scandinavian design

Nesen bija 2. reize mūžā, kad kāds puisis man atzīstas, ka esmu ārkārtīgi līdzīga meitenei, ko tas gandrīz apprecējis. Bija tāda creepy sajūta, jo pēc apraksta spriežot, biju līdzīga itin visā - samaitātajā humorā, ģērbšanās stilā, pat pēc gaitas un ilūzijām.
Lai nu kā, viņš man uzdeva jautājumu vai man patīk Londona. Hmm. Nekad tur neesmu bijusi, bet gribētu aizbraukt. -nu, bet vai tev šķiet, ka tev tur patiktu (un tad es saņemu visus spēkus, lai izdomātu ko citu...) -ahh, nē, man Barselona patīk, Spānija, o, jā.
Nu, bet patiesībā jau man tiešām šķiet, ka Londona man patiktu. Ne jau tāpēc, ka tā ir Londona, bet tāpēc, ka tur ir visādi mazi sīkumiņi, piemēram, tirdziņi un veikaliņi, kādu nav Latvijā. Tas, kā nav dzimtajās ārēs jau ir patiesībā vienīgais, kas pievelk ārvalstīs, ne tā? Neviens taču neceļo, lai atrastu to, ko jau redzējis.
Anyway, pēdējā laikā klejojot blogos aizvien biežāk uzduros visādiem skaistiem un stilīgiem cilvēkiem no skandināvijas. Stokholma, Umea, Oslo, Kopenhāgena. Ok, ieskaitīsim arī Amsterdamu. Laikam tas ziemeļnieciskais pievelk, sajūtu kā savējos. Bet varbūt arī tas, ka domāšana līdzīga. Kā Ozols teiktu - viens rajons.


Skaistās skandināvu dāmas no lookbook.nu

Ideja dāvanai

Ja draugu lokā ir ģitāras mīļi (jēziņ, ja es tagad sāktu skaitīt... labāk nemaz nesākšu), tad var dāvināt kaut ko šādu! Mediatoru spiežamais (kā lai citādāk nosauc? :D), kur pats var izvēlēties, kādus mediatorus sev saražot, turklāt neuztraukties pirms kārtējā mēģa/koncerta, ka tas pazudis. Vispār noder arī grupai kā tādai, lai pašrocīgi meistarotu "suvenīrus", ko sviest pūlī koncertu laikā.

Sīkāk un par pasūtīšanas iespējām šeit.

favorīti

Gribu kādu skaistu un nepraktisku lietu. Kaut ko tādu, kas piedienas tikai meitenēm. Un laikam rudens tumšās stundas mani ietekmējušas vai kā, bet mani velk pie melnas krāsas un mežģīnēm. Mans emo bērns manī atdzīvojies ūūū....

rokstārssss

Domājot par grupas tēlu, gribot negribot tomēr visu laiku domāju vairāk par to, kāds būs mans izskats. Hmm, nu, tā ir, ja visi puiši un es vienīgā meitene, kā Ričs saka - frontgirl.
Šodien izčekojot visādus blogus atradu klišejiskākās idejas, kas rakstītas zem nosaukuma "female rockstar". Nav jau slikti, man patiesībā ļoti patīk, it īpaši tā ādas kleita. Man vienīgi retāk vajadzētu iegriezties donatos, lai labi tādā izskatītos :D

The return

"Es rīt uzrakstīšu kādus 50 ierakstus blogā. Nē, varbūt pat vairāk. Esmu noilgojusies!!"

Jā, dārgie draugi, tik ļoti man pietrūka iedvesmošanās un iedvesmas sniegšanas vai piefiksēšanas šeit. Bet nu beidzot viss ir nostājies kaut cik savās vietās - dzīvoklis tiek remontēts un man ir internets un dators savā istabā. Uzreiz kā pie cilvēkiem :)

Šī man ir priecīgā vieta. Pamanīju, ka rudens pelēcību vieglāk tomēr pārvarēt, ja ir, kur pierakstīt krāsainības idejas un šis blogs man ir mazais ikdienas prieciņš, kas ar pavisam vienkāršiem paņēmieniem liek atcerēties pasaules burvību un to, ka laime slēpjas procesā. Ja nav, kur to visu objektīvi uzskatīt, tad gribas rezultātu. Un nevis caur procesu bet tā - tadā!- un gatavs.
Man patīk process un visi tā līmeņi. Esmu sajūsmā, ka atkal varu būt šeit katru dienu.

Cheers!

Dienas noskaņojums un vēlme:
nopirkt cepešpannu un izcept kaut ko super garšīgu.