceļojumos :)
____________________
bilde sava & no imgfave.com