otrdiena, 2010. gada 15. jūnijs

Changes

Iedomājies kaut kādu augu. Nu, pieņemsim pieneni. Dziļa, ļoti spēcīga sakne, gan jau vari atcerēties, kā bērnībā laukos, kad ravēji, tieši pienenes bija lielākais bieds, jo gribējās to sakni izraut, bet vienmēr tur kaut kas palika pāri. Mamma mācīja, ka, ja kaut kas paliek, tad vienmēr tur augs jauna un tu centies to izraut, bet beigās atmeti ar roku. Pienenes jau arī ātri aug - nemaz nepamani, ka mazie pumpuri, kas vēl tikai vakar nedroši spraucās ārā, jau liek manīt par to, ka tūliņ, tūliņ ziedēs.

Pienenes un arī jebkura cita puķe zied skaisti. Tur ir tāds baigais spēks. Var salīdzināt ar sievietes mūžu (var arī ar vīrieša) - tas ziedu laiks jau tas skaistākais. Pienenei daudz piedod kaut vai tāpēc, ka tā smuki zied un daudziem jau negribas iznīdēt to smuko dzeltenumu no pagalma, ja acis tas priecē.

Bet, kā Nellija Furtado reiz dziedāja - all good things come to an end - un pienene nozied. Paliek balta piemiņa, kas patiesībā ir ļoti skaista, reizēm atstāj rūgtumu par zudušo skaistumu, bet tomēr arī tā ar laiku izkūp vējā. Mazi parašūtiņi aizlido viens pēc otra kaut kur - nezin' kur. Atliek cerēt, ka nākamgad atkal būs tikpat skaisti.



Un tagad iedomājies šo salīdzinājumu no cilvēku attiecību prizmas. Draudzība, kad viss sākas burvīgi, bet ar laiku saproti, ka kaut kas ir mainījies un kaut ka vairs īsti nekliķē tās intereses un katrs iet savu ceļu. Kā vecie labie angļi saka - we have grown apart - katrs esam izauguši, kaut ko sasnieguši, bet tomēr esam atšķirīgi. Pēc laika vari aplūkot atmiņas, bet tās, tieši tāpat kā pieneņu parašūtiņi, ar laiku aizlido vēja, pa vienai vien. Nepamani pat, pa kuru laiku.



Ahh, šodien uz sentimentālas nots esmu. Gribu domāt, ka mani pienenes parašūtiņi nekur neaizlidos un man no trakulīgas meiteņu draudzības paliks sirmās atmiņas skaistajā veidolā.
Tikai, galvenais, atcerieties, ka jebkura pienene aug atkal. Ja ne tā pati, tad vismaz cita.

Cheers!


Dienas noskaņojums un vēlme:
meiteņu tējas vakars.

svētdiena, 2010. gada 13. jūnijs

wishlist



Tieši tā, pēc nosaukuma vien jau var pateikt, ka šis interesēs daiļā dzimuma pārstāves. Bet pēc tam, kad biju sestdien Vintage Open Air festā un man gandrīz acis iztecēja pie matu rotu stendiem, nolēmu beidzot sagatavot pārskatāmu vēlmju sarakstu tieši tam, ko pati varu izgatavot.
By the way - kur var nopirkt melnas putnu spalvas? Tiimari nepiedāvāt, tur ir tikai Lieldienu karnevāla cienīgas pasteļtoņos. :)

trešdiena, 2010. gada 9. jūnijs

Big city life

Dzīve iet uz augšu!
Nu, vismaz man.
Pārvācos uz Rīgu (pagaidām gan tikai daļēji, bet tagad biežāk gan mani varēs satikt Rīgas bodītēs, nevis Siguldas humpalās ;)) un man šeit tiešām patīk. Agrāk šķita, ka Rīgā būs grūti, nu, zin' kā, es jau tāda, lauku meitene vien esmu, vajag mežu un klusumu, bet man te tiešām ir ļoti kluss un vientulības devu varu iegūt pastaigājoties, turklāt kā te viss notiek..! Tiešām nekas nestāv uz vietas un ir forši, ka katru vakaru varu iziet no mājas pēc darba un izdomāt kaut ko darāmu. Pirmajā vakarā aizgājām uz bāru Taka, spēlējām domino, vakar bijām uz kino, skatījāmies kaut kādu korejiešu filmu, šodien atkal jau meklējam plānus. It kā varētu šķist nogurdinoši, bet ne man. Man laikam ir kaut kāds pilsētnieciskais gēns, kas urda un liek būt kustībā, ar nelielām atpūtas pauzēm. Haha, saslavēju mūsu galvaspilsētu kā tādu Ņujorku.
Katrā ziņā, pārmaiņas ir tikai uz labu, tagad skriešu nočekot, kas notiek retrospectro un gan jau vēl ziņošu par saviem piedzīvojumiem tviterī. :)


p.s. ja centrā vai kaut kur tuvumā ir kāda interesanta izstāde, koncerts, galerija (ieteicams ar pēc iespējas zemāku ieejas maksu - alga būs tikai mēneša beigās ;)) - padod ziņu, nekautrējies, aiziesim kopā!

Dienas noskaņojums un vēlme:
karsts laiks un jūra.

_______________
bilde no šejienes

piektdiena, 2010. gada 4. jūnijs

Vējš galvā

Jā!!!! Tas ir noticis - VISI eksāmeni nokārtoti un par to vairs nav jāuztraucas.
Ir tāds ticējums - ja nogriež matus pirms svarīga pasākuma, nedaudz nogriež prātu (nezinu, cik tur daudz patiesības, bet ja jau matemātikas eksāmens likās samērā viegls man (!), tad matu negriešana ir atmaksājusies). Un tā nu šodien - pēc pēdējā eksāmena un pēdējās matemātikas manā mūžā, es nogriezu matus. Nevaru saprast, bet laikam jau man tomēr patīk un ir vienkārši nepierasti.
Kas vēl - izdomāju, ka, lai pārāk neieslīgtu nevajadzībgu apģērbu pirkšanā tikai tāpēc, ka tie lēti, man šeit vajadzētu izveidot kartotēku ar visādiem outfitiem no tā, kas skapī ir jau tagad. Kad tikai ķeršos pie lietas - nezinu.
Katrā ziņā - priecīgu vīkendu un nosviniet par manu pēdējo eksāmenu ;)

Dienas noskaņojums un vēlme:
Vēlos pārvākties uz Rīgu.

otrdiena, 2010. gada 1. jūnijs

Čik-tū

(tāda ir skaņa, kad uzņem bildi ar fotoaparātu)
Nekad man tā īsti nav paticis dizains. Vienmēr kaut kas cits šķita interesantāks un kaut kādi dizaina žurnāli, piemēram, deko, mani galīgi neinteresēja. Hmm, bet vajadzēja tikai man atrast jaunu mājvietu un tagad tā ir interese nr 2! (pirmā vēl aizvien ir šmotkas un žurnāli, kā dažs labs teiktu)
Te nu manas jauniegūtās idejas no šejienes jaunajam mājoklim.

Dienas noskaņojums un vēlme:
fotosesiju gribu, daudz visādas fotosesijas - ar kleitām, ar bf, ar draudzenēm...