atvasara

Man patīk, kā apstājas satiksme, kad brauc ātrās palīdzības mašīna. Tas man rada sajūtu, ka uz pasaules vēl ir taisnība.
Vai esi bijis uz savas mājas/dzīvokļu mājas jumta? Cik bieži, ejot pa ielu, paskaties debesīs? Cik bieži pretimnācējam acīs? Kad bija pēdējā reize, kad kaut ko izdarīji pirmo reizi? Kad pēdējo reizi sajuti patīkami kņudinoši sajūtu pakrūtē? Vai mēdz pacelt garāmgājēja nokritušās mantas un pieskriet viņam klāt, lai tās atdotu?

***
Biju uz jumta savam jaunajam dzīvklim. Tur uzkāpt nebija viegli, bet bija tā vērts. Ēdu desmaizītes un skatījos uz cilvēkiem.
Es bieži skatos uz māju jumtiem/debesīm, kad eju pa ielu. Esot uz jumta nevienu tādu, man līdzīgu, neredzēju.
Bet varbūt tas tāpēc, ka viņi skatās pretimnācējiem acīs.
Tagad man gandrīz katru dienu sanāk kaut ko darīt pirmo reizi, jo darba mācības to pieprasa, un ziniet, sajūta ir burvīga.
Vakar, pērkot jaunas bikses un saprotot, ka vajadzīgas izmēru mazākas, nekā parasti, bija tā patīkamā sajūta. Vēl, pērkot dzimšanas dienas dāvanu Riča mammai, apzinoties, ka tas ir tieši tas, ko viņa vēlas.
Un gandrīz vienmēr (ja to neizdara 50 citi garāmgājēji) paceļu nozaudētās lietas un pieskrienu klāt, lai atdotu.

***
Ahh, šīs mazās lietas, kas iedvesmo. Ideju ir pārpārēm un tik ļoti maz laika, lai visu īstenotu... Negribas domāt, ka darīšu visu tad, kad beigsies trakais darba mācību posms (kaut tā arī patiešām būs, jo arī šobrīd, paralēli šim ierakstam, mācos), tāpēc cenšos domāt par mazajiem ikdienas prieciņiem. Par saņemtajiem komplimentiem, par jauniem domubiedriem, par jaunajām idejām, par apziņu, ka neesmu vienīgā, kas tā domā.

Un tagad, lai būtu pavisam salkani, varat iemest aci manos pēdējā laika favorītos. Viss no šejienes ;)

Dienas noskaņojums un vēlme:
pierakstīt visas idejas un izpildīt tuvākā gada laikā.

Oho!

čau!
wow, pat nepamanīju, ka tik ilgi neesmu sēdējusi e-vidē. bet man ir attaisnojums - esmu dabūjusi jaunu darbu, kas paņem daudz laika, esmu ievākusies jaunajā dzīvoklī (lai gan remonts rit pilnā sparā un no malas nezinātājam tā vieta var šķist kā bomžu midzenis :D) un mums nav ne datora, ne paša interneta.
katrā ziņa stay tuned, jo pavisam drīz lietas mainīsies, man ir baigi daudz iedvesmiņu, jaunu paziņu un kontaktu - tātad visādi pročendāļi tiks gatavoti, ēdiens garšots un bildes publicētas (arī ilgi gaidītās fotosesijas, jipīī!). ak jā, mana grupiņa arī aktīvi darbojas, drīz gan jau būs sīkākas ziņas arī par to :)

lai veiksmes!

Dienas vēlme:
saglabāt labo noskaņojumu un tikt vaļā no iesnām.

31. augusts

Viss, šodien ir ballīte!!
jā, es šodien atkal par to pašu - vasara ir aizskrējusi nežēlīgi ātri - šodien ir mana pēdējā darba diena (vai nedarbu diena, jo es tik daudz laika pavadu šeit, hihi) un arī vasaras pēdējā dieniņa. Sajūtas divējādas, jo, lai arī cik ļoti man negribētos domāt, ka vairs nav darba, tātad, arī naudas drīz vairs nebūs, esmu pozitīvi noskaņota, jo pāris dienas varēšu vienkārši paslinkot un no rītiem izgulēties. arī ar darba atrašanu problēmām nevajadzētu būt, bet laiks rādīs :)
ar vasaras pēdējo dienu, nu... nav tā, ka skumtu, jo vasara bija patiešām krāšņa, te nu nebūtu par ko sūdzēties. vasara tomēr ir tāds baigais bezrūpības simbols, kad nav jādomā dziļi, bet vienkārši jābauda mirklis, jo vasara ir īsa.
es arī nepriecājos es laikam vienkārši sadzīvoju un priecājos par katru pārmaiņu, jo tad nav stagnācija. Upe tek, lai tai nebūtu garlaicīgi un lai tā vienmēr un mūžīgi mūžos būtu interesanta arī citiem.
Man patīk arī rudens noskaņa un atvasara, kad cilvēki sāk ģērbties biezākās un siltākās drēbēs, atdzīvojas pasākumu sezona, pilns ar visādiem interesantiem tematiskajiem baļļukiem un tik' jādomā, kā uz visu paspēt.


Novēlu visiem priecāties par katru mirkli. Tā būs mana šodienas mantra.

Dienas noskaņojums un vēlme:
šokolādes kūka

filmas

tā kā vientuļie vakari mani pārņēmuši, kad vien iespējams, cenšos noskatīties kādu filmu. noteikti iesaku fantastic mr fox, riktīgi forša multene. nav kaut kāda datorgrafika, tur ir pa pusei lelles, pa pusei zīmēts. mūzika arī jauka, tāds mīļš indie. katrs varonis spilgts un vispār bija tāda silta sajūta pēc tam, kad noskatījos.


bet, ja gribas kaut ko nopietnāku, tad jāskatās my sisters keeper. ārkārtīgi emocionāla filma un liek domāt, jo nav viegli saprast, kā rīkoties tādā situācijā. nu jā, katrā ziņā, raudāju daudz un kamols kaklā bija labu brīdi arī pēc filmas. visspilgtākā frāze no visas filmas gan bija pašā sākumā, ko saka 11-gadīgā meitene: "tā ilūzija par plānotajām perfektajām ģimenēm ir maldinoša. nav tā, ka bērni ierodas pasaulē, jo viņus ļoti gaidīja mamma un tētis. vairums bērnu tomēr ir radušies tāpēc, ka viņu vecāki neplānoti alkohola reibumā nodarbojās ar seksu, neievērojot, ka vajadzētu izmantot kontracepcijas līdzekļus. pa īstam plāno bērnus vien tad, ja ir problēmas pie viņiem tikt"

augusta vidus

pavisam aizmirsu, ka abi ar Riču bijām mana darba korporatīvajās sporta spēlēs. bija varen' jautri, tas nu gan. tā bija pēdējā karstā nedēļas nogale šovasar, saule cepināja, bija visādi grūti uzdevumi, bet tikām galā godam. Kaut arī mūsu departamentu apvienotā (u-u-united) komanda neuzvarēja, pirmo vietu ieguvām tautas bumbas (komandā biju arī es!), volejbola un dažu individuālo uzdevumu spēlēs.
Te neliels ieskatiņš...spēļu tēma bija regejs. tad nu varēja izpausties ar visu, kas saistās ar regeju. māsas dēlam Andrieva cepure :)
nu labi, vienubrīd arī Ričam.
Mūsu komandai izlozētais nosaukums bija "oranžās pūces". tad nu ļāvām fantāzijai vaļu.
...un lūk, rezultāts.
šis bija jautri :D ar porolona bumbām vai maisiem, kas ar porolonu pildīti, jānogāž koka bluķi. nav viegli.
komanda pirms spēļu sākuma. spēks ir vienotībā!