A PARACHUTE ONLY WORKS IF YOU DARE TO JUMP

LENORA

2012-01-02T05:24:00.000-08:00

Un tas beidzot ir noticis! Ārkārīgi ilgā un nogurdinošā procesā beidzot laidām klajā savu pirmo dziesmu, noslīpējam vēl otru, bet lepojamies ar to, ka turējām solījumu un 2011. gada nogalē laidām klajā Amabie. Pateicamies visiem par labiem vārdiem, kritiku un ausauksmēm. Priecājos, ka man ir, kur muzikāli izpausties un pilnveidoties.

Noklausīties un lejuplādēt vari šeit:

http://beta.projectrodney.com/lenoraband

Seko mums tviterī:

https://twitter.com/#!/LenoraBand

Pievienojies faniem:

http://www.draugiem.lv/lenora/

kopsavilkums

2012-01-02T05:06:00.000-08:00

Man kaut kā gadās, ka visu gadu šķiet, ka nekas īpašs nav noticis, līdz brīdim, kad jāatskatās uz paveikto. 2011 bija interesants gads. Kopumā viss notika diezgan mēreni, bez ārprātīgām izceltām neona gaismām, bet šis tas atmiņā paliks. Piemēram, braucieni uz jūru ar riteni, panākumi darbā (pašā gada nogalē mani, tā teikt, paaugstināja), muzikāls izrāviens, pārbaudījumi attiecībām... Priecājos par visu, kas man tiek dots, gan pozitīvo, gan dusmu rievu pierē atstājošo. Galu galā vecumdienās domāšu, ka nebija nu nemaz jēgas par visu uztraukties. Viss taču bija tik vienkārši, jo to sauc par jaunību..!

Savilku kopā arī visu bloga pastāvēšanas laika vēlmju sarakstu. Šogad diezgan daudz sanāca piepildīt, bet ir lietas, kuras jāpiedzen.

maijs 2010:
1. Vēlos jaunu gultu! - darīts! veco atstājām iepriekšējā dzīvoklī un šeit mūs jau sagaidīja veselas divas gultas :)
2. Vēlos gulēt zem zvaigznēm un dzert vīnu - darīts. Zvaigznes redzēju, vīna pudeles arī tukšotas uz nebēdu :D
3. Gribu Izlasīt kādu vērtīgu grāmatu. Piemēram, Meistaru un Margaritu vai kaut ko no Hemingveja. - nezinu, cik tas vērtīgi, bet izlasīju "Bada spēles" un tagad uz naktsgaldiņa stāv "Sātana Bībele" un "Klejotāja"
4. Kaut cilvēki būtu iecietīgāki un ne tik negatīvi. Un vēl (par vakardienu) - vēlos atsākt iet uz vokālo studiju.
5. Gribu labu fočiku, lai fotokursos iegūtās zināšanas varu pielietot arī praksē.
6. Kaut šodienas angļu valodas eksāmens rezultētos ar B līmeni! - Jā, un tas patiešām arī notika :) Lai paceltu savu asti vēl augstāk - Latviešu valodā man bija A, Vēsturē B un matemātikā C
7. Sākt remontēt jauno mājvietu. - sākts ir
8. saldējums ar šokolādi. - pieēdos toreiz traki, pēc tam mēnesi šokolādi redzēt negribējās :D

jūnijs 2010:
9. fotosesiju gribu, daudz visādas fotosesijas - ar kleitām, ar bf, ar draudzenēm... - vispār viena kārtīga fotosesija bija ar Lenoru 2011. novembrī un tie plānotas daudzas un trakas citas sesijas :)
10. Vēlos pārvākties uz Rīgu. - darīts. neesmu vīlusies, viss kā nākas.
11. meiteņu tējas vakars.
12. noskaņoties tam, ka rīt izlaidums. - tur jau vairs neko darīt nevar. noskaņa parādījās tikai pēc izlaiduma, kad skatījos bildes. bet vismaz bija.

jūlijs 2010:
13. Izdomāt motīvus fotosesijai - monday's event
14. rudenī aizlaist uz Londonu. - šo varētu pārcelt vienu gadu vēlāk, respektīvi 2o11. un vēl vēlāk - 2012 :D
15. krieviski runāt perfecto - šis ir procesā nemitīgi...

augusts 2010:
16. Satikt savus cilvēkus un runāties. - tas vispār notiek regulāri un ceru, notiks arī turpmāk
17. atgriezties brīnumainajā rokdarbu un citu diy lietu pasaulē - daļēji ik pa laikam atgriežos. uzmeistaroju krēslus, pati lēju svecītes un skaisti saiņoju dāvanas.
18. nu tad jau par to pašu - jāiegādājas ūdenspīpes tabaka :)
19. ak iedvesma, atgriezies, jel!!! - pie šī strādāju katru dienu, un rezultāti laikam jau pārsvarā redzami šeit un būs dzirdami grupas tekstos
20. šokolādes kūka - pirmā septembra prieks :)
21. Iesākt un pabeigt remontēt to dzīvokli. - no need to - pārvācāmies jau izremontētā. vispār jau - cik gan daudz problēmas atrisina jau pabeigts dzīvoklis..!

septembris 2010:
22. saglabāt labo noskaņojumu un tikt vaļā no iesnām.

oktobris 2010:
23.pierakstīt visas idejas un izpildīt tuvākā gada laikā.

novembris 2010:
24. nopirkt cepešpannu un izcept kaut ko super garšīgu. - vēja kūkas ar siera pildījumu
25. izdomāt, ko mācīties tālāk - ir izdomāts, bet neteikšu, kamēr neiestāšos (tipiskās seklās zinātnes, akadēmiķi būs vīlušies).
26. nopirkt kasti mantu glabāšanai - arī šo nevajag, jo mums ir plaukti.
27. krāsaini papīra putni pie sienas (upgrade ideja - nevis putni, bet vnk glezna vai kāds smuks zīmējums)

decembris 2010:

28.iegādāties sporta kluba abonementu un APMEKLĒT nodarbības

29.Izcept pīrāgus Ziemassvētkos - darīts!

30.Uzveikt slimību līdz jaungada ballītei Nabaklabā - vesela biju, bet ballīte notika mūsu vecumvecajā dzīvoklī.

janvāris 2011:

31.neīgņoties - vispār pati brīnos, bet tā kā man darbā jābūt laipnai un vienmēr pozitīvi noskaņotai, tas sācis ietekmēt arī manu ikdienas dzīves uztveri. esmu sākusi nepatīkamas ziņas uztvert vieglāk un uzreiz saskatīt kaut ko labu tajās.

32.atrast dažādus haltūr-darbiņus, lai piepelnītos savai skoliņai - kad ir brīvāks, braucu pie māsas tīrīt dzīvokli. labums viņai, labums man :)

33.nopirkt krāsas ritenim - ir jau arī nokrāsots, bildes gan jau sekos ;)

februāris 2011:

34.pamācīties - skoliņai, sev (padziedāt) un darbam - dziedāt esmu atsākusi diezgan regulāri, jo ar grupu notiek nemanāms, bet progress, darbam viss kārtībā un skoliņai gatavojos uz rudens pusi.

marts 2011:

35.izkastrēt tos ārprātīgos kaķus!! - darīts, THANK GOD

36.nolikt visus eksāmenus darba mācībās - caur stresiem, asarām un dusmām tomēr viss tagad ir kārtībā un vēl labāk, nekā šķita, ka būs

37.iebūvēta skapja skices (jap, mums būs remonts. atkal.) - skices neuzzīmēju, bet tas vairs nav nepieciešams, jo šeit skapi nevajadzēs

aprīlis 2011:

38.nolikt! - done!

39.iemācīties plānot savu budžetu - tas ir procesā... bet tagad esmu sākusi vilkt kopā ienākumus/izdevumus un pl[anot, kur ietaupīt.

40.plānot savu laiku

41.atrast skaistu, labiekārtotu dzīvoklīti Pārdaugavā - arī tas ir izdarīts un jūtos ūber labi :)

maijs 2011:

42. nopirkt cepešpannu - pirmā bija tāda, ka ēdiens garšoja pēc teflona, tāpēc otro nopirku no stikla un ir burvīgi.

jūlijs 2011:

43. sakārtot savas finanses - procesā

augusts 2011:

44. ballīte "smalkajā stilā"

septembris 2011:

45. ieviest kārtību dzīvoklī un domās - periodiski nākas darīt gan vienu, gan otru

novembris 2011:

46. atsākt mācības

47. ierakstīt dziesmas ar Lenoru - darīts! divi singli ir un ļoti priecājos par paveikto :)

algas diena

2011-11-29T03:02:00.000-08:00

Rīt! jāā, beidzot rīt būs algas diena. Šis laikam ir mēnesis, kad visvairāk esmu to gaidījusi. Šomēnes, kā nekā ir Ziemassvētku gaidas un šis tas jāsagādā tuvajiem. Jau kaut kad iepriekš teicu, ka vēl nekad man nav bijis tāds prieks visu meklēt un gādāt. Šogad tā nu ir sanācis, ka šo to jau ļoti laicīgi paspēju ielikt dāvanu maisā, un līdz ar to visa tā padarīšana ir krietni vieglāka.

Tomēr gribu atgādināt vēl par ko. Ir tāds 69 gadus vecs kungs Kalle Lasns, dzimis Tallinā, taču emigrējis Otrā Pasaules kara laikā un šobrīd dzīvo Kanādā. Tie, kas seko līdzi pasaules notikumiem vai lasa finanšu ziņas, jau zina, par ko ir runa. Kalles viens nevērīgi izmests teikums radīja kustību, ko nu mēs pazīstam kā "Occupy Wall Street". Neizplūstot sīkumos un zinot, ka lasītāji ir gana attapīgas būtnes, lai paši uzmeklētu informāciju par detaļām, ja tās nepieciešamas, pateikšu tikai, ka doma, kas adresēta tieši patērētājiem, ir iepirkties mazāk. Vienkārši sāc ar to, ka vienu dienu vispār neiepērcies. Un, ja esi gana spēcīgs (es gan teiktu radošs), boikotē Ziemassvētku iepirkšanās drudzi. Ar to gan Kalle, gan viņa aizsāktā kustība, gan arī es gribu teikt, ka ir jāatgūst Ziemassvētki. Kādreiz tie bija dvēseles svētki, mīļums un tuvība, taču tagad tie pārvērtušies par patērētāju lielāko slazdu. Gan jau katrs ir dzirdējis reklāmas ar šim līdzīgiem saukļiem "neatstāj mīļos bez dāvanām - paņem kredītu!". Arī es jau vairākus gadus esmu tā kā nedaudz sapīkusi uz svētkiem, jo lai arī cik ļoti negribētos atzīt, tā briesmīgā dāvanu meklēšana ārkārtīgi nogurdina un atņem spēku, kas bija domāts, lai priecātos. Par visu. Par to, ka man ir tik brīnišķīga ģimene, ar ko pavadīt svētkus, ka ir burvīgi draugi, ko apciemot šajā laikā jau ir tradīcija, un ka tās davanas ir tik ļoti nenozīmīgas. Tas aizmirstas šajā iepirkšanās jūklī. Tāpēc vienkārši padomā, kāpēc tu pērc tās lietas, kas ir tavā dāvanu grozā. Atceries, ka vislabākās dāvanas ir tās, kas saistītas ar skaistām atmiņām un sirds siltumu.

Dienas noskaņojums un vēlme:

ierakstīt dziesmas ar Lenoru

tālrunis

2011-11-25T11:52:00.000-08:00

Pirms pusotra gada man nozaga telefonu un es nopirku jaunu. pārgāju uz pieslēgumu no priekšapmaksas kartēm un kādu laiku viss bija kārtībā, līdz sapratu, ka man kaut kā tas pieslēgums un rēķinu apmaksa īsti nepatīk. Kad bija karte, tad rēķinājos ar kautkādām naudas summām, bet tagad vienmēr jāmin - nu, cik tad būs šomēnes..? Katrā ziņā arī mans mobilo sakaru operators mani ir pievīlis un tā nu es apsveru domu nākamvasar, kad beigsies līgums ar šo kompāniju, pāriet uz citu tīklu un nopirkt sev jaunu, skaistu telefonu. Domāju par iPhone, bet nezinu vai tā ir īstā izvēle. Patiesībā es vispār nezinu, kādu telefonu grbu, man galvenais, lai ir pieejams internets vienalga, kur atrodos un ir app'u iespēja. Ehh, iesakiet kaut ko! Katrā ziņā, šobrīd iPhone uzvar ar šiem te vāciņiem :)

_________

bildes te

svētki nāk!

2011-11-25T11:11:00.000-08:00

Ir novembra beigas un kas ir dīvaini - es ļoti gaidu svētkus. Sen tā nav gadījies, jo pēdējos pāris gadus bijušas citas rūpes prātā, taču šogad manī patiešām ir tāds kaut kāds prieks par to, ka tuvojas svētki un varēšu priecāties no sirds. Gribu brīnumsvecītes, smuku kleitu mugurā, dāvanu maisu pār plecu un - aidā! iepriecināt savus mīļos. Zinu, ka daži no viņiem šeit iegriežas, tāpēc nedrīkstu atklāt to, kas man padomā, bet šodien uzdūros fantastiskām idejām kādā blogā. Vispār svētku laikā internets ir īsta zelta bedre, kur smelties idejas. Ceru, ka Tev arī ir svētku noskaņa. Bet, ja nav, tad apēd kādu mandarīnu, iedzer karstu kanēļtēju un uzspēlē šo spēli - gan jau noskaņa uzradīsies :)

_____________________

bildes no imgfave un šejienes

mana mūzika

2011-11-25T11:04:00.000-08:00

Kad domāju par savu grupu, tad nespēju nomierināt fantāzijas uzplūdus. Fotosesija ziemā, fotosesija vasarā, video tāds un video šitāds, bekvokāla partija ar augstām notīm, melodija jaunai dziesmai, lirikas jāpalabo tur un jāpieliek klāt šeit... Un tā visu laiku. Protams, grupa man nav 100% atdeves lieta, bet viena no tām, kuras sauc par sirdslietām.

22. novembrī (jā, bija ļoti auksts) mums bija fotosesija. No 1. novembra esam iekšā studijā un pavisam drīz mums būs gatavas Ziemassvētku dāvanas klausītājiem un citiem atbalstītājiem. Jāā - divu gadu pastāvēšanai beidzot būs augļi un pirmie kvalitatīvie ieraksti! Esmu priecīga, ka ir man tāds viens lauciņš, kur izpausties. Neesmu dzejniece, bet reizēm sakrājas kaut kādi runas plūdi, kurus ietērpt mūzikas drānās un izrādīt pārējiem.

Tagad tikai jāgaida rezultāts... :)

time flies

2011-11-25T10:06:00.000-08:00

Izrādās, ka man iekrājušās 56 atvaļinājuma dienas. Tas nozīmē, ka gandrīz divus gadus strādāju bez apstājas un man nav bijusi neviena oficiāla brīvlaika/atvaļinājuma. Darba rūķis ne pa jokam, kas arī izskaidro manu ilgo prombūtni no šejienes.

Katrā ziņā, plānojot atpūtas laikus nākamajam gadam, ieplānoju arī ceļot. Jā!! Visu šo laiku man tāda iespēja ir bijusi, un tagad beidzot to arī sākšu izmantot. Martā, kad ir mana dzimšanas diena, dāvināšu sev braucienu uz Dženovu ciemos pie skolas laiku matemātikas (pēdējais sols, jo neko nesapratām) un latviešu valodas sola biedrenes Zanes, bet nedaudz ātrāk, Janvārī, ļoti gribētu aizlidot uz Amsterdamu.

Zinu, ka nebūs tur vēl nekāds draudzīgais laiks, bet ļoti velk uz turieni. Tās smukās mājiņas, kanāli un riteņi. Pēdējais iemesls, kāpēc gribu braukt ir arī šeit.

Varbūt arī tev ir kādi ieteikumi, uz kuru Eiropas/Tuvo austrumu pilsētu man aizbraukt?

dienas noskaņojums un vēlme:

atsākt mācības

_____________________

bildes - imgfave

t-krekls - krēsls

2011-09-29T04:28:00.000-07:00

Kad ievācāmies pašreizējā mājvietā, man bija ideju pārpilna galva. Viena no realizētajām bija skaisti krēslu noformējumi. Sākumā tie bija veci, noplukuši un garlaicīgi, bet es ņēmu talkā savus un Riča t-kreklus, kas nonēsāti vai kaķu sabojāti (nekad nežāvējiet kaķiem pieejamā vietā fliteriem rotātas drēbes, tās tiek iznīcinātas), skavas, šķēres un ķēros pie lietas.

Un - Voila! Lūk arī rezultāts! Praktiski bez izmaksām, ātri, vienkārši, lietderīgi un nedaudz arī no zaļās domāšanas. :)

pārmaiņu laiks

2011-09-29T03:57:00.000-07:00

Skaistā, bezrūpīgā vasara aizgājusi savu ceļu un pie mums ir ieradies rudens. Kā jau parasti - lielais pārmaiņu laiks. Varbūt tas ir tāpēc, ka visu mūžu līdz ar 1. septembri nosolījos sev "šogad labāk mācīties, vairāk sportot, neslinkot un sasniegt x, y un vēl z mērķi", bet katrs rudens arī pēc skolas manī nes vēlmi kaut ko mainīt. Sevī, vidē, kurā atrodos, apstākļos, kas visu ietekmē. Sāku uzreiz ar šī bloga noformējumu, lai ir kaut kas svaigāks un aci piesaistošāks, lai ir vēlme šeit biežāk iegriezties. Bet vispār tiecos uz kaut kā sasniegšanu. Uz reālu mērķu izpildīšanu un tiekšanos pēc kaut kā konkrēta. Jūtu, ka beidzot pienācis tāds laiks, kad jāsāk uzņemties 100% atbildību par savu dzīvi, ka nu beidzot esmu pieaugusi un jāsāk attiecīgi uzvesties. Tas attiecas gan uz lēmumu pieņemšanu, pieturēšanos pie tiem un galu galā - izpildi. Daudzi lēmumi nav viegli, taču ir tāds ļoti patiess teiciens - viss, kas notiek, notiek uz labu. Tam arī ir jātic un tad veiksme vienmēr iegriezīsies tavā (un manā) sētiņā.

Novēlu visiem, kas šeit šad tad ielūkojas, ražīgu šo rudeni. Pārdomu un secinājumu jomā gan.

dienas noskaņojums un vēlme:

ieviest kārtību dzīvoklī un domās

gandrīz ideālas vakariņas

2011-08-18T03:36:00.000-07:00

Pirmdien biju pie Baibas, kura visu vasaru pavadīja Francijā, lai, kā pati to nodēvēja "baudītu dzīvi". Vakara gaitā bija paredzētas vakariņas franču gaumē, pļāpāšana un fotogrāfiju skatīšanās, kuras laikā tiešām pārliecinājāmies, ka Francijā dzīvi baudīt ir pat ļoti forši.

Kamēr ēdām supergaršīgos keksiņus (kurus es vakar mēģināju uzcept, bet, tā kā man nav pannas formiņu, bet ir tikai papīrīši, sanāca kaut kādas papīrā ietītas pankūkas), radās ideja, ka mums jātaisa kaut kas līdzīgs TV3 radījumam Gandrīz ideālas vakariņas. Neesmu gan nevienu sēriju redzējusi, jo man nav televizora un internetā nespēju saņemties skatīties raidījumus, taču atsauksmes dzirdējusi gan esmu un domu arī saprotu.

Tā nu tagad sanāk, ka Baiba vakariņas rīkoja pirmā, tagad būtu mana un Riča kārta. Jāizdomā kaut kas foršs, lai apvienojas gan manas tējas ballīšu vēlmes, gan Riča suši party ideja. Centīšos noorganizēt arī foto iemūžināšanu, lai varētu parādīt, kā tad mums gāja :)

šodienas noskaņojums un vēlme:

ballīte "smalkajā stilā"

gads!

2011-08-16T09:49:00.000-07:00

Ha, izrādās, ka maijā šim blogam palika viens gads! :D Nu tad apsveicu sevi, apsveicu uzticīgākos lasītājus un šo blogu kā tādu. Blogam gan ir tikai viens gadiņš, kas nozīmē, ka tas vēl ir galīgs zīdainis. Taču jāņem vērā, ka tieši zīdaiņa vecumā notiek visstraujākā informācijas aprite un attīstība. Savas paralēles tiešām jau var vilkt, jo no vienas mazas idejas ir radušās citas. Gan iesāku, gan turpinu šeit rakstīt, lai atrastu jaunas lietas, no kurām iedvesmoties. Principā visa ideja ir tāda, ka radošums un spēja kaut ko radīt ir visu spēku dzinulis. Jebkuram cilvēkam! Gan gleznotājam un mūziķim, gan matemātiķim un ķīmiķim. Svarīgākais ir ideja, jo viss jau mūsu dzīvē rodas no idejas. Un iedvesma ir tas spēks, kas palīdz idejai piedzimt. Iedvesmas avoti sniedz prieku un krāsas dzīvē. Tas tad arī ir mans mērķis, jo ļoti daudzas krāsas jau esmu iezīmējusi savā dzīves ceļā, kamēr šeit uzturos. Ceru, ka arī kādam lasītājam šis tas ir aizķēries un sniedzis iedvesmu, lai kaut ko mainītu. Priekā un uz salasīšanos! :)

otrās rokas

2011-08-16T09:29:00.000-07:00

Gan jau kaut kad esmu stāstījusi, cik ļoti man patīk second hand veikali, jeb vienkāršoti - humpalas. Ir, protams, forša tā sajūta, kad ieej glaunā veikalā, piemēri kādu apģērba gabalu un, ja ir par lielu/mazu/īsu/šauru vienkārši palūdz pārdevējai tādu pašu modeli ar citu izmēru. Tad to visu skaisti iepako, ieliek maisiņā un mājās nogriež visas birkas un cenu zīmes un tādu jaunu, skaistu un svaigu tad iekar skapī un priecājies.

Tas viss, protams, ir ļoti jauki un skaisti, bet ne vienmēr un ne visiem pa kabatai, tieši tāpēc ir forši būt atvērtam cilvēkam un doties meklējumos pa second hand veikaliem. Tur vienmēr viss būs vienā eksemplārā, parasti ne no Latvijas, līdz ar to iespējamība, ka kādam būs tāds pats apģērba gabals kā tev, līdzinās nullei. Turklāt tas atrašanas prieks! Ne jau vienmēr izdodas atrast ko patiešām labu un vērtīgu par zemu cenu, jo, diemžēl, dažām šāda veida bodītēm laikam zudusi apjausma par to, ka drēbes/apavi jau vienreiz ir valkāti, taču cenas ir līdzvērtīgas jaunam gabalam. Galu galā ir vērts meklēt un iedziļināties. Jābūt gan zināmai kritikai pret apģērbu, lai spētu to objektīvi novērtēt attiecībā pret cenu, bet to visu var diezgan ātri apgūt, ja vien jau neproti to tagad.

P.S. Attēlā redzamo satīna kleitu pirms nedēļas par 4LVL iegādājos Siguldas humpalās. Pasaki vēl, ka nav tā vērts :)

long time no see

2011-07-16T04:59:00.000-07:00

Pienācis kārtējais brīdis, kad pēc ilgiem (ļoti ilgiem) laikiem beidzot pievēršos šim blogam.

Noticis, jau, protams, daudz, ir taču vasara un pie datora negribas sēdēt. Bet tā kā šī diena ir apmākusies, nolēmu te iegriezties.

Ideju, kā vienmēr, man ir daudz, bet tagad beidzot esmu vairāk sākusi domāt par realizāciju. Pienācis arī tāds brīdis, kad, nerakstot blogu, sāk aizvien vairāk kristies iedvesmas līmenis un es meklēju jaunus veidus/vietas, kur/kā to smelties.

Viena mazā apņemšanās ir ANOTHER TRAVEL GUIDE RIGA - burvīga rokasgrāmata netipiskajiem tūristiem, kam nav svarīgas "must see" lietas, bet gribas sajust apmeklējamās pilsētas patieso elpu, ar kuru tās iedzīvotāji saskaras diendienā. Pagājušās vasaras beigās iepriekšējais priekšnieks man šo grāmatu uzdāvināja un tagad esmu ļoti pateicīga par šādu atvadu dāvanu, jo iepriekšminētā apņemšanās ir nevis vienkārši grāmatu izlasīt, bet katru nedēļu aiziet uz vismaz piecām tur minētajām vietām. Ceru, ka sanāks un vēl ceru, ka varēšu vairāk laika veltīt tam, lai šeit iegrieztos :)

Šodienas noskaņojums un vēlme:

sakārtot savas finanses

ņam

2011-05-16T01:43:00.000-07:00

Viens no iemesliem kāpēc tik ārprātīgi fanoju par jauno dzīvokli - man beidzot ir plīts ar cepeškrāsni! Tas nozīmē, ka tagad varēšu cept/vārīt/sautēt/gatavot jebko kad vien vēlos, jo savu ēdiena gatavošanas radošo čakru aizvērt vairs nesanāks. Man ir sakrājušās nenormāli daudzas idejas kūkām, sacepumiem un citiem brīnumiem. Tagad tikai jāsagaida alga un tad jāuzrīko burvīga tējas ballīte ar kūkām vai ko citu. Draudzējieties ar mani un tapsiet aicināti! :D

Dienas noskaņojums (uzliekam un ejam gatavot ēst) un vēlme:

nopirkt cepešpannu

_______________

bilde imgfave.com

yo!

2011-05-16T00:51:00.000-07:00

Pēdējā laikā nav sanācis piesēsties un kaut ko uzskribelēt, taču tagad man visam ir pilnīgi cits skatījums. Jūtos pacilāta, harmoniska un visādā ziņā ar dzīvi apmierināta. Kāpēc? Jo piepildījām iepriekšējā ieraksta vēlmi - atrast jauku dzīvoklīti Pārdaugavā. Tā nu mēs beidzot esam sākuši dzīvot kā kārtīgam pārim pieklājas - divatā ar saviem kaķiem. Nav jau bijis slikti arī iepriekš, bet domāju, ka jebkurš pāris man piekritīs, ka dzīvot divatā ir pavisam citādi. Iestājas kaut kāda neizskaidrojama harmonija un negribas meklēt un saskatīt problēmas.

Šīs vēlmes piepildīšana man lika atcerēties par savu to-do listi, ko papildinu ar katru šī bloga ierakstu. Pagājušajā novembrī jau ziņoju par progresu/regresu, tagad arī varu papildināt šo to un pastāstīt kā man veicas.

maijs 2010:
1. Vēlos jaunu gultu! - darīts! veco atstājām iepriekšējā dzīvoklī un šeit mūs jau sagaidīja veselas divas gultas :)
2. Vēlos gulēt zem zvaigznēm un dzert vīnu - darīts. Zvaigznes redzēju, vīna pudeles arī tukšotas uz nebēdu :D
3. Gribu Izlasīt kādu vērtīgu grāmatu. Piemēram, Meistaru un Margaritu vai kaut ko no Hemingveja. - nezinu, cik tas vērtīgi, bet izlasīju "Bada spēles" un tagad uz naktsgaldiņa stāv "Sātana Bībele" un "Klejotāja"
4. Kaut cilvēki būtu iecietīgāki un ne tik negatīvi. Un vēl (par vakardienu) - vēlos atsākt iet uz vokālo studiju.
5. Gribu labu fočiku, lai fotokursos iegūtās zināšanas varu pielietot arī praksē.
6. Kaut šodienas angļu valodas eksāmens rezultētos ar B līmeni! - Jā, un tas patiešām arī notika :) Lai paceltu savu asti vēl augstāk - Latviešu valodā man bija A, Vēsturē B un matemātikā C
7. Sākt remontēt jauno mājvietu. - sākts ir
8. saldējums ar šokolādi. - pieēdos toreiz traki, pēc tam mēnesi šokolādi redzēt negribējās :D

jūnijs 2010:
9. fotosesiju gribu, daudz visādas fotosesijas - ar kleitām, ar bf, ar draudzenēm...
10. Vēlos pārvākties uz Rīgu. - darīts. neesmu vīlusies, viss kā nākas.
11. meiteņu tējas vakars.
12. noskaņoties tam, ka rīt izlaidums. - tur jau vairs neko darīt nevar. noskaņa parādījās tikai pēc izlaiduma, kad skatījos bildes. bet vismaz bija.

jūlijs 2010:
13. Izdomāt motīvus fotosesijai - monday's event
14. rudenī aizlaist uz Londonu. - šo varētu pārcelt vienu gadu vēlāk, respektīvi 2o11.
15. krieviski runāt perfecto - šis ir procesā nemitīgi...

augusts 2010:
16. Satikt savus cilvēkus un runāties. - tas vispār notiek regulāri un ceru, notiks arī turpmāk
17. atgriezties brīnumainajā rokdarbu un citu diy lietu pasaulē.
18. nu tad jau par to pašu - jāiegādājas ūdenspīpes tabaka :)
19. ak iedvesma, atgriezies, jel!!! - pie šī strādāju katru dienu, un rezultāti laikam jau pārsvarā redzami šeit un būs dzirdami grupas tekstos
20. šokolādes kūka - pirmā septembra prieks :)
21. Iesākt un pabeigt remontēt to dzīvokli. - no need to - pārvācāmies jau izremontētā. vispār jau - cik gan daudz problēmas atrisina jau pabeigts dzīvoklis..!

septembris 2010:
22. saglabāt labo noskaņojumu un tikt vaļā no iesnām.

oktobris 2010:
23.pierakstīt visas idejas un izpildīt tuvākā gada laikā.

decembris 2010:

28.iegādāties sporta kluba abonementu un APMEKLĒT nodarbības

29.Izcept pīrāgus Ziemassvētkos

30.Uzveikt slimību līdz jaungada ballītei Nabaklabā - vesela biju, bet ballīte notika mūsu vecumvecajā dzīvoklī.

janvāris 2011:

32.atrast dažādus haltūr-darbiņus, lai piepelnītos savai skoliņai - kad ir brīvāks, braucu pie māsas tīrīt dzīvokli. labums viņai, labums man :)

33.nopirkt krāsas ritenim - ir jau arī nokrāsots, bildes gan jau sekos ;)

februāris 2011:

marts 2011:

35.izkastrēt tos ārprātīgos kaķus!! - darīts, THANK GOD

36.nolikt visus eksāmenus darba mācībās - caur stresiem, asarām un dusmām tomēr viss tagad ir kārtībā un vēl labāk, nekā šķita, ka būs

37.iebūvēta skapja skices (jap, mums būs remonts. atkal.) - skices neuzzīmēju, bet tas vairs nav nepieciešams, jo šeit skapi nevajadzēs

aprīlis 2011:

38.nolikt! - done!

39.iemācīties plānot savu budžetu

40.plānot savu laiku

41.atrast skaistu, labiekārtotu dzīvoklīti Pārdaugavā - arī tas ir izdarīts un jūtos ūber labi :)

_______________

imgfave.com

ideja un ceļš līdz realizācijai

2011-04-25T01:46:00.000-07:00

Kā jau tviterī pirms laiciņa rakstīju - be careful what you wish for, cause you just might get it. Nu tā, pavisam vienkārši. Un tā ir. Atliek vien kaut ko izdomāt, pateikt skaļi, domāt un iztēloties un voilà - tas notiek.

Tā šobrīd gadījās ar mūsu dzīvesvietu. Ir skaists pavasaris, kaķi iedzīvojušies un sadraudzējušies ar kaimiņieni, mums ir forša vieta, klusums un vispār viss ļoti labi. Ienāca prātā, ka man diezgan tālu gan no darba, jo ar diviem transportiem jābrauc, tāpēc varētu pārcelties kaut kur, krasi citā virzienā - uz Pārdaugavu. Man viens transports līdz darbam, Ričam vēl tuvāk darbam nekā šobrīd, pārmaiņas un dzīve divatā, sava personiskā telpa. Nospriedām gan, ka pārvāksimies, kad varēsim to atļauties, tātad, uz rudens pusi. Tā nu īpaši šo domu vairs nekultivēju, bet tikai vienas dienas laikā esam gan spiesti meklēt jaunu dzīvesvietu. Neizplūstot sīkumos - pasaki kosmosam savu ideju, un viņš atradīs veidu kā citam cilvēkam sarīkot problēmas/apstākļus, kas tevi piespiedīs realizēt to, ko iecerēji. Tā ka esat uzmanīgi ar lietām, ko vēlaties. Arī tad, ja tikai tālas nākotnes vai ideju līmenī ;)

dienas noskaņojums un vēlme:

atrast skaistu, labiekārtotu dzīvoklīti Pārdaugavā (ja esi informēts par iespējam, dod ziņu!)

___________________

bilde no šejienes

ballīte

2011-04-19T05:06:00.000-07:00

Pagājušajā nogalē svinējām Lauras vārda dienu. Dresscode viņa izdomāja visai interesantu -

hipsteri. Sākumā visi smējāmies, bet kad 5 minūšu laikā atradām skapī, ko uzģērbt un saprotot, ka googlē rakstītās lietas visai daudz attiecas uz pašiem un nekas nav jāpiemeklē... hmm, izrādās, ka varam tikt iekļauti vēl vienā sociālajā grupā.

Vispār jau tas vienkārši lika aizdomāties par to, ka tad, ja dažādiem cilvēkiem sāk parādīties līdzīgas intereses, ģērbšanās stils vai kas tāds, kas iepriekš vēl nav bijis, ātri vajag izdomāt, kā šādu cilvēku kopu nosaukt. Nepatīk man kaut kādos rāmjos iekļauties, bet, ja nezinot par to, kādiem īsti jābūt hipsteriem, tāda, izrādās, esmu, man nav sevišķu iebildumu.

dienas noskaņojums un vēlme:

plānot savu laiku

_____________________

bildes no JVeartDesigns

favorīti

2011-04-19T04:58:00.001-07:00

no topshop.com un monsoon.co.uk

viss, kas notiek, notiek...

2011-04-15T08:47:00.000-07:00

Noliku eksāmenus!

Viss kārtībā un beidzot varu pievērsties citām brīvā laika pavadīšanas nodarbēm, nevis tikai mācīties, mācīties, mācīties...

Tātad, pamazām man sāk atgriezties iedvesma pagatavot kaut ko pašas rokām. Nu jau labu laiku nespēju pieķerties rotu gatavošanai, bet radošas un interesantas dāvanas gan mēdzu uzmeistarot. Pēdējā laika mīļākais portāls ir etsy.com - pašgatavotu un cita veida lietu e-bay's. Tur nu patiešām var sasmelties idejas gan rotām, gan 101 citai lietai. Un vēl - var novērtēt cik daudz talantīgu cilvēku ir pasaulē, ka viss vēl nav pilnībā digitalizēts. Un kaut ko pasūtot, ir iespēja novērtēt sajūtas, kuras kāds cilvēks pievienojis, šo lietu meistarojot.

Vēl - atgriezusies iedvesma arī grupas jautājumu sakarā. Ir gan melodijas, gan jaunas lirikas. Stay tuned, ceru, ka drīzumā kaut ko varēs dzirdēt arī citas ausis :)

dienas noskaņojums un vēlme:

iemācīties plānot savu budžetu

______________

bilde no šejienes

galva kūp

2011-04-07T13:48:00.000-07:00

Vienmēr, kad tuvojas kāds svarīgs eksāmens, nemitīgi sev pārmetu, ka nemācos pietiekami daudz un cītīgi. Tā tas patiešām ir, jo nespēju saņemties. Parasti šķiet, ka tā ir lieka laika tērēšana, gan jau viss būs labi arī tāpat.

Tagad beidzot esmu saņēmusies, jo ārējie apstākļi mani pamatīgi sapurināja pēc tam, kad ar šādu attieksmi nenoliku pašu svarīgāko eksāmenu darbā. Tagad man ir dota otrā iespēja un to arī izmantoju, no visas sirds mācoties. Pamatīgi zubrīju grāmatu šodien, rīt būs tikpat daudz laika, ceru, ka viss būs kārtībā parīt. Nāksies vien visai pasaulei sadoties rokās, citādi man būs jāmeklē cits darbs :D

Jā, ir diezgan grūti sastapties personīgi ar atziņu, ka panākumi nāk ar smagu darbu. Vienmēr gribas apgāzt šādas dogmatiskas lietas, bet redz kā - kaut kas tomēr paliek nemainīgs un ir tikai jāmācās pieņemt. Jo vairāk patiesi centīsies, jo labāks būs rezultāts.

Dienas noskaņojums un vēlme:

nolikt!

_____________

bilde no Lissy Elle

home - sweet - home

2011-04-03T04:57:00.000-07:00

Nesenie notikumi sakarā ar elektroenerģijas patēriņa tarifu palielināšanu man lika sākt domāt par savām nākotnes mājām. Man ļoti patīk, ja vakaros visur ir gaišs, bet tas neizbēgami nozīmē arī lielāku elektrības patēriņu. Jā, protams, sveces - tas ir skaisti un romantiski, bet ne tik ugunsdroši un arī gaiši, cik gribētos.

Kaut kā nonācu pie domas par māju ar savu elektroģeneratoru. Kaut kad ļot sen biju vienā bērnu nometnē Somijā. Atceros, ka mums gulēt jāiet bija 23.00, bet 24.00 beidzās pilnīgi visa nometnes darbība, jo tika izslēgts elektroģenerators. Tas nozīmēja, ka viņi ir neatkarīgi no kopējā elektrības nodrošinātāja, līdz ar to paši kontrolē patēriņu.

Neatkarība no elektropadeves nodrošinātāja ir gandrīz kā sava veida dumpinieciskums. Vienīgie jautājumi, kas mani nomāc - cik tas izmaksā, vai ir jābūt juridiskiem saskaņojumiem un vai galu beigās neiznāk tā, ka maksāt rēķinus ir izdevīgāk, nekā ieguldīt savā elektroģeneratorā?

__________________

bilde no nytimes.com

Fotoalbums

2011-04-03T04:38:00.000-07:00

Kad tu pēdējo reizi turēji rokās maisiņu ar bildēm, kas tikko izņemta no attīstīšanas? Kad pēdējo reizi tev bija tā patīkamā satraukuma sajūta, skatīties fotogrāfijas, kuras vari aptaustīt?

Man ir ļoti daudz fotogrāfiju, bet tās visas ir datorā, kas, kā jau mēs zinām, nav nekāda mūžīgā vērtība. Tā nu šodien beidzot saņēmos, un attīstāmās bildes salādēju picturehappy.lv un attīstīšu, kad pārādīsies naudiņas. Fotoalbums man jau ir, tikai stāv tāds pustukšs. Ir daudz visādas smieklīgas bildes no tīņu laikiem, kad fotoaparāts bija gandrīz kā obligāts atribūts jebkurā ballītē. Tagad tas vairs nav tik svarīgi. Tagad gribas vienkārši skaistas un kvalitatīvas fotogrāfijas. Un ir, patiešām ir starpība - uzlūko bildi caur ekrānu, vai paņem rokās.

__________________

bilde no imgfave.com

nav seklu bibliotekāru

2011-03-23T15:02:00.000-07:00

Pēdējo nedēļu esmu pilnībā nodevusies kaut kādai dīvainai iedomu pasaulei. Filmām, kas notiek manā prātā. Nē, es neesmu jukusi, vienkārši brīvajos brīžos nododos sen aizmirstajai radošās fantāzijas pasaulei.

Pirmkārt jau grāmatas. Ar ārprātīgu nepacietību un aizrāvību izlasīju pēdējās divas no Bada Spēļu triloģijas grāmatām. Vienmēr savā ziņā esmu bijusi pret komerciālismu, bestselleriem, meinstrīmu un visu pārējo, bet šajā gadījumā varu tikai noliekt galvu un pateikt "vainīga", jo tas efekts, ko rada šīs grāmatas ir.. maģisks. Pēdējā grāmatas nodaļa mani saraudināja un vispār jau no paša sākuma ievēroju, ka manāmi paātrinājies pulss, kad iegrimstu savā tēlu pasaulē. Jutu līdzi, analizēju, aizsapņojos un atkal iegrimu tēlu un iedomu stāstos. Filmā, kuras varoņiem nav skaidri saskatāmu seju, tikai raksturi un aptuvenais ārējais izskats. Apsveru pat domu neiet uz filmu, kad tā iznāks (ja vispār kāds uzdrošināsies atspoguļot kaut ko tik smagu un atklāti sāpīgu), jo manis pašas radītie tēli noteikti daudz labāk atspoguļoja visas tās emocijas.

Otrkārt, regulāri sanāk blandīties izdomas laukos, kad domāju lirikas dziesmām vai pat iztēlojos kaut kādus raksturus un man ir gatavas videoklipu, īsfilmu ainas. Vakar aizdomājos, ka vairs nevaru kā agrāk, piesēsties pie dienasgrāmatas un izrakstīt savas emocijas. Tagad tā jūtos muļķīgi un mulsinoši. Varbūt vienkārši vairs nav tās drosmes un pieaugot esmu iemācījusies kaut kādas lietas paturēt zināmas vienīgi sev, taču sapratu, ka emocijas visspilgtāk tomēr parādu dziedot. Laikam jau nav dauz cilvēku, kuri zina, ko man īsti nozīmē tie brīži, kad no sirds kaut ko izdziedu un varbūt pat tas ir labi, citādi pārāk daudz atklātos. Katrā ziņā, ir stimuls pacensties, jo ir parādījusies vēlme ar to visu lepoties. Ar savu trako fantāziju, kuru šad tad derētu tomēr ierobežot.

Dienas noskaņojums un vēlme:

iebūvēta skapja skices (jap, mums būs remonts. atkal.)

______________________

bildes no laceandtea.com

ģenerāltīrīšana

2011-03-08T11:43:00.000-08:00

Pēdējā laikā reti iedvesmojos no žurnāliem, kā tas bija kādreiz. Tagad man tie šķiet muļķīga laika kavēšana un tikai retu reizi nopērku, lai varētu papriecāties par skaistām bildītēm. Laikam jau man nepatīk pārāk brīvā valodas izmantošana, tukši raksti, tukšas intervijas. Gribu kaut ko arī iegūt pārdomām. Tomēr kāds marta numurs mani pārsteidza ar patiešām patiesu ieteikumu: "Pavasara lielā tīrīšana klāt - iztīri skapi un savas domas."

Domāju, ka neesmu vienīgā, kurai kaut kāda liela ģenerāltīŗīšana šķiet kā ārprāta murgs. Ir jāpārcilā visas mantas, kas stāv skapī, kas mētājas pa visu dzīvokli/māju, kam nav bijusi atrasta vieta vairākus mēnešus un nu ir jāizdomā, ko ar tām darīt. Viss ir jāiztīra, jāsakārto, jāizveido kaut kāda sistēma, lai neapmaldītos un nebūtu problēmu kaut ko atrast. Nu, vismaz kā

du laiku.

Tā kā tīrīšanas laikā ir kaut kā jānodarbina ne tikai rokas, bet arī prāts, tad kaut kā pilnīgi analoģiski darbam ar skapi/nekārtību mantās/lielo tīrīšanu mēs analizējam un kārtojam arī savas domas. Ir tiešām grūti saņemties, lai to darītu, nav viegli atvērt tās domu atvilktnītes, kur ir vislielākā nekārtība un mēģināt tās izmēzt no liekā un sakārtot vajadzīgo. Bieži atliekam kaut kādu lēmumu pieņemšanu un sava viedokļa, izjūtu sakārtošanu. Jo, lai arī cik grūti mums būtu saprast citus cilvēkus, visgrūtāk ir saprast, tātad sakārtot, pašiem sevi.

Novēlu katram šopavasar ieviest kaut kādu kārtību skapjos un domās un visur citur, kur radies haoss.

Veiksmes!

_______________

bilde no imgfave.com

8. marts

2011-03-08T11:28:00.001-08:00

Šorīt pamodos, piecēlos ar trešo piegājienu un nejutos īpaši laimīga. Nomainīju darbu, bet pirmā diena neatnesa nekādas patīkamās emocijas. Rīta darbības pilnīgi automātiskas, kaut arī bija ap nulli, saule spīdēja un pēc visiem šiem priekšnosacījumiem parasti īpaši iemeslu priekam nevajadzētu meklēt.

Bet vienalga jutos samocīti, līdz brīdim, kad pagāju garām puķu tirdziņam un mani patīkami pārsteidza skats - kāds ūsains kungs cienījamos gados nesa avīzē ievīstītu tulpju bunti, skolēni, studenti, pusmūža kungi un arī jaunieši veido rindas pie ziedu pārdevējiem, lai iepriecinātu... sievietes! Visas sievietes, kas viņiem blakus. Mātes, māsas, draudzenes, sievas, kolēģes, mīļotās. Šāds notikums ļauj papriecāties par to, ka ir tādi jaui starptautiski atzīti svētki, kad puse pasaules pasaka paldies sievietei. Par visu.

Kaut kāda jauka sajūta arī atceroties, ka tieši pirms gada biju Briselē, nezināju, kas ar mani notiks, jo man nebija naudas, nezināju, kurp jāiet, nevarēju nevienu sazvanīt un apraudājos uz stacijas grīdas. Prieks, ka šogad esmu siltās mājās un uz galda stāv tulpes. Un varu domāt vienīgi par pavasari, kas praktiski jau atnācis.

Dienas noskaņojums un vēlme:

nolikt visus eksāmenus darba mācībās

_________________

bilde no imgfave.com

long time no see

2011-03-02T05:05:00.000-08:00

Jau gandrīz mēnesis pagājis, kopš ievācāmies jaunajās mājās un tik daudz kas notiek apkārt, ka neesmu īsti nevienu reizi piesēdusies pie datora, lai šeit kaut ko ieklabinātu. Man bija daudz un dažādas idejas, ko gribēju rakstīt, be,t tā kā, diemžēl, esmu pazaudējusi savu flešiņu, kur viss bija iekrāts, tad jāsāk laikam vienkārši tāpat.Pirmdien bija mana pēdējā darba diena vietā, kur nācās sabūt, kamēr atbrīvosies vietas iepriekšējā darba vietā. Ehh, nu, sarežģīti izklāstīju, bet anyway - viss notiek uz labu! Man bija burvīgi kolēģi, bet atgriezīšos pie ierastās kārtības, kad, lai kaut ko sasniegtu, ir daudz jāmācās.

Četru mēnešu laikā ir noticis daudz un tagad varu atklāt, ka tad, kad izdomāju, kādā virzienā sevi pilnveidot, nolēmu mācīties kaut ko saistība ar make-up. Tā nu varat mani apsveikt, jo pagājušajā nedēļā saņēmu sertifikātu par ievada mācību apguvi :)

Lietas virzās uz priekšu un gribas tikai radīt aizvien jaunas lietas un pilnveidot esošās.

Priekā!

Dienas noskaņojums un vēlme:

izkastrēt tos ārprātīgos kaķus!!

_____________________________

bilde no shannoneileenblog.typepad.com

Noskaņa

2011-02-07T13:46:00.000-08:00

Mēs pārvācāmies! Urrrāāā! Šis mēnesis iesācies labi, jo mājvieta ir patiešām saucama par vietu, kur ir mājas. Mums ir ar malku kurināmas krāsnis, burvīga dzīvokļa biedrene un viņas kaķene Spārīte, par kuru, saprotams, priecājas arī mūsu siržu lauzēji.

Blogā uzgāju šīs pasakainās bildes. Tā kā vēl aizvien sapņoju par pavasari gan nomodā, gan miegā, tad šeit var sajust pirmo silto pavasara saulrietu smaržu...

Dienas noskaņojums un vēlme:

pamācīties - skoliņai, sev (padziedāt) un darbam

mincēni

2011-01-27T14:35:00.000-08:00

Kaut kad diezgan pasen rakstīju, ka mēs ar Riču adoptēsim divus manas kaķenes radītos mazuļus. Tā nu viņi, Oļegs un Dorians (superīgi vārdi, es zinu :D), pie mums, Rīgā, dzīvo jau apmēram četrus mēnešus.

Dažreiz nav viegli, it īpaši, kad izgulēšanās vārdā abus iespundējam virtuvē uz nakti (citādi nav iespējams pagulēt, jo viņi vienmēr atrod lietas, kuras grab un čab, ar kurām paspēlēties, un to darot viņi skatās virsū - pieprasa uzmanību) un no rīta tur atklājam viesuļvētras postažas cienīgu skatu.

Dorians

Oļegs

Bet Vispār mēs viņus mīlam. Ir forši atnākt mājās un tevi kāds jau gaida pie durvīm un ņaud ne tikai tad, kad grib ēst, bet kad vienkārši grib, lai samīļo. Ir jautri skatīties, kā Dorians pa miegam kunkst, un mazgāt traukus, kamēr Oļegs sēž blakus izlietnē un, it kā asistējot, mēģina noķert ķepās ūdens strūklu.

Mūsu kaķu ikdienas gaitām var sekot līdzi arī tviterī! :D

getting ready

2011-01-27T14:03:00.000-08:00

Vienalga - gaidāms koncerts vai balle, man ļoti patīk gatavošanās process. Iešana vannā, matu veidošana, pucēšanās, krāsošanās, tērpu meklēšana, noskaņas radīšana.. Rīt īpaši daudz laika man nebūs, lai ilgi gatavotos, tomēr savs laiciņš tam vienalga tiks atvēlēts. Šī ir vēl viena lieta, ko saprot tikai sievietes - krāsošanās pirms nozīmīgiem pasākumiem, vismaz man noteikti, ir sava veida meditācija. Kamēr esmu spoguļa priekšā varu iztēloties ikvienu kustību un rīcību, lai viss izdotos lieliski. Gluži kā izmēģinājums gaidāmajam pasākumam. Turklāt ir pat zinātniski pierādīts, ka jo ilgāku laiku sieviete no rītiem pavada spoguļa priekšā krāsojoties (vai kā es mēdzu teikt - zīmējot sev seju), jo labāks noskaņojums viņai būs visu atlikušo dienu. Neatceros cik sen un kur to izlasīju, taču es tam tiešām ticu.

Lampu drudzis

2011-01-27T13:23:00.000-08:00

Rīt ar grupiņu pirmo reizi uzstāsimies plašākai publikai. Pirmo reizi, tā teikt, izlīdīsim no savas mēģinājumu alas un centīsimies nevis mēģināt, bet parādīt.

Vienīgais, kas mani uztrauc, ir satraukums pirms šādiem pasākumiem. Tfū, tfū, tfū, bet vienmēr pāris stundas pirms paredzētā notikuma pazūd balss, aizsmok kakls; pāris minūtes pirms kāpšanas uz skatuves ir tik slikti, ka šķiet, ka varētu izvemties. Sāp vēders, trīcu un jūtos kā ar gripu slima. Kad esmu uz skatuves un paņemu rokās mikrofonu, aizmirstu pirmajai dziesmai pašas sacerētos vārdus... Pirmajā pantiņā vienmēr domāju "noturēties, noturēties, netrīcēt, kustēties ar mēru, tālākie vārdi bija...", bet kad sākas piedziedājums, uztraukums pazūd. Vienkārši plūstu ritmā, ienirstu mūzikā un to jūtu. Klausos savā balsī, ko dara apkārtējie, aizveru acis un viss vienkārši kaut kā saplūst, veidojas tā īstā sajūta. Tā, kuru piedzīvojot mēdzam teikt "IR!"

Varbūt tas tāpēc, ka, citējot atkal Jāni, mūsu ģitāristu, vokāls vienmēr ir visvairāk atkailinātais. Visas savas emocijas, izjūtas un slēptākās domas var tulkot caur sejas izteiksmēm, acīm un balss intonācijām, kad skan konkrētā dziesma. Viss ir kā uz delnas un noslēpt tā īsti, ja vien tā nav muļķīga karaoke dzērumā, to nevar. Vēl jo īpaši tad, ja dziesmas melodija un vārdi (kā gandrīz visās mūsu dziesmās) ir paša vokālista sacerēti. Ir tāda vienkārša aizplūšana domās un izjūtās, tēlos, ko projicē emocijas.

Cerēsim, ka ies labi un piepildīsies visas labākās gaidas. Turiet īkšķus! :)

ilgas

2011-01-27T13:09:00.000-08:00

Šobrīd es ļoti, ļoti gribu pavasari. Lily Allen mūziku, izbraucienus ar savu riteni, sauli logā agri no rītiem, zilas debesis, smieklus, pirmās zaļās lapas, saulrietus ap 21.00, sauļošanos pie mājas, grāmatu lasīšanu dārzā, bučošanos, atmodu un pamošanos gaismas dēļ. Pārmaiņas uz gaišo pusi gadalaikos un ne tikai...

Dienas noskaņojums un vēlme:

nopirkt krāsas ritenim

gaismiņas

2011-01-27T03:06:00.001-08:00

Manas utopiskās domas par bezcerīgo remontu nerimstas, un tāpēc gribu izmēģināt izgatavot kaut ko šādu. Jā, jā, visi jau zina, ka gaismai ir liela nozīme (it īpaši brīžos kad tās nav vai apgaismojums ir ļoti slikts - kā mūsu šī brīža mājvietā) un tā spēj daudzko mainīt. Īpaši jau atmosfēru, kas arī mani interesē visvairāk.

Iedvesmo arī klips šis.

Kleita

2011-01-26T13:29:00.000-08:00

Vispār jau par kāzām negribu domāt un man tas saistās ar kaut ko neatgriezenisku (it kā jau nekas slikts tur nav, bet nu, c'mon, man ir tikai 19 :D). Manuprāt, ja pāris ir ļoti ilgu laiku kopā, kopīgi veido savas dzīves, dzīvo kopā, varbūt pat apsver domu par mazuli, tad pilnīgi loģisks attiecību turpinājums ir precības. Tāda kā apliecināšana visiem pazīstamajiem, ka, "hei, mēs tagad būsim kopā uz mūžu!"

Pagaidām mani šī domiņa nesaista, bet tas jau nenozīmē, ka nevaru domāt par savu sapņu kāzu kleitu.

Man nepatīk "tortes", vienmēr ir šķitis, ka ja jau līgavai jāizskatās jauneklīgai, tad arī kleitai jābūt gaisīgai, vieglai. Te nu pāris manas favorītes, kurām uzdūros plašajos interneta klajumos.

Rītu rituāls

2011-01-26T13:20:00.000-08:00

Vairāk jau tas piestāv maniem darba dienu rītiem, jo dažreiz brīvdienās man nav laika, bet vispār man ļoti garšo kafija. Vienkārši, ja jāizvēlas, dzert kafiju vai tēju, parasti saku, ka kafiju. Un vakaros ļoti bieži ir žēl, ka nevarēšu iedzert savu tumšo dzeramo, jo nevarēšu tak iemigt. Darbā parasti iedzeru kafiju, ēdu kruasānu un sapņoju par pavasari/vasaru...

Birthday Surprise!

2011-01-26T12:32:00.001-08:00

Mēneša sākumā biju apņēmusies reizi mēnesī izcept gardas kūciņas. Un tā kā Ričam šo pirmdien palika 25, gribēju noorganizēt kaut ko īpašu - Dzimšanas dienas brokastis. Parasti viss notiek tā - tu pamosties, sagatavojies, priecājies un vakarā nāk viesi. Bet es gribēju lai ir tā, ka Ričs pamostas no tā, ka viesi jau sanākuši.

Nebijām mēs daudzi, tikai Jānis, kurš bildēja, un es, bet darīju tā - sacepu 25 keksiņus, pagatavoju kafiju, tostermaizes un voila! Dzimšanas dienas rīta pārsteiguma brokastis gatavas! Un arī pirmā šī gada apņemšanās iesākta veiksmīgi :)

Dienas noskaņojums un vēlme:

atrast dažādus haltūr-darbiņus, lai piepelnītos savai skoliņai

Mati

2011-01-15T14:03:00.000-08:00

Tā kā man ir gari mati, varētu kādreiz beidzot to izmantot. Proti, saveidot kaut ko frizūrveidīgu. Parasti staigāju izlaistiem matiem, tā ir ērtāk. Bet šad tad sagribas vienkārši iemācīties kaut kā skaisti sasiet matus. Izmantojot bantes, sprādzes, lentītes...

Velo

2011-01-15T12:49:00.000-08:00

Kaut kā ļoti agri šogad esmu sākusi gaidīt pavasari. Lily Allen - LDN, saule, plānākas drēbes, bez zābakiem un ar riteni. Ahh, savu skaisto, mīļo riteni.

Lavandas krāsa man tomēr nepatīk, tāpēc prātoju to pārkrāsot kaut kā sev atbilstošāk + salabot, kas labojams un vispār ļoti smuki šamo sadakterēt.

Iedvesmai par riteņošanu var ielūrēt šeit :)

A new day - a new start

2011-01-01T03:31:00.000-08:00

Katram nākamajam gadam būtu jābūt aizvien foršākam. Tāpēc, ka paliekam vecāki un gudrāki, pieredzes bagātāki.
Un kur gan jauns gads bez jaunas apņemšanās! Bet šoreiz darīšu gudrāk - nevis saraksts ar lietām, bet impulsīvās idejas, kamēr vēl ir iedvesma. Cerams, ka tas strādās.
Tā kā Ziemassvētkos uzcepu kārtējo retum-reto kūku, par kuru visi bija sajūsmā (salīdzinājumam - manu kūku apēda ātrāk, nekā torti "Kristīne"), te mans sen lolotais sapnis - izcept visādas skaistas kūciņas reizi mēnesī. Janvāra apņemšanās nr.1! Vispār varētu arī kādreiz kopā ar Alisi mēģināt uztaisīt kādu tiramisu...

Dienas noskaņojums un vēlme:
neīgņoties

2010

2010-12-29T07:57:00.000-08:00

Tā kā rīt man noteikti nebūs laika bloga ierakstam un parīt ne tik, tad šī gada maziņo rezumē rakstu jau šodien.
Katru gadu aizgājušā apkopojums man liek papūlēties, jo nav nemaz tik viegli atcerēties katru sīkumu, kas bijis vērā ņemams aizgājušajā gadā. Šogad gan varētu būt izmaiņas, jo šo var nodēvēt par pārmaiņu gadu. Pabeidzu vidusskolu (ar labiem līmeņiem, ha), sameklēju darbu, pamazām izkliedēju šaubas par nākotnes vīzijām un lietām, ko man patīk darīt, atradām sev mājokli (no kura drīzumā vāksimies laukā gan, bet tas toties garantē jaunu patīkamu satraukumu par "nez kā būs tur dzīvot" tēmu), nokomplektējās grupas sastāvs, radās jauns, labs materiāls un daudz ideju... Patīkamā bijis daudz. Bet mani personīgie sasniegumi.. Nu, tie jau vairāk bija izlasāmi šeit. Patiesībā viens no maniem mīļākajiem personīgajiem darbiņiem šogad (uzreiz pēc mana riteņa samontēšanas, kuru gaida neliels make-over) bija šis blogs. Šogad viena no vērtīgākajām lietām arī ir skaidrāka bilde draugu un paziņu lokā - notikusi neliela rotācija, kaut kas aizgājis, kaut kas nācis vietā, bet kopumā - esmu laimīga par visu. Par cilvēkiem man apkārt, par lietām, kas notiek, par to, ko varu ietekmēt un to, kas notiek pats no sevis.
Daudz ideju, vēlmju un noskaņojumu. Daudzas lietas, uz kurām vēl tiekties un šis tas, kas jau sasniegts.

Laimīgu jauno, 2011. gadu tiem, kas šeit iegriežas. Novēlu jums visus standartvēlējumus un papildus vēl arī kaut ko, kas jums pašiem šķiet noderīgs. Laimējiet loterijā :)

2010. gada noskaņojums šeit:

OK go - This too shall pass

Dzelzs Vilks - Balerīna

Angus and Julia Stone - Big Jet Plane

Russian Circles - Micah

Dallas Green - the death of me

Eminem ft. Rianna - Love the way you lie

Avenged Sevenfold - Fiction

Apocalyptica ft. Flyleaf - Broken pieces

Story of the year - Children sing

King Charles - We didn't start the fire

Flyleaf - Missing

John Butler - Inspiration

Bill Withers - Ain't no sunshine

Sick Puppies - All the same

The Maccabees - Toothpaste kisses

Blue Foundation - Bonifires

Asian Dub Foundation - Flyover

Lykke Li - Possibility

Regina Spektor - Us

King Charles - Love lust

Sneaker Pimps - 6 Underground

Kerli - Tea Party

Lena - Satellite

Avenged Sevenfold - Critical Acclaim

Bee Gees - Stayin' alive

Incubus - Wish You were here

John Butler Trio - Ocean

Hospitāļu iela - kaķis

Shinedown - Her Name is Alice

Lily Allen - LDN

Vēlmes - dublis - ntais

2010-12-25T09:16:00.000-08:00

Hou, hou, hou, Ziemassvētki sabraukuši!

Šogad, kā jau kārtējā gada beigās, kad izmisīgi ķeros pie dāvanu meklēšanas saviem draugiem, atradu draugiem.lv iespēju pievienot savas vēlmes, lai citi tās var izlasīt. Es biju pēdējo reizi 2008. gada 15. decembrī ierakstījusi, ka gribu "Kādu, kurš pārģērbsies par alni un vilks mani kamanās kā cinevillas reklāmā. atsaucies!"
Njā, ja saprotat, par ko es runāju, tad man nākas atzīties - neesmu tikusi galā ar savu izaicinājumu izpildīt savas šī gada vēlmes līdz 31. decembrim. Līdz jaunajam gadam vairs nav daudz un tāpēc apsolos pati sev (nevis kādam citam, lai kaut ko pierādītu), ka nāks jauns gads un līdz ar to arī jaunas iespējas, lai pildītu sev dotos solījumus.

P.S. Ja nu kāds grib būt brīvprātīgais - vēlme par to alni vēl aizvien aktuāla.

Šodienas noskaņojums un vēlme:
Uzveikt slimību līdz jaungada ballītei Nabaklabā

Burvīgs brīvdienas rīts

2010-12-17T13:08:00.000-08:00

Man ir labākais draugs visā pasaulē!!!
Kāpēc? Tāpēc, ka pēc tam, kad es tiku atrasta Alises istabā (neatceros), krākusi (neatceros) un pamodusies ar aizpampušām acīm un ar elpu, kas smird pēc logu tīrītāja, Ričs man pasniedza pašu labāko Ziemassvētku dāvanu pasaulē (nu, es vienkārši nezinu, kas spētu šo pārspēt, jo man sen nebija tā aizrāvusies elpa no sajūsmas) -

- ļoti skaistu smaržu flakonu, kādu tieši biju noskatījusi, kas piepildīts ar šīm smaržām un man ļoti patīk. Dāvanu saņēmu nedēļu ātrāk, jo viņš baidījās, ka pati varētu sev to nopirkt (sweet, jo iepriekšējā reizē, kam saņēmu smaržas, es jau biju gatava iet uz veikalu pēc viņām, kad pēkšņi tās nonāca manās rokās).

I'm so happy :)

sounds foxy to me!

2010-12-13T14:30:00.000-08:00

Sievietēm bieži piedēvē lapsu dabu. Jo viltīgas. Lapsas ir foršas. Fantastic Mr. Fox jau vien ir pierādījums. Lapsas laikam ir vienīgais iemesls, kāpēc oranžo krāsu varu pieciest. Nekur citur dabā vai nedabā man tā nepatīk, bet līdzko iedomājos par rudiem cilvēkiem vai rudajām lapsām, sirds pret šo krāsu atmaigst.
Uz sienas varēsu sazīmēt arī foršas lapsiņas. Lai simbiozē ar briežiem un stirnām.

stirnas ir briežu sievas

2010-12-13T14:24:00.000-08:00

Tur ir kaut kas maģisks, tajos dzīvniekos. Laikam, ja cilvēku kategorija, kurus varu saukt par maģiskiem ir balerīnas, tad dzīvniekiem tās laikam būs stirnas un brieži visspilgtāk. Tagad uz vienas sienas gribu veidot meža tēmu. Uzzīmēt koku un lai tad tur rāpo pa viņu stirnas un brieži. Varbūt tāpēc man tik ļoti patika sākotnējais Buku Open Air plakāts.

______________
bildes imgfave.com

winter

2010-12-13T13:58:00.000-08:00

Neesmu ziemas cilvēks. Nekad īpaši neesmu bijusi un arī tagad nesliecos tāda palikt. Aukstums, nosaluši kāju pirksti, slapjš deguns, sniega vētras, sastrēgumi, sniega tīrīšana, satuntulēšanās 10 kārtās un aizsvīdušas brilles. Nē, tas galīgi nav man.
Man tas viss patīk pa gabalu un īslaicīgi. Vienreiz pa visu ziemu aiziet uz kalnu, pāris reizes omulīgi pasēdēt kādā kafejnīcā ar skatu uz ielu un padzert tēju, pavērot, kā snieg un kā izskatās dienās, kad laiks ir skaidrs, bet auksts, kad koki ir apsarmojuši.
Bet, tā kā laikapstākļus un gadalaikus neietekmēšu, tad varu papriecāties par bildēm un par domu, ka drīz jau tas viss pāries.

smarža

2010-12-13T13:34:00.000-08:00

Esmu nobriedusi smaržu iegādei. Sievietes jau laikam tik šito saprot. Nav nemaz tik viegli - pasmaržo, patīk un viss. Man parasti parfimērijas veikalos riktīgi sāp galva un gribas pēc iespējas ātrāk projām tikt, tāpēc smaržas iegādāties parasti atsakos. Vismaz vienmēr šo lietu atlieku.
Tomēr man vienmēr ir patikusi doma par smaržām. Tagad nākamā lieta, ko kāroju ir smaržu flakoniņš ar dozatou kā senos laikos, kur iepildīt vieglus dienas aromātus. Un vēl man ļoti patīk skatīties smaržu reklāmas rullīšus. Ir interesanta tā doma, ko caur reklāmu par tām vēsta. Un tā šobrīd ir vienas, kuras neesmu pat pasmaržojusi, bet jau pēc reklāmas vien šķiet, ka būtu man piemērotas - vieglums, gaisīgums, prieks, riteņi, vasara... Ak, mēs, viegli ietekmējamā patērētāju sabiedrība.
Būs jāiet rīt testēt.
Un jā, šo reklāmas rullīti režisēja Sofija Kopola, kas varbūt arī ir par iemeslu, kāpēc tieši šai reklāmai pievērsu vislielāko uzmanību.

interneta dzīlēs...

2010-12-13T12:39:00.000-08:00

Bieži vien ir tā, ka internets apnīk. Nu, vienkārši vairs nav, ko darīt. Visi top blogi izskatīti, nekādas jaunas idejas nav gūtas, viss pa vecam. Bet ir reizes, kad gribas iegrimt, ceļot, meklēt, atrast. Pēdējā laika atklājums man ir kolektīvās iepirkšanās lapas. Izmēģināju, patika, izmantošu arī turpmāk. Ideja vienkārša - lapā ir konkrētu uzņēmumu/pakalpojumu sniedzēju piedāvājumi par īpaši zemām cenām. Pagaidām esmu izmantojusi tikai ēdamlietu kuponu pirkšanu, bet jāskatās, varbūt kaut kas vēl uzradīsies, no kā nespēšu atteikties. Šādā veidā var atklāt arī visādas jaukas vietas, par kurām iepriekš nebija ne jausmas, tāpēc vien ir vērts pamēģināt.

Es apmeklēju šīs:
kopaletak.lv
perkamkopa.lv
atlaizuklubs.lv
superakcijas.lv
deal24.lv

kalendārs

2010-12-13T12:30:00.000-08:00

Es taču neesmu vienīgā, kas kalendārā (pilnīgi jebkurā) vispirms atšķir savas dzimšanas dienas mēnesi, salīdzina ar savu personību, domā - patīk vai nepatīk (tā kā esmu dzimusi martā, tad man parasti tiek bildes ar paliem, brūnganīgi pelēki, nomācoši toņi) un tad vai nu priecājas vai saskābst? Ja tā, tad tagad šeit ir iespēja izveidot savu pūču kalendāru 2011. gadam, kur katram mēnesim pats vari izvēlēties, kādas pūces sirdij tuvākas. Būs laikam pēc mēnešiem jāsaliek tuvāko cilvēku dzimšanas dienas un jāizvēlas raksturojošākā pūce :)

Polaroīds

2010-12-09T02:28:00.000-08:00

I'm so excited!! Vakar, tieši pirms gulētiešanas nejauši uzgāju vienu programmiņu, šo te, ja pavisam precīzi. Ideja pagalam vienkārša - uzinstalē, atver un uz desktopa parādās polaroīda fotoaparāts, kuram uz tukšā foto laukuma jāuzliek sava bilde. Tad ir tāda kā foto uzņemšanas skaņa un uz ekrāna izlec tavs foto polaroīda efektu. So simple!

Balerīnas

2010-12-07T12:15:00.000-08:00

Tāds mazais nepiepildītais sapnis - uztaisīt špagatu, uzvilkt skaistos svārkus, viegli dejot... Balerīnas man šķiet maģiskas. Ārkārtīgi trauslas, majestātiskas būtnes. Sievišķības iemiesojums. Vismaz fotogrāfijās. Tāpēc Ļoti gribu redzēt psiholoģisko trilleri "Black Swan", vismaz reklāmas plakāts un filmas kadri liek man gribēt viņu redzēt.

Dienas noskaņojums un vēlme:
Izcept pīrāgus Ziemassvētkos

P.S. Maģiskā pupa sākusi augt!!!
______________________________
Bildes no imgfave un The ballerina Project

laimīgā...

2010-12-01T14:15:00.000-08:00

-Man visu mūžu ir bijuši taisni mati. Jā, tā ir mana dabīgā matu krāsa, neko neesmu ieveidojusi. Dabīgi blondi, taisni un biezi mati. Citreiz šķiet garlaicīgi, ļoti neinteresanti un gribētos būt riktīgs skrullis labāk.
-Laimīgā, man gan baigi pūkojas un ir plāni...

***

-Jā, man ir vecāka māsa. It kā esam atšķirīgas un ļoti bieži mums ir nesaskaņas, bet viņa mani ir ļoti ietekmējusi un pēdējā laikā atzīstu, ka viņa man ir sava veida ikona vienmēr bijusi. Skaista, veiksmīga un gudra.
-Laimīgā, es gan esmu vienīgais bērns...

***

-Kopš 8. klases katru vasaru esmu strādājusi. Vienā uzņēmumā un ņēmos pa birojiem, bet kamēr mani draugi un klasesbiedri lielākoties atpūtās un laida muļķi es jau strādāju. Tagad dažreiz iedomājos, ka būtu vajadzējis vairāk atpūsties, pabaudīt bezrūpīgo bērnību.
-Laimīgā, man vispār nav nekādas darba pieredzes un bez ieraksta CV darbu šobrīd atrast neiespējami...

***

Kaut kas baigi dzirdēts no ikdienas, vai ne?
Mjā, šodien aizdomājos, cik bieži mums kāds cits priekšā pasaka "tev jābūt laimīgam vai arī tu noteikti jau tāds esi ar to situāciju/pieredzi, kāda tev ir". Šie augstāk minētie ir mani gadījumi, piefiksēju, ka vienmēr mēģinu attaisnoties, meklēt iemeslus, kāpēc tas viss nav tik forši, kā patiesībā vajadzētu būt un kā vajadzētu parādīt, bet atcerējos, ka neesmu vienīgā tāda. Ka gandrīz visi pēc tam, kad pasaka kaut ko pozitīvu no savas pieredzes, uzreiz liek vārdiņu "bet", lai parādītu, ka ir tāds pats šķietamais neveiksminieks kā visi pārējie un nav izpelnījies nekādu apbrīnu.

Tad nu šodienas tosts - lai katru reizi, izdzirdot neviltotu prieku vai apbrīnu no apkārtējiem, sakām "paldies", nevis "nu jā, bet tas jau nav tik forši kā tu domā". Ir ļoti daudz iemeslu, lai justos laimīgs un citiem nav jāzina blakusefekti ;)

Dienas noskaņojums un vēlme:
iegādāties sporta kluba abonementu un APMEKLĒT nodarbības

magic bean

2010-11-24T05:23:00.000-08:00

Kaut kad sen, sen, šī gada 20. martā (mans maģiskais par vienu gadu vecākai palikšanas datums) Andrievs un Dace man uzdāvināja maģisko pupu.
Tā kā ar augiem esmu uz jūs, un mani vienīgie mēģinājumi sadraudzēties ar tiem beigušies ar auga pašnāvību nopūdējoties, tad visu laiku atliku pupas iestādīšanu un izaudzēšanu.
Bet, tā kā tagad regulāri esmu klāt savam augam un varu to regulāri apkopt, nolēmu beidzot ķerties pie lietas.

***

2010-11-23T14:10:00.000-08:00

Es arī gribēšu šādas fotosesijas, kad būšu jau cienījamos gados. Un vēl es gribēšu tādu foršu mazdēlu.

Runājot par bildēm, esmu piepildījusi vēl vienu vēlmi no mana to-do-saraksta-līdz-jaunajam gadam, un tas būtu nr.13 - izdomāt motīvus fotosesijām. Sīkāka info sekos katru pirmdienu, kad arī tiks publicēta pirmā. Tough words, huh? Jā, tieši tāpēc, ka ierakstu to šeit, apņemšanās ir lielāka, jo zinu, ka kāds gaidīs solītā piepildījumu. Vai vismaz es pati.
Anyway - ar vēlmju piepildīšanu iet kā nākas, 18. novembrī, nebūdama izteikta patriote, gribēju izdarīt ko labu un iedevu bezpajumtniekam ar diviem suņiem ēdamo. Vispār iesaku to jebkuram, arī skeptiķiem. Pēc tam ir baigais enerģijas pacēlums, labās lietas dod spēku.

Un vēl - brīnumi notiek! Ja ne uzreiz, tad pavisam noteikti, ja tos piespiež pie sienas.

Dienas noskaņojums un vēlme:
krāsaini papīra putni pie sienām.

charity

2010-11-16T11:24:00.000-08:00

Kaut kad nesen topošais dzīvokļa un grupas biedrs Jānis mani apgaismoja ar šo te adresīti. Ideja autoram vienkārša - katru dienu pierakstīt foršu ideju, kuru būtu interesanti realizēt. Dažas ir just for fun, dažas, lai pasauli padarītu vienkārši labāku.
Šodien burtiski iegrimu šīs lapas izpētē un pārdomās, cik daudzi cilvēki patiešām, piemēram, nopērk draugam vilciena biļeti uz.. nu, vienalga uz kurieni. Uz Daugavpili kaut vai (starp citu, vienmēr esmu gribējusi aizbraukt uz Cenu. vienkārši tāpat, nosaukums intriģē). Cik daudzi cilvēki, izlasot šīs idejas, piezvana cilvēkam, kura kontakts telefona saglabāts ar domu "kādreiz noderēs". Un cik daudzi cilvēki aiziet un noziedo kaut ko bezpajumtniekiem.

Par to arī šīs dienas stāsts - tā kā pagaidām strādāju vietā, kur diezgan daudz ēdiena paliek pāri katru dienu (kā nu kuru reizi tas tiek vēlāk realizēts, ir kolēģe, kas visu met ārā, ir dāmas (es, es!!), kas savāc kaut ko sev un ēd mājās vai atstāj bomzīšiem mājas pagalmā), tad, domājot par kolektīvo atbildību, esmu apņēmusies līdz darba līguma beigām vismaz piecas reizes aiznest ēdienu ubagiem. Jā, es zinu - daudzi ēdienu neņem pretī, jo grib izdiedelēt šmigai. Bet kā ar tiem, kam ir suņi? Un tās dažas dāmas, kas lūdz pabarot savus bērnus? Think about it.
Kaut kad nesen lasīju, ka brīžos, kad šķiet, ka esi bez naudas, noziedo. Jo apziņa, ka spēj palīdzēt kādam citam, tevi dara tūkstošreiz bagātāku. Vismaz pēc sirds spējām.

Dienas noskaņojums un vēlme:
nopirkt kasti mantu glabāšanai

Ir dienas, kad..

2010-11-12T12:06:00.000-08:00

Kad gribas visu dienu klausīties to vienu dziesmu, kas skan galvā.
Kad gribas izkliedēt mākoņus un beidzot redzēt sauli.
Kad gribas gremdēties atmiņās.
Kad gribas vienkārši baudīt mirkli un priecāties par to, ka ir labi. Kā Gustavo dziesmā - "zināt, ka viss ir kārtībā - tas ir tik skaisti."

***

Katram jau patīk gremdēties pārdomās un analizēt sevi. Jāā, šis vakars ir tieši tāds. Bet man patīk. Jo šādas strukturizētas analizēšanas sesijas man parasti palīdz kaut ko saprast, šajā gadījumā - ko mācīties. Un ziniet, laikam tā bilde kļūst aizvien skaidrāka... :)

Dienas noskaņojums (vispār jau vienkārši dienas mīļākā dziesma, kuras links ir pirmajā rindiņā) un vēlme:
priecāties no sirds

be careful what you wish for...

2010-11-09T11:30:00.001-08:00

Tā nu sanāk, ka pēdējā laikā domāju par to, kā piepildīt savas vēlmes. Daudzas ir piepildījušās, daudzas vēl palikušas, bet galvenais, ko kāds jau varbūt pamanījis - katram vienas dienas ierakstam mēģinu pierakstīt vienu vēlmi. Ir pagājis jau krietns laiciņš kopš maija, kad sāku šeit izpausties un līdz Ziemassvētkiem/jaunajam gadam vairs nav atlicis daudz - divi mēneši. Un tomēr - man ir izaicinājums - piepildīt 80% no nepiepildītajām vēlmēm, kuras varu ietekmēt es pati un atsaukties uz šo ierakstu katru reizi, kad kaut kas izdarīts. Man palīdz tas, ka kaut ko daru soli pa solim. Tad patiešām ir sajūta, ka kontrolēju situāciju un viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no manis pašas. Vēl jau veiksme, protams, bet to var pievilināt ar pozitīvu attieksmi un labu humora izjūtu, kā rezultātā varbūt pat kāda neveiksme var izrādīties gluži pretēja sākotnējam iespaidam. Turam īkšķus un..

tad nu sākam! :)

maijs:
1. Vēlos jaunu gultu! - darīts! veco atstājām iepriekšējā dzīvoklī un šeit mūs jau sagaidīja veselas divas gultas :)
2. Vēlos gulēt zem zvaigznēm un dzert vīnu - darīts. Zvaigznes redzēju, vīna pudeles arī tukšotas uz nebēdu :D
3. Gribu Izlasīt kādu vērtīgu grāmatu. Piemēram, Meistaru un Margaritu vai kaut ko no Hemingveja. - nezinu, cik tas vērtīgi, bet izlasīju "Bada spēles" un tagad uz naktsgaldiņa stāv "Sātana Bībele" un "Klejotāja"
4. Kaut cilvēki būtu iecietīgāki un ne tik negatīvi. Un vēl (par vakardienu) - vēlos atsākt iet uz vokālo studiju.
5. Gribu labu fočiku, lai fotokursos iegūtās zināšanas varu pielietot arī praksē.
6. Kaut šodienas angļu valodas eksāmens rezultētos ar B līmeni! - Jā, un tas patiešām arī notika :) Lai paceltu savu asti vēl augstāk - Latviešu valodā man bija A, Vēsturē B un matemātikā C
7. Sākt remontēt jauno mājvietu. - sākts ir
8. saldējums ar šokolādi. - pieēdos toreiz traki, pēc tam mēnesi šokolādi redzēt negribējās :D

jūnijs:
9. fotosesiju gribu, daudz visādas fotosesijas - ar kleitām, ar bf, ar draudzenēm...
10. Vēlos pārvākties uz Rīgu. - darīts. neesmu vīlusies, viss kā nākas.
11. meiteņu tējas vakars.
12. noskaņoties tam, ka rīt izlaidums. - tur jau vairs neko darīt nevar. noskaņa parādījās tikai pēc izlaiduma, kad skatījos bildes. bet vismaz bija.

jūlijs:
13. Izdomāt motīvus fotosesijai - monday's event
14. rudenī aizlaist uz Londonu. - šo varētu pārcelt vienu gadu vēlāk, respektīvi 2o11.
15. krieviski runāt perfecto - šis ir procesā nemitīgi...

augusts:
16. Satikt savus cilvēkus un runāties. - tas vispār notiek regulāri un ceru, notiks arī turpmāk
17. atgriezties brīnumainajā rokdarbu un citu diy lietu pasaulē.
18. nu tad jau par to pašu - jāiegādājas ūdenspīpes tabaka :)
19. ak iedvesma, atgriezies, jel!!! - pie šī strādāju katru dienu, un rezultāti laikam jau pārsvarā redzami šeit un būs dzirdami grupas tekstos
20. šokolādes kūka - pirmā septembra prieks :)
21. Iesākt un pabeigt remontēt to dzīvokli. - no need to - pārvācāmies jau izremontētā. vispār jau - cik gan daudz problēmas atrisina jau pabeigts dzīvoklis..!

septembris:
22. saglabāt labo noskaņojumu un tikt vaļā no iesnām.

oktobris:
23.pierakstīt visas idejas un izpildīt tuvākā gada laikā.
novembris:
24. nopirkt cepešpannu un izcept kaut ko super garšīgu. - vēja kūkas ar siera pildījumu
25. izdomāt, ko mācīties tālāk - ir izdomāts, bet neteikšu, kamēr neiestāšos (tipiskās seklās zinātnes, akadēmiķi būs vīlušies).
26. nopirkt kasti mantu glabāšanai - arī šo nevajag, jo mums ir plaukti.
27. krāsaini papīra putni pie sienas (upgrade ideja - nevis putni, bet vnk glezna vai kāds smuks zīmējums)

17 piepildītas, 10 palikušas un ir lietas, ko varu sākt darīt jau rīt. Can't wait!

Vēlmes

2010-11-08T12:09:00.000-08:00

Galvenais ir nepazaudēt vēlēšanos. Kaut arī aktualitāte kaut kādām lietām zaudēta, ja ir vēlme, tad vajag par to domāt, ideju apaudzēt un viss ar laiku notiks. Var uzrakstīt plānu - gribu to un to. Un tad katrai lietai atsevišķi - kas jādara, lai sasniegtu šos mērķus? Un kas, lai sasniegtu pārējos? Kad viss ir tik vienkārši uzskatāms, ir tikai jāķeras pie darba. Viss ritēs ātrāk vai lēnāk - tas jau ir procesa jautājums. Galvenais, ka iekšējais vēlmju kauss tiek pamazām aizpildīts, vai vismaz tā caurumi aizlīmēti ar pagaidu līmi.

***
Bet ja beidzam filozofēt, tad šeit ir lietas, ko pēdējā laikā esmu ļoti, ļoti vēlējusies. Kāds zina, kur var dabūt smuku tualetes galdiņu? Tādu sievišķīgo, kam ir spogulis, kur var salikt visu kosmētiku, smaržas, rotas...

Dienas noskaņojums un vēlme:
izdomāt, ko mācīties tālāk

scandinavian design

2010-11-02T16:16:00.000-07:00

Nesen bija 2. reize mūžā, kad kāds puisis man atzīstas, ka esmu ārkārtīgi līdzīga meitenei, ko tas gandrīz apprecējis. Bija tāda creepy sajūta, jo pēc apraksta spriežot, biju līdzīga itin visā - samaitātajā humorā, ģērbšanās stilā, pat pēc gaitas un ilūzijām.
Lai nu kā, viņš man uzdeva jautājumu vai man patīk Londona. Hmm. Nekad tur neesmu bijusi, bet gribētu aizbraukt. -nu, bet vai tev šķiet, ka tev tur patiktu (un tad es saņemu visus spēkus, lai izdomātu ko citu...) -ahh, nē, man Barselona patīk, Spānija, o, jā.
Nu, bet patiesībā jau man tiešām šķiet, ka Londona man patiktu. Ne jau tāpēc, ka tā ir Londona, bet tāpēc, ka tur ir visādi mazi sīkumiņi, piemēram, tirdziņi un veikaliņi, kādu nav Latvijā. Tas, kā nav dzimtajās ārēs jau ir patiesībā vienīgais, kas pievelk ārvalstīs, ne tā? Neviens taču neceļo, lai atrastu to, ko jau redzējis.
Anyway, pēdējā laikā klejojot blogos aizvien biežāk uzduros visādiem skaistiem un stilīgiem cilvēkiem no skandināvijas. Stokholma, Umea, Oslo, Kopenhāgena. Ok, ieskaitīsim arī Amsterdamu. Laikam tas ziemeļnieciskais pievelk, sajūtu kā savējos. Bet varbūt arī tas, ka domāšana līdzīga. Kā Ozols teiktu - viens rajons.

Skaistās skandināvu dāmas no lookbook.nu

Ideja dāvanai

2010-11-02T14:12:00.000-07:00

Ja draugu lokā ir ģitāras mīļi (jēziņ, ja es tagad sāktu skaitīt... labāk nemaz nesākšu), tad var dāvināt kaut ko šādu! Mediatoru spiežamais (kā lai citādāk nosauc? :D), kur pats var izvēlēties, kādus mediatorus sev saražot, turklāt neuztraukties pirms kārtējā mēģa/koncerta, ka tas pazudis. Vispār noder arī grupai kā tādai, lai pašrocīgi meistarotu "suvenīrus", ko sviest pūlī koncertu laikā.

Sīkāk un par pasūtīšanas iespējām šeit.

favorīti

2010-11-02T13:20:00.000-07:00

Gribu kādu skaistu un nepraktisku lietu. Kaut ko tādu, kas piedienas tikai meitenēm. Un laikam rudens tumšās stundas mani ietekmējušas vai kā, bet mani velk pie melnas krāsas un mežģīnēm. Mans emo bērns manī atdzīvojies ūūū....

rokstārssss

2010-11-02T13:07:00.000-07:00

Domājot par grupas tēlu, gribot negribot tomēr visu laiku domāju vairāk par to, kāds būs mans izskats. Hmm, nu, tā ir, ja visi puiši un es vienīgā meitene, kā Ričs saka - frontgirl.
Šodien izčekojot visādus blogus atradu klišejiskākās idejas, kas rakstītas zem nosaukuma "female rockstar". Nav jau slikti, man patiesībā ļoti patīk, it īpaši tā ādas kleita. Man vienīgi retāk vajadzētu iegriezties donatos, lai labi tādā izskatītos :D

The return

2010-11-02T01:38:00.000-07:00

"Es rīt uzrakstīšu kādus 50 ierakstus blogā. Nē, varbūt pat vairāk. Esmu noilgojusies!!"

Jā, dārgie draugi, tik ļoti man pietrūka iedvesmošanās un iedvesmas sniegšanas vai piefiksēšanas šeit. Bet nu beidzot viss ir nostājies kaut cik savās vietās - dzīvoklis tiek remontēts un man ir internets un dators savā istabā. Uzreiz kā pie cilvēkiem :)

Šī man ir priecīgā vieta. Pamanīju, ka rudens pelēcību vieglāk tomēr pārvarēt, ja ir, kur pierakstīt krāsainības idejas un šis blogs man ir mazais ikdienas prieciņš, kas ar pavisam vienkāršiem paņēmieniem liek atcerēties pasaules burvību un to, ka laime slēpjas procesā. Ja nav, kur to visu objektīvi uzskatīt, tad gribas rezultātu. Un nevis caur procesu bet tā - tadā!- un gatavs.
Man patīk process un visi tā līmeņi. Esmu sajūsmā, ka atkal varu būt šeit katru dienu.

Cheers!

Dienas noskaņojums un vēlme:
nopirkt cepešpannu un izcept kaut ko super garšīgu.

atvasara

2010-10-02T12:43:00.000-07:00

Man patīk, kā apstājas satiksme, kad brauc ātrās palīdzības mašīna. Tas man rada sajūtu, ka uz pasaules vēl ir taisnība.
Vai esi bijis uz savas mājas/dzīvokļu mājas jumta? Cik bieži, ejot pa ielu, paskaties debesīs? Cik bieži pretimnācējam acīs? Kad bija pēdējā reize, kad kaut ko izdarīji pirmo reizi? Kad pēdējo reizi sajuti patīkami kņudinoši sajūtu pakrūtē? Vai mēdz pacelt garāmgājēja nokritušās mantas un pieskriet viņam klāt, lai tās atdotu?

***
Biju uz jumta savam jaunajam dzīvklim. Tur uzkāpt nebija viegli, bet bija tā vērts. Ēdu desmaizītes un skatījos uz cilvēkiem.
Es bieži skatos uz māju jumtiem/debesīm, kad eju pa ielu. Esot uz jumta nevienu tādu, man līdzīgu, neredzēju.
Bet varbūt tas tāpēc, ka viņi skatās pretimnācējiem acīs.
Tagad man gandrīz katru dienu sanāk kaut ko darīt pirmo reizi, jo darba mācības to pieprasa, un ziniet, sajūta ir burvīga.
Vakar, pērkot jaunas bikses un saprotot, ka vajadzīgas izmēru mazākas, nekā parasti, bija tā patīkamā sajūta. Vēl, pērkot dzimšanas dienas dāvanu Riča mammai, apzinoties, ka tas ir tieši tas, ko viņa vēlas.
Un gandrīz vienmēr (ja to neizdara 50 citi garāmgājēji) paceļu nozaudētās lietas un pieskrienu klāt, lai atdotu.

***
Ahh, šīs mazās lietas, kas iedvesmo. Ideju ir pārpārēm un tik ļoti maz laika, lai visu īstenotu... Negribas domāt, ka darīšu visu tad, kad beigsies trakais darba mācību posms (kaut tā arī patiešām būs, jo arī šobrīd, paralēli šim ierakstam, mācos), tāpēc cenšos domāt par mazajiem ikdienas prieciņiem. Par saņemtajiem komplimentiem, par jauniem domubiedriem, par jaunajām idejām, par apziņu, ka neesmu vienīgā, kas tā domā.

Un tagad, lai būtu pavisam salkani, varat iemest aci manos pēdējā laika favorītos. Viss no šejienes ;)

Dienas noskaņojums un vēlme:
pierakstīt visas idejas un izpildīt tuvākā gada laikā.

Oho!

2010-09-27T23:41:00.000-07:00

čau!
wow, pat nepamanīju, ka tik ilgi neesmu sēdējusi e-vidē. bet man ir attaisnojums - esmu dabūjusi jaunu darbu, kas paņem daudz laika, esmu ievākusies jaunajā dzīvoklī (lai gan remonts rit pilnā sparā un no malas nezinātājam tā vieta var šķist kā bomžu midzenis :D) un mums nav ne datora, ne paša interneta.
katrā ziņa stay tuned, jo pavisam drīz lietas mainīsies, man ir baigi daudz iedvesmiņu, jaunu paziņu un kontaktu - tātad visādi pročendāļi tiks gatavoti, ēdiens garšots un bildes publicētas (arī ilgi gaidītās fotosesijas, jipīī!). ak jā, mana grupiņa arī aktīvi darbojas, drīz gan jau būs sīkākas ziņas arī par to :)

lai veiksmes!

Dienas vēlme:
saglabāt labo noskaņojumu un tikt vaļā no iesnām.

31. augusts

2010-08-30T23:25:00.000-07:00

Viss, šodien ir ballīte!!
jā, es šodien atkal par to pašu - vasara ir aizskrējusi nežēlīgi ātri - šodien ir mana pēdējā darba diena (vai nedarbu diena, jo es tik daudz laika pavadu šeit, hihi) un arī vasaras pēdējā dieniņa. Sajūtas divējādas, jo, lai arī cik ļoti man negribētos domāt, ka vairs nav darba, tātad, arī naudas drīz vairs nebūs, esmu pozitīvi noskaņota, jo pāris dienas varēšu vienkārši paslinkot un no rītiem izgulēties. arī ar darba atrašanu problēmām nevajadzētu būt, bet laiks rādīs :)
ar vasaras pēdējo dienu, nu... nav tā, ka skumtu, jo vasara bija patiešām krāšņa, te nu nebūtu par ko sūdzēties. vasara tomēr ir tāds baigais bezrūpības simbols, kad nav jādomā dziļi, bet vienkārši jābauda mirklis, jo vasara ir īsa.
es arī nepriecājos es laikam vienkārši sadzīvoju un priecājos par katru pārmaiņu, jo tad nav stagnācija. Upe tek, lai tai nebūtu garlaicīgi un lai tā vienmēr un mūžīgi mūžos būtu interesanta arī citiem.
Man patīk arī rudens noskaņa un atvasara, kad cilvēki sāk ģērbties biezākās un siltākās drēbēs, atdzīvojas pasākumu sezona, pilns ar visādiem interesantiem tematiskajiem baļļukiem un tik' jādomā, kā uz visu paspēt.

Novēlu visiem priecāties par katru mirkli. Tā būs mana šodienas mantra.

Dienas noskaņojums un vēlme:
šokolādes kūka

filmas

2010-08-30T07:30:00.000-07:00

tā kā vientuļie vakari mani pārņēmuši, kad vien iespējams, cenšos noskatīties kādu filmu. noteikti iesaku fantastic mr fox, riktīgi forša multene. nav kaut kāda datorgrafika, tur ir pa pusei lelles, pa pusei zīmēts. mūzika arī jauka, tāds mīļš indie. katrs varonis spilgts un vispār bija tāda silta sajūta pēc tam, kad noskatījos.

bet, ja gribas kaut ko nopietnāku, tad jāskatās my sisters keeper. ārkārtīgi emocionāla filma un liek domāt, jo nav viegli saprast, kā rīkoties tādā situācijā. nu jā, katrā ziņā, raudāju daudz un kamols kaklā bija labu brīdi arī pēc filmas. visspilgtākā frāze no visas filmas gan bija pašā sākumā, ko saka 11-gadīgā meitene: "tā ilūzija par plānotajām perfektajām ģimenēm ir maldinoša. nav tā, ka bērni ierodas pasaulē, jo viņus ļoti gaidīja mamma un tētis. vairums bērnu tomēr ir radušies tāpēc, ka viņu vecāki neplānoti alkohola reibumā nodarbojās ar seksu, neievērojot, ka vajadzētu izmantot kontracepcijas līdzekļus. pa īstam plāno bērnus vien tad, ja ir problēmas pie viņiem tikt"

augusta vidus

2010-08-30T06:48:00.000-07:00

pavisam aizmirsu, ka abi ar Riču bijām mana darba korporatīvajās sporta spēlēs. bija varen' jautri, tas nu gan. tā bija pēdējā karstā nedēļas nogale šovasar, saule cepināja, bija visādi grūti uzdevumi, bet tikām galā godam. Kaut arī mūsu departamentu apvienotā (u-u-united) komanda neuzvarēja, pirmo vietu ieguvām tautas bumbas (komandā biju arī es!), volejbola un dažu individuālo uzdevumu spēlēs.
Te neliels ieskatiņš...spēļu tēma bija regejs. tad nu varēja izpausties ar visu, kas saistās ar regeju. māsas dēlam Andrieva cepure :)
nu labi, vienubrīd arī Ričam.
Mūsu komandai izlozētais nosaukums bija "oranžās pūces". tad nu ļāvām fantāzijai vaļu.
...un lūk, rezultāts.
šis bija jautri :D ar porolona bumbām vai maisiem, kas ar porolonu pildīti, jānogāž koka bluķi. nav viegli.
komanda pirms spēļu sākuma. spēks ir vienotībā!

koka mājas-mājas kokos-koku mājas...

2010-08-30T06:44:00.000-07:00

kad būšu bagāta un nebūs, kur naudu likt, tad pilnai bērnības sapņu piepildīšanai par štābiņu, es sev uzcelšu ko tamlīdzīgu:
man tur būs sveces, mūzika un daudz visādu gardumu. vieta, kur aizmukt no ikdienas un lasīt pasakas.

.

2010-08-30T06:38:00.000-07:00

es izcepu garšīgu kūku, biju mežā sēņot, izvārīju baraviku zupu, uztaisīju mazo tāfeli, ko iepriekšējā ziņojumā noskatīju, biju darba intervijā, izslimoju pirmo rudens temperatūru un tagad meklēju, ko tādu jaunu varētu šodien sastrādāt. basta.

ir tādas dienas, kad baigi grūti atrast ko tādu, ko gribētos darīt. bet, tā kā man nekas cits neatliek, citādi vienatnē var palikt pavisam šķērmi, tad tomēr domāju...
šodien vakariņās būs tomātu mērce un jaunie kartupeļi, tiks graizīti žurnāli un veidoti putni, ko līmēt uz sienām.

dienas vēlme:
ak iedvesma, atgriezies, jel!!!

DIY

2010-08-24T04:02:00.000-07:00

Ceļošana caur blogiem var kļūt par ļoti radošu nodarbi, jo cilvēka fantāzijai nav robežu. Un vislabāk tad, ja fantāzija vēl rod arī risinājumus, kā to īstenot.
Sasmēlos idejas un gribu ķerties pie darba jau tūliņ pat...

__________________________________________________
padomā, varbūt tev arī vērts ieskatīties šajā diy (do it yourdelf) paradīzē!

sensenie rituāli

2010-08-23T05:42:00.000-07:00

Jā - rīt beidzot sāksim to bieži pieminēto remontu. Tas nozīmē, ka dzīvoklis būs pilns skaidu, putekļu un visa tā draza kaut kā būs jādabū prom no 5. stāva. Būs jautri! :)
Katrā ziņā, domas par remontu mani biežāk mudina domāt arī par saviem rituāliem, kas man vienmēr patikuši, bet kurus varu rīkot tikai savā "labajā" vidē - vietā, kuru pati esmu pielāgojusi savām vajadzībām un vietā, kur jūtos vislabāk un drošāk. Iepriekšējais remonts, ko piedzīvoju, bija pirms diviem gadiem, kad tētis remontēja manu istabu ģimenes mājā. Toreiz biju ārkārtīgi laimīga, kad plēsu nost vecās tapetes, braucu uz veikalu izvēlēties jaunas un kā izskatījās mana istaba pēc diviem mēnešiem, kad draugi to apbrīnoja pirmajā sālsmaizes ballītē. Tā pa īstam istabu pabeidzām tikai šopavasar, kad visbeidzot tika pielīmētas pēdējās divas tapešu loksnes. Un tomēr zinu, ka tā istaba vienmēr būs mana caurcaurēm, jo tur ieliku daudz emociju un labu domu.
Tagad man atkal ir tā lielā izdevība sākt ko tādu, vienīgi šoreiz - par saviem līdzekļiem un tie ir ļoti ierobežoti (jā, es nenāku no snobiskas bagātnieku ģimenes, kur visu nokārto māmiņa un papiņš ;)).

Jā, tātad sāku runāt par rituāliem. Man gribas apsēsties uz grīdas jaunizremontētā dzīvoklī un iekurināt ūdenspīpi, un tad, pūšot ārā dūmus, skatīties, kā tie ceļas līdz griestiem un vēlāk veido plānu migliņu visā istabā. Man gribas saaicināt savus draugus un, guļot uz grīdas, uzrīkot filmu vakaru. Man gribas uzcept ko garšīgu, nopirkt jaunākos žurnālus un baudīt laisku atpūtu. Man gribas traku ballīti, kad augšā esam visu nakti un no rīta ar galvassāpēm, bet ķiķinot, vācam iepriekšējās dienas tukšo taru.

Man atkal gribas to senaizmirsto kopā būšanu ar vecajiem cīņubiedriem un tajā pašā pozīcijā, kādā bijām tad, vidusskolu uzsākot.
Nē, man nepietrūkst skolas. Man pietrūkst to sajūtu, kādas ir, kad pēc ikdienas piedzīvojumiem sanākam kopā un vienkārši esam. Vienīgi ar svinīguma sajūtu, kad es biju tā namamāte, pie kuras visi ciemojas.

Dienas noskaņojums (sorīī, šodien man nav austiņu līdzi un nezinu, ko lai uzliek, tāpēc - gaidu ierosinājumos, ko man vajadzētu noklausīties, kad domāju par sienas krāsu :)) un vēlme:
nu tad jau par to pašu - jāiegādājas ūdenspīpes tabaka :)

Visskaistākais zieds

2010-08-19T23:45:00.000-07:00

Šodien smaidu vairāk nekā visās iepriekšējās dienās kopā ņemot. Nu, vismaz man tā šķiet. Un vienu brīdi šorīt man šķita, ka tas tāpēc, ka kārtējā darba nedēļa ļoti raiti pagājusi un ir jau piektdiena - tātad, saīsinātā darba diena, turklāt priekšā divas skaistas brīvdienas un šorīt spīdēja saule, kaut arī gaiss ir patīkami dzestrs (nebiju domājusi, ka tas kādreiz varētu mani iepriecināt).
Apcerēju vakardienas tikšanos ar PZ jauniešiem un diskusiju un atkal sāku smaidīt. Kā mēs smējāmies par visādām dzīves situācijām, piemēram, kad vienu puisi bērnībā noturēja par meiteni autobusā un uzdāvināja viņam maisu ar konfektēm un lelli, kādas ir manas slepenās tieksmes darbā, kad skatos uz cilvēkiem, kas man nesimpatizē un kādi ir jaunākie joki par seksualitāti.
Un jā, tad es sapratu - esmu ļoti laimīga, ka esmu šajā organizācijā. Sapratu, ka tā man ir baigā pozitīvisma deva - satikt visus šos cilvēkus, ar kuriem bez aizspriedumiem var pārrunāt visu. Un ar to es tiešām domāju VISAS tēmas. Vakar bija diskusija par šādu te projektiņu un runājām par to vai ir/nav forši būt meitenei. Protams, ka diskusija aizklīda uz daudzām citām tēmām, smējāmies, ka 10 minūšu laikā sarunā ietvērām mīlestību, nekrofiliju, reliģiju, puišus, minoritātes un aizspriedumus.

Papardes Zieds patiešām ir tā vieta, kur es esmu es pati. Vieta, kur visvairāk atveros, kur visvairāk smejos, kur jūtos vispatiesākā. Citreiz domāju - nu bet kāpēc es ikdienā neesmu tik runīga, kāpēc es neesmu arī tik atklāta? Laikam jau tāpēc, ka ne vienmēr mani saprot. Zieds ir tā vieta, kur tu vari izrunāt dvēseli un tevi neapsmies. Vienu dienu, kad pēc iknedēļas tikšanās turpinājām vakaru pie manis, nākamajā rītā radās atziņa, ka mēs vienmēr runājam par tēmām, kuras tā īsti izprot tikai zieda cilvēki. Nu, šaubos, vai kādas politiskas organizācijas jaunieši asi diskutētu par prezervatīva par un pret vai izsūtītu kopīgajā e-pastu listē kaut ko par brīnumainajiem atklājumiem par spermu. Un nesmīkņātu par to. Jā, viņi jau noteikti asi diskutē par viena vai otra politiķa kompetenci jomā, kurā viņš strādā. Katram jau savs. Bet zieds ir īpašs ar to, ka mēs tomēr rūpējamies par to pirmsākumu. Par to brīnumu, ko sauc cilvēks. Mēs katrs pats saprotam tikai ar laiku, cik ārkārtīgi daudz ir atkarīgs no mums pašiem - sākot ar dzīves kvalitāti un beidzot ar savu mazbērnu nākotnes iespējām. Papardes Zieds ir tā organizācija, kas palīdz izprast šo pirmsākumu, kas palīdz ievirzīt pareizajās sliedēs. Mēs neko neuzspiežam, katram ir brīva izvēle, bet mēs esam tie, kas parāda, ka izvēle ir.

P.S. Līdz nākamajai nedēļai man ir iedota kamera un uzdevums nofilmēties, kur runāju par to, cik ļoti man patīk būt meitenei. Sekojiet līdzi, gan jau varēsiet arī jūs redzēt, kas man tik ļoti tajā padarīšanā patīk, un varbūt pat uzzināsiet daudz ko jaunu :)

šodien nav miera

2010-08-18T03:25:00.000-07:00

Vasara pamazām, negribīgi, bet tomēr iet uz beigām un kā parasti, jauns, superīgs un "man-šito-vajag-vai-vismaz-kaut-ko-līdzīgu" laiks, skatoties uz jaunajām kolekcijām skatlogos, ir sācies.

Uzraku šīs bildes vienā blogā un ziniet, tiešām sagribas uzvilkt skapja dziļumos noslēpto silto džemperi, paņemt kādu grāmatu un iet uz parku, dzerot turpat, āra mobilajā kafejnīcā, nopirktu kakao.

_____________
bildes atradu šeit

I'm singing in the rain...

2010-08-18T00:54:00.000-07:00

Vai nav jauki iet caur vērmanīti un sasmaidīties ar pretimnākošo meiteni, ar kuru, kā izrādās, sinhroni novilkām kurpes, jo ar tām iet mežonīgu lietusgāžu laikā ir apgrūtīnoši? Vai nav skaisti, ejot caur lietu, skatīties uz cilvēkiem, kas slēpjas zem jumtiem un smaidīt? Vai nav burvīga tā sajūta lietū, kad aizver acis un priecājies, kā lietus krīt uz sejas, kā kutina kaklu un kā pamazām izmirkst visas drēbes, jā, arī tās, kas visrūpīgāk noslēptas zem virskārtām? Vai nav nomierinoša tā lietus skaņa nakts melnumā, lietus lāsēm izgaismojoties dzeltenās laternu gaismās, tās sitas pret bruģi?

Jā, vakar, ejot mājās, trāpīju tieši stiprākajā lietū. Un ziniet, man bija vienalga! Jā, man nerūpēja tas, ka drēbes neizžūs tik ātri un, ka pēdējais plāksteris no kājas nokritīs tāpat vien, jo kurpju kājās vairs nav. Nerūpēja arī ap svešinieku deniņiem riņķojošie pirksti, kad no ietves apmalītes katru reizi priecīgi ielēcu peļķē.
Es vienkārši priecājos par to, ka spēju priecāties par tādu situāciju. Jo ir taču tik forši pēc trakas svelmes, kas spiež pie zemes vai vismaz aukstās vannas grīdas, sajust īstu lietu, kas atvēsina, sajust to veldzi...

Un es te nerunāju tikai par lietu un laikapstākļiem kā tādiem ;)

Kā saka - ja dzīve piespēlē citronu, meklē sāli un tekilu ;)

Dienas noskaņojums un vēlme:
aptgriezties brīnumainajā rokdarbu un citu diy lietu pasaulē.

fantasy vs. reality

2010-08-16T03:48:00.000-07:00

Nez kapēc man ir tā, ka diena var iesākties burvīgi, bet turpināties citā gultnē.
Šorīt pamodos pirms modinātāja (tur gan vairāk vainīgas nenormāli skaļās atkritumu izgāšanas skaņas aiz loga) un visu paspēju izdarīt laikā, nekur nebija jāsteidzas, pat matus ieveidoju. Dienas pirmā puse burvīga! Ir idejas, iedvesmas, izdomāju, ko gatavošu vakariņām, kā sakārtošu dzīvokli, ko gudru ierakstīšu blogā... Ir tā foršā lidojuma sajūta, ziniet.

Bet tad sākas skarbā realitāte (when the fantasy crashes into reality /love and other disasters/), kad palasu jaunākās ziņas tvnetā, apskatu savu bankas kontu, sāku domāt par jaunā dzīvokļa remonta izmaksām un darba iespējām rudenī...

Jāmācās sabalansēt fantāziju un realitātes apmērus, tad arī nebūs laikam tā muļķīgā vilšanās sajūta. Man vajadzētu sākt ar plānošanu.

Ehh, ceru, ka nestrādās šonedēļ tas teiciens - kā nedēļu iesāksi, tā turpināsi, ceru, ka viss būs labi un pat vēl labāk :)

Dienas noskaņojums un vēlme:
Satikt savus cilvēkus un runāties.

Piektdiena 13.

2010-08-13T03:08:00.000-07:00

Skatoties šo lapu, jāatzīst, ka sagribas precēties. Uzreiz rozā brilles par šo notikumu, plānošanas idejas un vispār, cik tas skaisti... Laikam jau katrā no mums sēž tomēr tā vecā labā patiesība "visas mazās meitenes reiz grib skaisti apprecēties", tikai vajag īstajā veidā to atmodināt.

Katrā ziņā, tur arī interesantas un skaistas idejas gan dāvanām, gan vispār dizainam kā tādam, ne tikai saistībā ar kāzām. Ir arī tematiskās ballītes utt.
Katru dienu jauna iedvesma!

Šodien jau piektdiena un, tā kā ir augusta vidus (pilnīgi neticami, cik ātri vasara būs pagājusi), jāskatās zvaigžņu lietus. Man ir doma par pikniku kaut kur ārā, lai paskatītos, varbūt tiešām kāda vēlēšanās arī piepildās. :)

Dienas noskaņojums un vēlme:
lai naktī nesavelkas mākoņi un redzu zvaigznes.

amamamam

2010-08-12T07:41:00.000-07:00

Tā kā šodien galīgi vairs nespēju koncentrēties darbam, man gribas ēst (atkal) un pastāvīgi klejoju caur daždažādiem blogiem, sāku ģenerēt idejas ēdieniem, precīzāk - šodienas un rītdienas vakariņām.
Vienreiz māsa bija sameistarojusi kaut ko mega garšīgu, bet pats galvenais - no ļoti vienkāršām sastāvdaļām. Es to nedaudz pārveidoju pa savam un tagad nevaru vien sagaidīt, kad tikšu virtuvē pie ēst gatavošanas.
Te nu mana recepte!

Nepieciešams:

makaroni (vēlams ne-spagetti)
kausētais siers (1 paciņa)
saldais krējums (1 mazā paciņa)
sīpols
ķiploks
tomāts
5 plānas kabača šķēlītes
100g lazdu riekstu
dažādi zaļumi (selerija, loki, dilles - ko nu sirds kāro)
pipari un sāls

Pagatavošana:

makaronus uzvāra, nokāš, atstāj katlā uzbriedināties.
sīpolu, ķiploku, tomātu, kabaci sagriež gabaliņos (vai sasmalcina, kā nu labāk patīk, bet gabaliņos būs skaistāk), liek uz pannas, pievieno sāli un piparus un atstāj sutināties kādas 10 minūtes.
makaronus pievieno dārzeņiem, riekstus sasmalcina, arī pievieno masai, tāpat rīkojas ar kausēto sieru (vēlams sieru likt uz visa pa maziem gabaliem) un beigās pārlej ar saldo krējumu un samaisa; visu atstāj sutināties uz lēnas uguns apmēram 10 minūtes (vai kad siers izkusis), ik pa brīdim apmaisot.
Uzkaisa svaigus zaļumus, liek šķīvī un gandrīz norij mēli :)

Pagatavošanas laiks apmēram 20 - 30 - 40 minūtes, atkarīgs no tā, vai makaronus vāra paralēli dārzeņu sutināšanai utt., arī izmaksas ir nelielas, jo īaši tad, ja lielākā daļa produktu jau ir mājās un nav jāpērk.

Šeit arī visādas labas idejas var sasmelties, iesaku!

Nu lūk, darba dienai arī pienācis gals (beidzot!) :)

Labu apetīti!

ideja

2010-08-12T05:07:00.000-07:00

Vai nav Apbrīnojami? Kaut kad nesen man Alise sūtīja linku ar ko līdzīgu, bet šī sieviete dara kaut ko tādu, kas ir tiešām oriģināls un interesants. Gribētos sev ko tādu.
Viņas blogu vari aplūkot šeit, bet ja vēlies kaut ko savā īpašumā, tad aplūko autores mājaslapu.

meow

2010-08-12T01:57:00.000-07:00

Tā kā pēc divām nedēļām mums pievienosies vēl divi īrnieki,
akīvi sāku domāt par viņu izmitināšanas, barošanas, apkopšanas iespējām. Mana mamma jau saka, ka mēs galā netiksim, bet man tieši gribas kādu jauku kompanjonu un galu galā - esmu pieradusi pie kaķu bara, man mājās ir veseli 5, turklāt šie ir manas mīļās kaķenes dēli, kurus izglābu no jūras skolas ar teikumu, ka atradīšu šiem saimniekus. Te nu es esmu! :)
Parakājos internetā un atradu interesantas kaķu mājas, kuras pavisam mierīgi varēsim savā jaunajā dzīvoklī īstenot. Te būs dažas:

Esmu sagrābusies idejas, cik vien var, tagad nākamajā nedēļas nogalē, kad būšu laukos, jāsāk tik lipināt kopā visu.

Starp citu, varbūt kādam ir ideja, kādā vārdā nosaukt šos mincēnus? Abi ir runči. Mums ar Riču bija ideja Kains un Ābels, bet būs grūti izrunāt, tas tik pagaidām.
Any suggestions? (viņi diezgan nikni visu laiku, acis vēl bija ciet, bet jau šņāca un spļaudījās, tagad met kūkumus mani ieraugot :D)

personality

2010-08-11T06:40:00.000-07:00

(brīžos, kad nevaru izdomāt ieraksta nosaukumu, vienkārši kaut ko uzrakstu angliski un uzreiz labi izskatās :D)

Tikko aizdomājos baigi tālu. Sāku ar to, ka man patīk kopā lipināt kolāžas. Kādreiz, kad pirku žurnālus, krāju tos vienā kaudzē un tagad nesen tos pa vienam vilku ārā un pārlasīju. Tagad, kad nopērku žurnālus un tos izlasu, es sameklēju bildītes, kas man patīk, ko es sev gribētu, kā gribētu izskatīties vai justies, griežu ārā un līmēju savā kladītē. Arī tās apģērbu un modes lapas, kas ir žurnālos, kur ir nevis modeles, bet katra lieta salikta atsevišķi un dažādās variācijās - tas tāāā rosina fantāziju!

Vienreiz Papardes Ziedā uztaisīju tādu iknedēļas tikšanās aktivitāti - katrs paņem kaut kādus žurnālus un tik griež ārā visu, ko vēlas, salīmē uz vienas lapas, klāt pieraksta, ka šīs mantas/sajūtas grib, un tad tās kolāžas līmē pie sienas. Tādā veidā citi var aplūkot, ko tu vēlies, to iztēloties, vizualizēt, un, kā jau mēs visi zinām, domas materializējas, jo īpaši, ja tām pieslēdzas vairāki spēki.
Tā nu laika gaitā tiku pie visa, ko biju sarakstījusi uz tās lapas. Ij jaunas kurpes, ij mīlestību...

Bet tagad manās ausīs pēdējā laikā aizķeras vārds mandala. Tikko iegūglēju, bet tāpat nevarēju saprast, kas tas ir. Zīmējums, kam saikne ar personību? Ja man kāds varētu izskaidrot, būtu ļoti pateicīga.

Sīkumi

2010-08-11T03:27:00.000-07:00

Vakar sapratu, ka man patīk piedomāt pie detaļām. Vienalga, kāds darbs, uzdevums jāveic, man lielāks gandarījums ir tad, ja esmu ne tikai paveikusi prasīto, bet padomājusi arī par mazajiem, ar uzdevumu saistītajiem, sīkumiem, kas rada iespaidu, ka darbs padarīts perfekti.
Man patiešām patīk, ja mani vēlāk par to arī uzslavē, lai gan ne vienmēr esmu tik centīga. To laikam sauc arī par "izdari vairāk, nekā prasīts, bet vajadzētu".

Kad uzvāri zupu, neaizmirsti par krējuma karotīti šķīvja viducī, to pasniedzot! :)

Dienas vēlme:
Iesākt un pabeigt remontēt to dzīvokli.

aidiaass

2010-08-09T05:03:00.000-07:00

Paklejoju pa lookbook.nu un atradu dažas sev tuvas bildītes.
Parasti, kad meklēju iedvesmas izskatam, cenšos piemeklēt kādu cilvēku, kas ir maksimāli līdzīgs man. Nu, vai ir čolka, vai ir gaiši mati - tas vienkārši diezgan ietekmē koptēlu. Svarīgi arī, kas no visa, kas patīk, man jau ir. Pārsvarā der sapirkt klasiskās lietas (balta blūze, balts t-krekls vai "sievu sitēju" krekls (nu, nepārprotiet, vienkārši iedomājieties tipisku ar-gludi-skūtu-galvu-vīrieti baltā bezpiedurkņu kreklā :D), melns džemperis vai bītlene, melnas bikses, melni garie zābaki bez papēža, melnas laiviņas, maksimāli vienkrāsaini apģērbi), jo tad to visu var izraibināt ar orģinālām detaļām un neizskatās pārspīlēti. Vēl arī jāskatās vai ir tuvs tas stils, jo es, personīgi, neizprotu saplēstās zeķbikses un zeķes kurpēs līdz ceļgaliem. Man patīk upgreidota klasika :)

Melns un balts, bet protams. Skatoties tādas bildītes, gribas nopirkt brūnu ādas jostiņu, bet veikalos vienmēr atturos. Nav laikam vēl laiks mans pienācis.

It kā šādi ģerbtas meitenes var redzēt ik uz stūra, bet kaut kas man ļoti iepatikās. varbūt tā frizūra un saulesbrilles. Ja to nebūtu, tad izskats būtu cits. Nu jā, vēl man patīk jakas akurātā piegrieztne.

Ok, fermeru krekli man nepiestāv, bet kopā ar maziem džinsa šortiņiem jau laikam viss labi izskatās. Frizūra patīk. Tāda forša festivāla noskaņa, kā bija manā vārda dienā un Zvērā.

Es neliktu sarkanu, bet gan melnu jostu un nevilktu tās zeķes iekš kurpēm. Un muguru iztaisnotu. Bet blūzīte mīlīga un man patīk tie aksesuāri. a la alice in wonderland :)

pļāpas, klačas, baumu tarbas...

2010-08-09T00:42:00.000-07:00

Pēdējās nedēļas nogalēs esmu daudz uzzinājusi. Nu, jūs gan jau zināt, kā tas notiek - atvērta vīna/alus/šampanieša pudele, un tad nu runas raisās pašas no sevis... jā. Bijuši daži pārsteigumi, šis tas nepatīkams un arī patīkams, pat glaimojošs.

Bet tas man lika padomāt par to, cik daudz es stāstu citiem par sevi un cik daudz citi stāsta man. Ko vajag stāstīt, ko var un ko labāk nevajadzētu.
Šī mēneša SANTā arī bija labs raksts par pļāpīgumu. Ir reizēm man tiešām tā, ka gribas aizvērties, jo nožēloju to pašu brīdi, kad runāju. Tieši, lejot ārā to ūdeni, kuru nevarēs vairs sasmelt, domāju, ka nevajadzētu tā darīt. Cik liela ir nozīme tam, ka kaut kas paliek nepateikts, cik ļot daži vārdi būtu varējuši kaut ko izmainīt. Vai tieši otrādi - labi, ka palikuši nepateikti. Kaut ko uzzināt pēc laika ir interesanti, ja tas ir bijis kas kārots.

Vēl man patika kā Alise nesen ierakstīja tviterī:
"Nākamgad katram būs citi skolasbiedri un tas man liek domāt, ka nākamgad kopējie sarunu temati būs vairāk par pašiem nevis citiem."

..un tas bija ļoti trāpīgi. Jo jāatzīst, ka vairāk mēs runājam par citu dzīvēm par to, ko citi izdarījuši vai, gluži otrādi, neizdarījuši, par citu attiecību peripetijām, par veiksmēm un neveiksmēm un par jaunāko apģērbu vai notikumu ģimenes dzīvē. Pārmaiņu laikā gribēsies vairāk runāt par to, kas notiek ar pašiem. Nav jau tas viegli, bet labāk par sevi un justies kā pļāpai, nevis izstāstīt par citiem to, ko labāk nevajadzētu, un justies nožēlojami citu acīs. Jo, lai arī cik ļoti negribētos to atzīt, kad uzzinām kaut ko par citiem, uz brīdi jūtamies pacilāti, ka mums uzticēta tāda informācija, bet pēc brīža tomēr ar aizdomām skatāmies uz stāstītāju - nez vai viņš par mani arī baumo tāpat?

Dienas noskaņojums (jāā, man beidzot ir atgriezies noskaņojumu periods!) un vēlme:
kaut rudens būtu skaists un vairāk dominētu sajūsma, nevis vilšanās, saistībā ar jauniem atklājumiem Lielajā Dzīvē.

P.S. sestdien bijām Tartu un tur bija +39 grādi. ziniet esmu bijusi jūlija vidū Barselonā, pie vidusjūras un tur bija +36... Secinājums: ja gribat tropu sajūtu, apmeklējiet savus kaimiņus, nevis izsviediet naudu dārgos ceļojumos :)
____________________
bilde sava & no imgfave.com

ванная

2010-08-04T00:53:00.000-07:00

Šķirstot dažādus interjera žurnālus, pirmā, ko apskatu interjera risinājumu paraugos, ir vannas istaba. Vienmēr ir patikuši interesantie risinājumi un vēlme arī pašai savu vannas istabu izveidot.

Te būs dažas manas idejas no visa tā, kur idejas esmu sagrābstījusies.

Pirmkārt, man patiktu, ja vannas istabā būtu skats uz dabu. Vai vienkārši pa logu varētu skatīties. Kaut arī mani tracina, ja istabas durvis ir atvērtas, ja tur atrodos, vai man aiz muguras ir durvis, esmu pilnīga anti-klaustrofobiķe un man patīk, ja ir etvērts logs tieši man pretī. Protams, nebūtu forši, ja dzīvotu pirmajā stāvā Rīgas centrā ar atvērtu skatu uz pilsētu, kad vannojos, bet, ja tas būtu, piemēram, 9. stāvs, tad gan ir cita runa.
Otrkārt, bet ar to jau laikam vispār bija jāsāk, man gribas vannu. Un nevis vienkārši kaut kādu, bet, vēlams, ar kājiņām un interesantu dizainu. Ja arī nav interesants dizains, tad lai viņa ir maksimāli vienkārša un apsūbējusi no ārpuses. Šai te man patīk tie aizkariņi. Man nebūs plastmasas aizkari, pirkti Rimi pa 60sant., man būs smagie, ar plastikāta "vieglajiem aizkariem", kam , protams, atrasts interesants risinājums, nu, piemēram, kā viņi šeit ir sasieti kopā.
Treškārt, es gribētu, lai mana vanna stāv maksiāmi izcelti - piemēram, istabas vidū. Zinu, ka to ir grūti atrisināt no vadu/cauruļu puses, bet nekas nav neiespējams. Man patīk tā ideja ar statīvu istabas vidū.

Vispār, kad iedomājos vannas istabu, man girbētos, lai sienas ir vecinātas vai dabīgi vecas, bet koptas. Lai var redzēt, ja apmetums lobās, bet lai nekrīt uz galvas. Lai ir iebūvēti sienas plauktiņi (no betona), kur iekšā salikt melnas un baltas sveces un baudīt romaņķiku. Vēl gribētos, lai tur ir mūzikas iespēja - bez riska vannā izcepties.

Tā lūk. Bildes kā vienmēr, no imgfave.com, bet galvā man ir citādāka bilde. Vannas istabai jābūt tādai, lai visu laiku gribas iet mazgāties. Apmēram tā.

pamatu pamati

2010-08-02T06:44:00.000-07:00

kas to būtu domājis, ka pavisam vienkārša izskata grāmatiņa mani padarīs par fashion bitch (kā mana māsa mani nosauca) :D

izlasīju grāmatu "things a woman should know about style" un daudzas lietas nostājās savās vietās. Nekad tā īsti neesmu sapratusi zīmolu fetišu, nu neliekas man tas tik ārprātīgi svarīgi. Daudzi jau teiks "nu bet tā kvalitāte, taču". Jā, varbūt, bet man ir daudzi apģērba gabali, kuri pirkti ne-zīmolu iestādēs un kalpo man jau vairākus gadus. Konkrēti viena jaciņa jau 4. vasaru un viens krekliņš 5to.
Pēc grāmatas sapratu, ka man vienmēr ir bijusi taisnība - labāk pirkt ne-zīmolu drēbes par zemu cenu, kas der un labi izskatās, nevis zīmolu, atvainojos, sūdus, kas neizskatās ne pēc kā. Tagad arī sapratu, ka man patīk, kā citiem izskatās tā saucamais vintage, bet man īsti nepatīk pašai viņu valkāt un nejūtos tajā ērti. Savs stils man pamazām kļūst aizvien skaidrāks un tiktiešām iesaku ikvienai meitenei/sievietei iečekot klasiskā stila paraugus. To var kombinēt ar visādiem interesantiem aksesuāriem un izskatīties labi un pats galvenais - tas nekad neiziet no modes.
Katrā ziņā, neesmu jau es tas labākais paraugs, pēc kā ģērbties, bet vienkārši man tagad nejauks paradums - iet pa ielu un skatīties, ka ir gaumīgi un kas nav. It kā jau par gaumi nestrīdas, bet var tomēr pateikt, kas ir ok un kas nav. Kādreiz jau arī man šķita, ka labi ģērbties nozīmē dārgi ģērbties. Laika gaitā esmu sapratusi, ka tā gan gluži nav. Ir vienkārši jāsaprot, ko vēlies un jāiet tur, kur nav astronomisku summu.

Eh, katras meitenes vājība laikam ir un paliek šmotkas, es nemaz neatšķiros :D

keepin' up with time

2010-08-02T06:24:00.000-07:00

Visi jau mēs zinām to, cik ārprātīgi ātri paiet laiks. Tomēr pēdējā laikā man šķiet, ka tas aizrit pārāk ātri. Varbūt man vienkārši ļoti patīk mans darbs, tomēr nekad neesmu vasarā tik ilgi strādājusi pilnu darba laiku un nepamanījusi, cik ātri paiet tie 3 mēneši - iesācies taču jau 3.!
Eju krievu valodas kursos un šodien, ieskatoties līgumā, sapratu, ka pēc nedēļas viss jau beigsies un būs pienācis novērtēšanas laiks.
Šodien ir Alises dzimšanas diena, kas kādreiz man asociējās ar nelielām skumjām par to, ka vasara iet uz beigām, bet vienlaicīgi arī ar prieku, ka mēs tagad esam vienā vecumā.

Un galu galā - domājot par to, ka beidzas vasara, man pirmo gadu nav žēl, jo kārtējais posms aizritējis - tikai tagad saprotu, ka skola ir beigusies un vairs nekad nebūs, ka arī tie 12 gadi ir aizritējuši.
Man nav pārākās nostaļģijas vēl vai žēluma, vai prieka. Vienkārši patīkami, ka ir sācies kaut kas jauns. Vienlaicīgi vairāk laika gan pazudīs, gan ietaupīsies, jo skola mani kādu brīdi netraucēs. Ceru, ka pamanīšu, pa kuru laiku pienāk rudens un pirmās krāsainās lapas un vēlāk arī pirmais sniegs. Vēl ceru, ka nepalaidīšu garām katru dienu, ko izbaudu vēl kā padsmitniece, tātad - teorētiski, bērns.

Ballītēēē

2010-07-29T07:40:00.000-07:00

Rīt uz ZVĒRĀ.
Ar to laikam viss ir izteikts :D

Nu labi, labi.
Gribēju pastāstīt pāris vārdos par savu festa stratēģiju, jo, diemžēl vai varbūt par laimi, šis būs vienīgais fests šovasar, kuru apmeklēšu, tāpēc gribas labas atmiņas.
Mani trīs zelta likumi (kurus izstrādāju šodien):

1) ņemt līdzi daudz ūdens, zobu birsti un zobu pastu. pagājušajā gadā šis komplekts uzlaboja visu otrās dienas rītu.
2)telefonu, maku, bankas kartes, fotoaparātus (labi, tā pēdējā man nemaz nav) atstāt mājās, lai paglābtu sevi jau laicīgi no iestāšanās apzagto/pazaudētāju listē. Vācijas brauciens man tomēr deva mācību :)
3) sausās zupiņas un spirāle. Tas tā kā galvenais, lai paēstu.

Ceru, ka tiksimies tur, ja arī nē, tad... nu, es es vienalga ceru :D

schizooo

2010-07-26T00:41:00.000-07:00

Esmu pārliecināta, ka katram cilvēkam iekšienē slēpjas mazā šizofrēnija. Nu ok, šis teikums jau vien ir tāds nedaudz jokains, bet nu padomājiet - tā taču ir!
Piemēram, šodien braucu uz darbu un klausījos grupas dziesmu sagataves (ar datorprogrammu uztaisītas dziesmas, man jāizdomā vokāla partijas un, ja esmu spējīga, tad arī lirikas) un izdzirdot kardānu (ehh, nu nezinu, kā lai paskaidro... tās ir tās ātrās basa bungas skaņas, ko parasti dzirdat smagākos gabalos) man gribas teikt vai to skaņu nosaukt par "mazulis spārdās".
Vēl dažkārt man uznāk brīži, kad runāju pilnīgu sviestu - neviens nesaprot, bet man pašai sķiet smieklīgi un tad smejos kā kutināta. Vienreiz tā bija manā dzimšanas dienā, precīzāk, otrajā rītā, kad, nedaudz iepriekšējās dienas lietoto līdzekļu iespaidā pētīju, kas man sadāvināts un smējos, rādot vēl pāris dzīvajiem viesiem krēma bundžiņu, ko viens puisis man uzdāvinājis. "Reinis man uzdāvināja KRĒMU!!! hahaha" visi tā: "nu, un kas tad ir?" -"nu tas ir REINIS un viņš man uzdāvināja KRĒMU! hahaha". Mjā... pēc brīža sajutos neērti un pārstāju ķiķināt.

Nu un vispār par savām dīvainībām stāstu tāpēc, ka draugiem.lv uzgāju kādu domubiedru grupu, kurā, izlasot aprakstu, nekavējoties iestājos un rīt viņi būs Takā. Tas ir tāds kā mazās šizofrēnijas domubiedru stūrītis, kur izpaust visas savas nenormālības. Lai nav jākautrējas. Ikdienā jau mēs tādi nevaram būt - nu nevar īsti birojā smieties par kaut kādām mazām muļķībām un kolēģiem stāstīt par savām eksistenciālajām problēmām.

Katrā ziņā, ceru, ka neesmu vienīgā, kas skatās sen neredzētu draugu bildes, lai pavērotu viņu ķermeņa aprišu pieaugumu/kritumu, ģimenes pieeauguma īpatnības, attiecību peripetijas utt. utjpr.

Dienas noskaņojums un vēlme:
krieviski runāt perfecto

______________________
bilde sava un no imgfave.com

Patīk

2010-07-22T07:10:00.000-07:00

Riktīgi foršs blogs - visādi padomi, ko un kā pašdarināt, interesantas pieejas un tamlīdzīgi.
Šodien nonācu pie secinājuma, ka blogs man palīdz pārvarēt iepirkšanās drudžus - kad kaut kādas bildītes šeit salieku ar visādiem favorītiem, pēc laika pārskatot, tie favorīti vairs nešķiet tik iekārojami. Un labi vien, ka tā.
Jāpievēršas atkal lietām, ko pati varu uztaisīt, piemēram, nosolījos sev, ka šogad uzšūšu kleitu. Nu, kleitai gan vēl nobriedusi nesmu, bet svārkiem gan, turklāt audums man jau ir nopirkts, atliek vien ķerties klāt.

Dienas vēlme (piedodiet, noskaņojumam baigi grūti izvēlēties dziesmu, pēdējā laikā neesmu atklājusi neko jaunu):
rudenī ailaist uz Londonu.

Čau!

2010-07-21T07:54:00.000-07:00

Man šodien bija darba intervija un tas liek domāt par algas saņemšanu un jauniem favorītiem...
Jā, jūs sapratāt pareizi, šoreiz lidoņu tēma:

_________________
bildes no forever21.com

Tārps. Grāmatu tārps.

2010-07-12T23:41:00.000-07:00

Dažkārt man vienkārši gribas sev aizbāzt muti un nerunāt. Vai nu, vismaz, kaut man uzrastos spējas un es savāktu atpakaļ tos vārdus vai veselus stāstus, ko esmu izpļāpājusies. Zinu, ka neesmu tāda vienīgā, bet nu...
Lasu grāmatu P.S. Es tevi mīlu (jā, man arī šķiet, ka latviski nosaukums izklausās muļķīgi, turklāt arī tulkots daudzviet ir tā, ka nevar uztvert kontekstu - drukas kļūdas, anglicismi, jo cilvēki nav spējuši vienkārši iztulkot vārdus) un bieži raudu. Nav jau tā, ka raudātu visu laiku, bet šī ir tāda grāmata, kuru lasot tiešām asaras pašas birst pār vaigiem.

Atceros, ka pirmā grāmata, kuru lasot raudāju, bija Karalis Lauva. Man bija kādi 7 vai 8 gadi un es to grāmatu no galvas zināju. Vēlāk īpaši neviena neaizkustināja, bet tad pirms diviem gadiem izlasīju Viktora Igo "Cilvēks, kas smejas" un pēdējās 100 lapaspusēs arī bija grūti savaldīties. Jā, un tad es sapratu, ka man patīk tādas - dvēseli-no-krūtīm-ārā-raujošas grāmatas, jo tās sniedz emocionālu dažādību un pacēlumu. Arī vēlmi novērtēt to, kas mums dots.
Vispār dzīvojot Rīgā esmu nedaudz par grāmatu tārpu pārvērtusies, bet tas tikai priecē, jo uz laiku biju atstājusi šo nodarbi novārtā.
Tagad atkal esmu tā meitene, kas iesāk lasīt un nenoliek grāmatu plauktā tik ilgi, kamēr tā nav izlasīta.

Dienas noskaņojums un vēlme:
Izdomāt motīvus fotosesijai

__________________________
bilde sava un no imgfave.com

Sarkans

2010-07-05T06:45:00.000-07:00

Es tiešām mīlu vasaru.

Nebiju tā laikam īsti nekad izjutusi to trako vasaras svelmi, vai vismaz biju aizmirsusi, kāda tā ir. Un tomēr - pagājušajā sestdienā kopā ar Baibu un Māri ar riteņiem braucām uz jūru (Turaida - Saulkrasti un atpakaļ, kopumā apmēram 80km) un tas bija tiešām skaisti. Galvā tās tipiskās aforistiskās domas - ceļš, saule, ritenis un es, neko vairāk nemaz nevajag un ir jau laimes izjūta. Pie jūras aizmigu no noguruma un pēc tam sildoties pēc peldes. Apdegu tiešām traki, bet man tas patīk.
Man tiešām patīk tā nejaukā sajūta, kad sāp āda, man patīk, ka nevaru no svelmes paelpot, man patīk vējš jūrā, putni, lietus vasarā, saulē izbalējuši mati, prieks un smaids.
Tas viss var notikt tikai vasarā, un nekas, ka 8 stundas dienā pavadu ofisā, man ir pietiekami krāsainas nedēļas nogales, lai izbaudītu vasaru pilnu krūti.
Galvenais ir neierūsēt un darīt to, ko sirds kāro.

Dienas noskaņojums (ne gluži noskaņojums šodien, bet man vienkārši ļoti patīk šī dziesma) un vēlme:
Kaut ZVĒRĀ'10 būtu svelme un karstums ar sauli.

_______________________________
bildes, kā vienmēr, no imgfave.com un savas

Iedvesma

2010-06-29T02:15:00.000-07:00

Vasara beidzot ir sākusies!

Daudzi notikumi bijuši, tostarp arī Jāņi, bet man tuvākais ir Vācijas brauciens pagājušajā nedēļa, tajā pašā galvu-sāpošajā-Jāņu rītā :D
Katrā ziņā, bija burvīgi un lieliski, neskaitot kādu starpgadījumu. Bija pēdējais vakars, mēs bijām 3 piedzīvojumu kāras meitenes un vispār jau tas bija sestdienas vakars, kad nakstdzīve sit augstu vilni.. Nu, un varat jau iedomāties, ko mēs izdarījām - vienkārši ņēmām un devāmies piedzīvojumos Brēmenes klubā (kaut kādā tuc-tuc tipa, kādi man parasti nepatīk, bet nu šoreiz zobus sakodu un dancāju no sirds vienkārši tāpēc, ka biju Brēmenē, tas bija pēdējais vakars un sen nebiju iztrakojusies). Viss bija burvīgi līdz brīdim, kad vienā saspiestā telpā sajutu, ka kāds gramstās gar manu somu... Linda vēl tikai paspēja man piebakstīt, lai piesargos, bet tur nu aizceļoja mans telefons - kāda tukla turka roķelēs, un tagad tas droši vien priecē kāda lombarda skatloga skatītājus. Sajūta jau briesmīga, nu, gan jau tie, kam kādreiz bijis līdzīgi, to zina. Stulbi, ka vecāki par šo telefonu maksās vēl gadu, man bija daudzi ļoti nozīmīgi numuru un, nolāpīts, man tur bija mūzika un bildes, kuras vairs neatgūšu.
Kad pirmās dusmas un izmisums bija pārgājis, sāku samierināties un iedomājos, ka labi, ka mana pase nekur neaizceļoja, jo citādāk nekādi netiktu mājās. Nakti negulējām, jo jau 5 no rīta laidām uz lidostu.
Atbraucu uz LV un turpināju domāt par to zaglēnu. Cik gan daudz ir tādu un kā viņi vispār to noorganizē. Arī visi tie nenormālie riteņu zagļi, ar kuriem pilna Rīga - nu kas gan strādā viņu galvās, ka ir tāda pārdrošība. Adrenalīns? Mantkāre?
Un tad es sāku domāt, kā tie cilvēki sāk okšķerēt - vai lasa īsziņas, vai skatās bildes, vai izčeko kontaktu sarakstu...

Un tad man radās ģeniāla ideja īsfilmai. Realizēšu ideju līdzo tikšu pie kameras un cilvēkiem, kas atsauksies. Varbūt pat projektu uzrakstīšu un kādā konkursā piedalīšos.
Nesen tviterī rakstīju, ka reizēm apbrīnoju pati sevi. Šoreiz tiktiešām tā ir, jo no šādas stulbas situācijas esmu radījusi iedvesmu gūzmu un jūtos vēl labāk nekā tad, kad man šī mantiņa vēl bija.

Negribas teikt paldies (vispār gribētos, lai tam čalim utis iemetās!), bet savā ziņā atkal viss, kas notiek, notiek uz labu.

Dienas noskaņojums un vēlme:
Lai tikpat skaists laiks ir nedēļas nogalē un jūra mani uzņemtu tikpat viesmīlīgi, cik aizvakar.

Ideja

2010-06-22T00:11:00.000-07:00

Iedomājies - Tu nopērc skaistas kurpes par ļoti zemu cenu (5 eiro) īpaši izlaidumam. Vienīgā problēma - pīkstuļa neērtās pozīcijas dēļ nevar īsti saprast, kā der (kurpei izmērs 40, bet man ir 39). Nu labi, nopirku arī, jo parasti jau augstpapēdenēm der izmēru lielāks modelis, citādi var gadīties, ka berž.
Bet, kā pēc trim mēnešiem izrādās - kāja ir vai nu sarāvusies vai kā, bet kurpes tik tiešām ir izmēru par lielu.
Ko darīt?
Te talkā nāk Noras Padoms! (izklausās kā Cilit Bang reklāma :D)
1) Ņem līmlenti, vati un šķēres;

2) Nedaudz vates sabāz purngalos, vienu vates plāksnīti pārloki uz pusēm un ar līmlenti pielīmē pie papēža;

3) Uzvelc kurpes un dodies uz izlaidumu!

Redz, kāda man radoša pieeja savam izlaiduma tērpam :D

P.S. Neberž arī, ja izmanto šādu metodi ;)

sfēra, kā, kas atmosfēra

2010-06-21T07:46:00.000-07:00

Tātad, bija izlaidums un bija izlaiduma ballīte. Bija teātris, rock'n'riga un zoodārzs. Viena traka nedēļas nogale.
Nevarēju saprast, vai esmu palikusi garlaicīga vai veca, jo nevarēju tā no sirds izpriecāties un prāts galīgi nenesās uz ballēšanos un nebija īstā noskaņojuma. Rezultātā man nāca miegs, viena no pirmajām aizgāju mājās (3 no rīta gan)un jokaini jutos.
Tikai pēc izlaiduma ballītes, skatoties bildes, secināju, ka man ļoti svarīga ir atmosfēra, tā atmosfēras radīšana, par kuru atbildīga esmu vien pati. Vajag jau vairākas dienas iepriekš noskaņoties, kā parasti to daru. Šoreiz jau laikam viss bija tik ļoti apnicis saistībā ar skolu, ka pat ballēties negribējās, bet parasti jau tā ir tā plānošana, domāšana, ko vilkt, pucēšanās, draugu apzvanīšana... Ahh, kā tagad gribas uzrīkot kaut ko pa īstam. Nu, tā, lai ir, ko atcerēties, lai varu pati radīt to atmosfēru un ilgi vēl priecāties.

P.S. Pārāk traki jau arī nebija, ir arī bildes no griešanās ap stieni un bildēs vispār izskatās, ka traki forši bija :D Bet vispār jau bija arī un man prieks, ka vismaz uz vienu, pēdējo vakaru, varēju no sirds priecāties kopā ar klasi, kaut arī klusu un pie sevis, bet tomēr. :)

Dienas noskaņojums un vēlme:
kaut nauda birtu no gaisa!

gribuļi (grabuļi)

2010-06-17T07:36:00.001-07:00

Šodien esmu zvērs, rarr

Tuvojoties algas dienai un pieaugot vēlmei restaurēt to burvīgo sajūtu, kādu rada adrenalīns, atverot pasta sūtījumu (kādreiz man bija vēstuļu draudzene un vēl mamma kādreiz visu ko pasūtīja no katalogiem, varat iedomāties, cik ļoti gaidīju sev pienākošās paciņas), gribu pasūtīt šo to arī no interneta. Tā kā esmu diezgan aizspriedumaina šajā jomā un man patīk drēbes/apavus uzvilkt un aptaustīt pirms pirkšanas, tad pagaidām uzdrošinos kandidēt tikai uz aksesuāru pasūtīšanu.

Te nu mani grabuļi, kurus dikti, dikti vēlos.

Bildes no accesorize.com un forever21.com

unique=the same

2010-06-17T06:10:00.000-07:00

Kā jau visiem, man vienmēr aktuāls jautājums par to, kas šodien ir svarīgs, kas ir populāri un tā teikt, modīgi.
Nesen viens paziņa pateica: "beidzot ir pienācis laiks, kad stilīgs ir tas, ko katrs pats uzskatām par stilīgu"
Taisnība jau ir, bet nesen kārtējās pārdomās secināju, ka mēs katrs cenšamies savā stilā veidot ko oriģinālu. Vai tas būtu omītes velosipēds vai pašdarināti auskari. Un šādā veidā, kļūstot unikāli, mēs pamazām visi ejam uz to, ka izskatāmies.. vienādi.

Vēl tas pats paziņa pateica citu frāzi - "tagad visi krutie braukā ar omīšu riteņiem, tusē andrejsalā, fano par vintage un Tomu Grēviņu"

Tagad varu taisnoties pati - vecmammas 55 gadu vecais ritens "Rīga" man ir sava skopuma dēļ, jo negribēju izšķiest naudu dārgā velosipēdā. Pati darinu rotas arī daļēji sava skopuma dēļ un tāpēc, ka man tāda veida rokdarbi vienkārši "paķer" un ir sava veida mākslinieciskā izpausme, jo zīmēt tā īsti neprotu. Vintage un viss neordinārais interesē jau kopš kādas 7. klases, jo vienkārši gan atšķīros, gan gribēju atšķirties no pūļa un arī tagad man draugu kompānijās ir tādi neordināri cilvēki.
Ā un Toms Grēviņš man patīk (nu, ne jau viņš pats, bet tā mūzika, tā mūzika!! :D) arī jau krietnu laiku, kad swh vēl bija klausāms un bija tādi Lielie Vakari ar TG, tad visas savas vasaras pavadīju ar saulrieta dziesmām. Ehh, romaņķika...

Negribu nevienu aizvainot, vneikārši pateikt, ka es jūs, ceļabiedri, saprotu un, ak, cik ļoti mums piestāv būt tādiem, kādi gribam būt nevis tādiem, kādus mūs grib redzēt! :)

Dienas noskaņojums un vēlme:
noskaņoties tam, ka rīt izlaidums.

_________________________
bildes imgfave.com un google.com

Tea Party

2010-06-17T01:43:00.000-07:00

No vakardienas vēlmes iedvesmojoties atlasīju idejas no imgfave.com, kā varētu izskatīties mans tea party. Tagad tik jāgaida jūlijs, kad būs brīvas nedēļas nogales un zemenes dārzā! :)

Changes

2010-06-15T06:00:00.000-07:00

Iedomājies kaut kādu augu. Nu, pieņemsim pieneni. Dziļa, ļoti spēcīga sakne, gan jau vari atcerēties, kā bērnībā laukos, kad ravēji, tieši pienenes bija lielākais bieds, jo gribējās to sakni izraut, bet vienmēr tur kaut kas palika pāri. Mamma mācīja, ka, ja kaut kas paliek, tad vienmēr tur augs jauna un tu centies to izraut, bet beigās atmeti ar roku. Pienenes jau arī ātri aug - nemaz nepamani, ka mazie pumpuri, kas vēl tikai vakar nedroši spraucās ārā, jau liek manīt par to, ka tūliņ, tūliņ ziedēs.

Pienenes un arī jebkura cita puķe zied skaisti. Tur ir tāds baigais spēks. Var salīdzināt ar sievietes mūžu (var arī ar vīrieša) - tas ziedu laiks jau tas skaistākais. Pienenei daudz piedod kaut vai tāpēc, ka tā smuki zied un daudziem jau negribas iznīdēt to smuko dzeltenumu no pagalma, ja acis tas priecē.

Bet, kā Nellija Furtado reiz dziedāja - all good things come to an end - un pienene nozied. Paliek balta piemiņa, kas patiesībā ir ļoti skaista, reizēm atstāj rūgtumu par zudušo skaistumu, bet tomēr arī tā ar laiku izkūp vējā. Mazi parašūtiņi aizlido viens pēc otra kaut kur - nezin' kur. Atliek cerēt, ka nākamgad atkal būs tikpat skaisti.

Un tagad iedomājies šo salīdzinājumu no cilvēku attiecību prizmas. Draudzība, kad viss sākas burvīgi, bet ar laiku saproti, ka kaut kas ir mainījies un kaut ka vairs īsti nekliķē tās intereses un katrs iet savu ceļu. Kā vecie labie angļi saka - we have grown apart - katrs esam izauguši, kaut ko sasnieguši, bet tomēr esam atšķirīgi. Pēc laika vari aplūkot atmiņas, bet tās, tieši tāpat kā pieneņu parašūtiņi, ar laiku aizlido vēja, pa vienai vien. Nepamani pat, pa kuru laiku.

Ahh, šodien uz sentimentālas nots esmu. Gribu domāt, ka mani pienenes parašūtiņi nekur neaizlidos un man no trakulīgas meiteņu draudzības paliks sirmās atmiņas skaistajā veidolā.
Tikai, galvenais, atcerieties, ka jebkura pienene aug atkal. Ja ne tā pati, tad vismaz cita.

Cheers!

Dienas noskaņojums un vēlme:

meiteņu tējas vakars.

wishlist

2010-06-13T23:56:00.000-07:00

Tieši tā, pēc nosaukuma vien jau var pateikt, ka šis interesēs daiļā dzimuma pārstāves. Bet pēc tam, kad biju sestdien Vintage Open Air festā un man gandrīz acis iztecēja pie matu rotu stendiem, nolēmu beidzot sagatavot pārskatāmu vēlmju sarakstu tieši tam, ko pati varu izgatavot.
By the way - kur var nopirkt melnas putnu spalvas? Tiimari nepiedāvāt, tur ir tikai Lieldienu karnevāla cienīgas pasteļtoņos. :)

Big city life

2010-06-09T05:23:00.003-07:00

Dzīve iet uz augšu!
Nu, vismaz man.
Pārvācos uz Rīgu (pagaidām gan tikai daļēji, bet tagad biežāk gan mani varēs satikt Rīgas bodītēs, nevis Siguldas humpalās ;)) un man šeit tiešām patīk. Agrāk šķita, ka Rīgā būs grūti, nu, zin' kā, es jau tāda, lauku meitene vien esmu, vajag mežu un klusumu, bet man te tiešām ir ļoti kluss un vientulības devu varu iegūt pastaigājoties, turklāt kā te viss notiek..! Tiešām nekas nestāv uz vietas un ir forši, ka katru vakaru varu iziet no mājas pēc darba un izdomāt kaut ko darāmu. Pirmajā vakarā aizgājām uz bāru Taka, spēlējām domino, vakar bijām uz kino, skatījāmies kaut kādu korejiešu filmu, šodien atkal jau meklējam plānus. It kā varētu šķist nogurdinoši, bet ne man. Man laikam ir kaut kāds pilsētnieciskais gēns, kas urda un liek būt kustībā, ar nelielām atpūtas pauzēm. Haha, saslavēju mūsu galvaspilsētu kā tādu Ņujorku.
Katrā ziņā, pārmaiņas ir tikai uz labu, tagad skriešu nočekot, kas notiek retrospectro un gan jau vēl ziņošu par saviem piedzīvojumiem tviterī. :)

p.s. ja centrā vai kaut kur tuvumā ir kāda interesanta izstāde, koncerts, galerija (ieteicams ar pēc iespējas zemāku ieejas maksu - alga būs tikai mēneša beigās ;)) - padod ziņu, nekautrējies, aiziesim kopā!

Dienas noskaņojums un vēlme:
karsts laiks un jūra.

_______________
bilde no šejienes