Rāda ziņas ar etiķeti patīk. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti patīk. Rādīt visas ziņas

ceturtdiena, 2010. gada 19. augusts

Visskaistākais zieds

Šodien smaidu vairāk nekā visās iepriekšējās dienās kopā ņemot. Nu, vismaz man tā šķiet. Un vienu brīdi šorīt man šķita, ka tas tāpēc, ka kārtējā darba nedēļa ļoti raiti pagājusi un ir jau piektdiena - tātad, saīsinātā darba diena, turklāt priekšā divas skaistas brīvdienas un šorīt spīdēja saule, kaut arī gaiss ir patīkami dzestrs (nebiju domājusi, ka tas kādreiz varētu mani iepriecināt).
Apcerēju vakardienas tikšanos ar PZ jauniešiem un diskusiju un atkal sāku smaidīt. Kā mēs smējāmies par visādām dzīves situācijām, piemēram, kad vienu puisi bērnībā noturēja par meiteni autobusā un uzdāvināja viņam maisu ar konfektēm un lelli, kādas ir manas slepenās tieksmes darbā, kad skatos uz cilvēkiem, kas man nesimpatizē un kādi ir jaunākie joki par seksualitāti.
Un jā, tad es sapratu - esmu ļoti laimīga, ka esmu šajā organizācijā. Sapratu, ka tā man ir baigā pozitīvisma deva - satikt visus šos cilvēkus, ar kuriem bez aizspriedumiem var pārrunāt visu. Un ar to es tiešām domāju VISAS tēmas. Vakar bija diskusija par šādu te projektiņu un runājām par to vai ir/nav forši būt meitenei. Protams, ka diskusija aizklīda uz daudzām citām tēmām, smējāmies, ka 10 minūšu laikā sarunā ietvērām mīlestību, nekrofiliju, reliģiju, puišus, minoritātes un aizspriedumus.


Papardes Zieds patiešām ir tā vieta, kur es esmu es pati. Vieta, kur visvairāk atveros, kur visvairāk smejos, kur jūtos vispatiesākā. Citreiz domāju - nu bet kāpēc es ikdienā neesmu tik runīga, kāpēc es neesmu arī tik atklāta? Laikam jau tāpēc, ka ne vienmēr mani saprot. Zieds ir tā vieta, kur tu vari izrunāt dvēseli un tevi neapsmies. Vienu dienu, kad pēc iknedēļas tikšanās turpinājām vakaru pie manis, nākamajā rītā radās atziņa, ka mēs vienmēr runājam par tēmām, kuras tā īsti izprot tikai zieda cilvēki. Nu, šaubos, vai kādas politiskas organizācijas jaunieši asi diskutētu par prezervatīva par un pret vai izsūtītu kopīgajā e-pastu listē kaut ko par brīnumainajiem atklājumiem par spermu. Un nesmīkņātu par to. Jā, viņi jau noteikti asi diskutē par viena vai otra politiķa kompetenci jomā, kurā viņš strādā. Katram jau savs. Bet zieds ir īpašs ar to, ka mēs tomēr rūpējamies par to pirmsākumu. Par to brīnumu, ko sauc cilvēks. Mēs katrs pats saprotam tikai ar laiku, cik ārkārtīgi daudz ir atkarīgs no mums pašiem - sākot ar dzīves kvalitāti un beidzot ar savu mazbērnu nākotnes iespējām. Papardes Zieds ir tā organizācija, kas palīdz izprast šo pirmsākumu, kas palīdz ievirzīt pareizajās sliedēs. Mēs neko neuzspiežam, katram ir brīva izvēle, bet mēs esam tie, kas parāda, ka izvēle ir.


P.S. Līdz nākamajai nedēļai man ir iedota kamera un uzdevums nofilmēties, kur runāju par to, cik ļoti man patīk būt meitenei. Sekojiet līdzi, gan jau varēsiet arī jūs redzēt, kas man tik ļoti tajā padarīšanā patīk, un varbūt pat uzzināsiet daudz ko jaunu :)

trešdiena, 2010. gada 11. augusts

personality

(brīžos, kad nevaru izdomāt ieraksta nosaukumu, vienkārši kaut ko uzrakstu angliski un uzreiz labi izskatās :D)

Tikko aizdomājos baigi tālu. Sāku ar to, ka man patīk kopā lipināt kolāžas. Kādreiz, kad pirku žurnālus, krāju tos vienā kaudzē un tagad nesen tos pa vienam vilku ārā un pārlasīju. Tagad, kad nopērku žurnālus un tos izlasu, es sameklēju bildītes, kas man patīk, ko es sev gribētu, kā gribētu izskatīties vai justies, griežu ārā un līmēju savā kladītē. Arī tās apģērbu un modes lapas, kas ir žurnālos, kur ir nevis modeles, bet katra lieta salikta atsevišķi un dažādās variācijās - tas tāāā rosina fantāziju!

Vienreiz Papardes Ziedā uztaisīju tādu iknedēļas tikšanās aktivitāti - katrs paņem kaut kādus žurnālus un tik griež ārā visu, ko vēlas, salīmē uz vienas lapas, klāt pieraksta, ka šīs mantas/sajūtas grib, un tad tās kolāžas līmē pie sienas. Tādā veidā citi var aplūkot, ko tu vēlies, to iztēloties, vizualizēt, un, kā jau mēs visi zinām, domas materializējas, jo īpaši, ja tām pieslēdzas vairāki spēki.
Tā nu laika gaitā tiku pie visa, ko biju sarakstījusi uz tās lapas. Ij jaunas kurpes, ij mīlestību...

Bet tagad manās ausīs pēdējā laikā aizķeras vārds mandala. Tikko iegūglēju, bet tāpat nevarēju saprast, kas tas ir. Zīmējums, kam saikne ar personību? Ja man kāds varētu izskaidrot, būtu ļoti pateicīga.


Sīkumi


Vakar sapratu, ka man patīk piedomāt pie detaļām. Vienalga, kāds darbs, uzdevums jāveic, man lielāks gandarījums ir tad, ja esmu ne tikai paveikusi prasīto, bet padomājusi arī par mazajiem, ar uzdevumu saistītajiem, sīkumiem, kas rada iespaidu, ka darbs padarīts perfekti.
Man patiešām patīk, ja mani vēlāk par to arī uzslavē, lai gan ne vienmēr esmu tik centīga. To laikam sauc arī par "izdari vairāk, nekā prasīts, bet vajadzētu".

Kad uzvāri zupu, neaizmirsti par krējuma karotīti šķīvja viducī, to pasniedzot! :)

Dienas vēlme:
Iesākt un pabeigt remontēt to dzīvokli.

pirmdiena, 2010. gada 9. augusts

aidiaass

Paklejoju pa lookbook.nu un atradu dažas sev tuvas bildītes.
Parasti, kad meklēju iedvesmas izskatam, cenšos piemeklēt kādu cilvēku, kas ir maksimāli līdzīgs man. Nu, vai ir čolka, vai ir gaiši mati - tas vienkārši diezgan ietekmē koptēlu. Svarīgi arī, kas no visa, kas patīk, man jau ir. Pārsvarā der sapirkt klasiskās lietas (balta blūze, balts t-krekls vai "sievu sitēju" krekls (nu, nepārprotiet, vienkārši iedomājieties tipisku ar-gludi-skūtu-galvu-vīrieti baltā bezpiedurkņu kreklā :D), melns džemperis vai bītlene, melnas bikses, melni garie zābaki bez papēža, melnas laiviņas, maksimāli vienkrāsaini apģērbi), jo tad to visu var izraibināt ar orģinālām detaļām un neizskatās pārspīlēti. Vēl arī jāskatās vai ir tuvs tas stils, jo es, personīgi, neizprotu saplēstās zeķbikses un zeķes kurpēs līdz ceļgaliem. Man patīk upgreidota klasika :)


Melns un balts, bet protams. Skatoties tādas bildītes, gribas nopirkt brūnu ādas jostiņu, bet veikalos vienmēr atturos. Nav laikam vēl laiks mans pienācis.


It kā šādi ģerbtas meitenes var redzēt ik uz stūra, bet kaut kas man ļoti iepatikās. varbūt tā frizūra un saulesbrilles. Ja to nebūtu, tad izskats būtu cits. Nu jā, vēl man patīk jakas akurātā piegrieztne.

Ok, fermeru krekli man nepiestāv, bet kopā ar maziem džinsa šortiņiem jau laikam viss labi izskatās. Frizūra patīk. Tāda forša festivāla noskaņa, kā bija manā vārda dienā un Zvērā.



Es neliktu sarkanu, bet gan melnu jostu un nevilktu tās zeķes iekš kurpēm. Un muguru iztaisnotu. Bet blūzīte mīlīga un man patīk tie aksesuāri. a la alice in wonderland :)

ceturtdiena, 2010. gada 22. jūlijs

Patīk

Riktīgi foršs blogs - visādi padomi, ko un kā pašdarināt, interesantas pieejas un tamlīdzīgi.
Šodien nonācu pie secinājuma, ka blogs man palīdz pārvarēt iepirkšanās drudžus - kad kaut kādas bildītes šeit salieku ar visādiem favorītiem, pēc laika pārskatot, tie favorīti vairs nešķiet tik iekārojami. Un labi vien, ka tā.
Jāpievēršas atkal lietām, ko pati varu uztaisīt, piemēram, nosolījos sev, ka šogad uzšūšu kleitu. Nu, kleitai gan vēl nobriedusi nesmu, bet svārkiem gan, turklāt audums man jau ir nopirkts, atliek vien ķerties klāt.

Dienas vēlme (piedodiet, noskaņojumam baigi grūti izvēlēties dziesmu, pēdējā laikā neesmu atklājusi neko jaunu):
rudenī ailaist uz Londonu.