Rāda ziņas ar etiķeti dzīvoklis. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti dzīvoklis. Rādīt visas ziņas

pirmdiena, 2010. gada 23. augusts

sensenie rituāli

Jā - rīt beidzot sāksim to bieži pieminēto remontu. Tas nozīmē, ka dzīvoklis būs pilns skaidu, putekļu un visa tā draza kaut kā būs jādabū prom no 5. stāva. Būs jautri! :)
Katrā ziņā, domas par remontu mani biežāk mudina domāt arī par saviem rituāliem, kas man vienmēr patikuši, bet kurus varu rīkot tikai savā "labajā" vidē - vietā, kuru pati esmu pielāgojusi savām vajadzībām un vietā, kur jūtos vislabāk un drošāk. Iepriekšējais remonts, ko piedzīvoju, bija pirms diviem gadiem, kad tētis remontēja manu istabu ģimenes mājā. Toreiz biju ārkārtīgi laimīga, kad plēsu nost vecās tapetes, braucu uz veikalu izvēlēties jaunas un kā izskatījās mana istaba pēc diviem mēnešiem, kad draugi to apbrīnoja pirmajā sālsmaizes ballītē. Tā pa īstam istabu pabeidzām tikai šopavasar, kad visbeidzot tika pielīmētas pēdējās divas tapešu loksnes. Un tomēr zinu, ka tā istaba vienmēr būs mana caurcaurēm, jo tur ieliku daudz emociju un labu domu.
Tagad man atkal ir tā lielā izdevība sākt ko tādu, vienīgi šoreiz - par saviem līdzekļiem un tie ir ļoti ierobežoti (jā, es nenāku no snobiskas bagātnieku ģimenes, kur visu nokārto māmiņa un papiņš ;)).

Jā, tātad sāku runāt par rituāliem. Man gribas apsēsties uz grīdas jaunizremontētā dzīvoklī un iekurināt ūdenspīpi, un tad, pūšot ārā dūmus, skatīties, kā tie ceļas līdz griestiem un vēlāk veido plānu migliņu visā istabā. Man gribas saaicināt savus draugus un, guļot uz grīdas, uzrīkot filmu vakaru. Man gribas uzcept ko garšīgu, nopirkt jaunākos žurnālus un baudīt laisku atpūtu. Man gribas traku ballīti, kad augšā esam visu nakti un no rīta ar galvassāpēm, bet ķiķinot, vācam iepriekšējās dienas tukšo taru.

Man atkal gribas to senaizmirsto kopā būšanu ar vecajiem cīņubiedriem un tajā pašā pozīcijā, kādā bijām tad, vidusskolu uzsākot.
Nē, man nepietrūkst skolas. Man pietrūkst to sajūtu, kādas ir, kad pēc ikdienas piedzīvojumiem sanākam kopā un vienkārši esam. Vienīgi ar svinīguma sajūtu, kad es biju tā namamāte, pie kuras visi ciemojas.

Dienas noskaņojums (sorīī, šodien man nav austiņu līdzi un nezinu, ko lai uzliek, tāpēc - gaidu ierosinājumos, ko man vajadzētu noklausīties, kad domāju par sienas krāsu :)) un vēlme:
nu tad jau par to pašu - jāiegādājas ūdenspīpes tabaka :)

ceturtdiena, 2010. gada 12. augusts

meow

Tā kā pēc divām nedēļām mums pievienosies vēl divi īrnieki,
akīvi sāku domāt par viņu izmitināšanas, barošanas, apkopšanas iespējām. Mana mamma jau saka, ka mēs galā netiksim, bet man tieši gribas kādu jauku kompanjonu un galu galā - esmu pieradusi pie kaķu bara, man mājās ir veseli 5, turklāt šie ir manas mīļās kaķenes dēli, kurus izglābu no jūras skolas ar teikumu, ka atradīšu šiem saimniekus. Te nu es esmu! :)
Parakājos internetā un atradu interesantas kaķu mājas, kuras pavisam mierīgi varēsim savā jaunajā dzīvoklī īstenot. Te būs dažas:




Esmu sagrābusies idejas, cik vien var, tagad nākamajā nedēļas nogalē, kad būšu laukos, jāsāk tik lipināt kopā visu.

Starp citu, varbūt kādam ir ideja, kādā vārdā nosaukt šos mincēnus? Abi ir runči. Mums ar Riču bija ideja Kains un Ābels, bet būs grūti izrunāt, tas tik pagaidām.
Any suggestions? (viņi diezgan nikni visu laiku, acis vēl bija ciet, bet jau šņāca un spļaudījās, tagad met kūkumus mani ieraugot :D)

trešdiena, 2010. gada 4. augusts

ванная

Šķirstot dažādus interjera žurnālus, pirmā, ko apskatu interjera risinājumu paraugos, ir vannas istaba. Vienmēr ir patikuši interesantie risinājumi un vēlme arī pašai savu vannas istabu izveidot.
Te būs dažas manas idejas no visa tā, kur idejas esmu sagrābstījusies.

Pirmkārt, man patiktu, ja vannas istabā būtu skats uz dabu. Vai vienkārši pa logu varētu skatīties. Kaut arī mani tracina, ja istabas durvis ir atvērtas, ja tur atrodos, vai man aiz muguras ir durvis, esmu pilnīga anti-klaustrofobiķe un man patīk, ja ir etvērts logs tieši man pretī. Protams, nebūtu forši, ja dzīvotu pirmajā stāvā Rīgas centrā ar atvērtu skatu uz pilsētu, kad vannojos, bet, ja tas būtu, piemēram, 9. stāvs, tad gan ir cita runa.
Otrkārt, bet ar to jau laikam vispār bija jāsāk, man gribas vannu. Un nevis vienkārši kaut kādu, bet, vēlams, ar kājiņām un interesantu dizainu. Ja arī nav interesants dizains, tad lai viņa ir maksimāli vienkārša un apsūbējusi no ārpuses. Šai te man patīk tie aizkariņi. Man nebūs plastmasas aizkari, pirkti Rimi pa 60sant., man būs smagie, ar plastikāta "vieglajiem aizkariem", kam , protams, atrasts interesants risinājums, nu, piemēram, kā viņi šeit ir sasieti kopā.
Treškārt, es gribētu, lai mana vanna stāv maksiāmi izcelti - piemēram, istabas vidū. Zinu, ka to ir grūti atrisināt no vadu/cauruļu puses, bet nekas nav neiespējams. Man patīk tā ideja ar statīvu istabas vidū.

Vispār, kad iedomājos vannas istabu, man girbētos, lai sienas ir vecinātas vai dabīgi vecas, bet koptas. Lai var redzēt, ja apmetums lobās, bet lai nekrīt uz galvas. Lai ir iebūvēti sienas plauktiņi (no betona), kur iekšā salikt melnas un baltas sveces un baudīt romaņķiku. Vēl gribētos, lai tur ir mūzikas iespēja - bez riska vannā izcepties.

Tā lūk. Bildes kā vienmēr, no imgfave.com, bet galvā man ir citādāka bilde. Vannas istabai jābūt tādai, lai visu laiku gribas iet mazgāties. Apmēram tā.

otrdiena, 2010. gada 1. jūnijs

Čik-tū

(tāda ir skaņa, kad uzņem bildi ar fotoaparātu)
Nekad man tā īsti nav paticis dizains. Vienmēr kaut kas cits šķita interesantāks un kaut kādi dizaina žurnāli, piemēram, deko, mani galīgi neinteresēja. Hmm, bet vajadzēja tikai man atrast jaunu mājvietu un tagad tā ir interese nr 2! (pirmā vēl aizvien ir šmotkas un žurnāli, kā dažs labs teiktu)
Te nu manas jauniegūtās idejas no šejienes jaunajam mājoklim.

Dienas noskaņojums un vēlme:
fotosesiju gribu, daudz visādas fotosesijas - ar kleitām, ar bf, ar draudzenēm...