video

Skatos un nespēju novērst acis - kā tik lieliski var izlikt dziesmas noskaņu vienā video?! Un kāpēc gan senāk neviens nebija iedomājies dziesmas tekstu izdziedāt arī tiem, kuri nedzird..? Skaisti.

sajūta

Brīdī, kad visas emocijas plūst pāri malām, kad viss ir tā, ka gribas ieraudzīt krītošu zvaigzni un ievēlēties "kaut šis mirklis ilgtu mūžīgi", kad vienīgā vēlme ir apstāties un baudīt:

- Tu taču saproti, ka tā nebūs mūžīgi?

- Jā. Tieši tāpēc šo mirkli izbaudu.

- Un tieši tas man Tevī patīk visvairāk...

Baudiet! Jo vasarā nav jāraud par to, ka nāks ziema, saulē par to, ka būs lietus un priekā par to, ka tas reiz izbeigsies. Ir vienkārši jādzīvo tam, kas notiek, un jāplūst. Tikai tā var sajust dzīves pulsu.

grāmata

Šodien pabeidzu lasīt F. Beigbedera grāmatu "Romantiskais egoists". Šķiet, ka būšu atradusi autoru, kurš man vistuvākais - pilns ironijas, cinisma un sarkasma, viņš spēj izlobīt no bezcerības kaut ko paliekošu un visiem labi zināmu. Un tās ir sajūtas. Lai arī kādi mēs visi būtu, mēs gribam just, saprast, cerēt un, galu galā - mīlēt un būt mīlētiem. 


Tāds apcerīgs noskaņojums šodien. Bet, lai jau ir, dažreiz ir forši tā - cerēt un domāt, saprast un sajust. Var arī biežāk nekā dažreiz...

Dienas noskaņojums un vēlme:

aizbraukt uz Barselonu

lidot

Ir dienas, kad vienkārši gribas pacelties gaisā, kļūt brīvam no pilnīgi visa, kas velk pie zemes, ieelpot un baudīt bezsvara stāvokli...

"The air up there in the clouds is very pure and fine, bracing and delicious. And why shouldn't it be? It is the same the angels breathe."

- Mark Twain, Roughing It

plūst

Iepriekšējā ieraksta vēlme bija atsākt zīmēt. Jā, kādreiz zīmēju, vienu brīdi mācījos arī mākslas skolā un neteiktu, ka biju pārākā māksliniece, bet sanāca diezgan labi. Kad no mākslas skolas izstājos, skolotājs, kurš manā skolā pasniedza zīmēšanu un vispār kā tāds bija (un ir) ļoti kolorīta personība, ārkŗatīgi uzstāja, lai iestājos vismaz zīmēšanas pulciņā. Piekritu tikai ar noteikumu, ka zīmēšu vienīgi ar zīmuli, melnbaltos zīmējums, jo man ārkārtīgi nepatika izmantos ūdenskrāsas - rezultāts vienmēr bija neparedzams, man nepatika, ka ir grūti iegūt tieši tādu toni, kādu vēlos un vispār visa tā žāvēšana. 

Tagad, kad pagājis krietns laiks kopš pamatskolas zīmēšanas pulciņa, ir radusies vēlme izmantot tieši šo neparedzamību un redzēt, kurp iedvesma mani aizvedīs. Arī Jekaterinas Koroļevas zīmējumi kalpo par ārkārtīgu iedvesmas avotu, jo plūstošās līnijas aizved neparedzamā sapņu pasaulē. Skaisti!